Piesakoties dīkstāves pabalstiem, uzņēmumam galvenais ir parādīt cēloņsakarību starp Covid-19 izraisīto krīzi un darbinieku dīkstāvi – tā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. "Audzēju burkānus, līdz šim piegādāju 10 restorāniem, restorāni šobrīd vairāk nestrādā, tāpēc burkāni vairāk nav jātīra un jāved," viņa ilustrēja ar piemēru. Jaunzeme gan atzina, ka daudzus – potenciāli līdz pat 180 000 – darbiniekus gaida "skaudrs patiesības mirklis", jo oficiālās algas, no kurām tiek rēķināti pabalsti ir nelielas, un tie var pat nepienākties vispār darba devēja nodokļu parādu dēļ.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas. Iespēju nodrošināt ikvienam pieeju DELFI maksas saturam par Covid-19 sniedz
"Centrālā laboratorija".
centrala-laboratorija-logo

Līdz pirmdienas vakaram VID no uzņēmumiem bija saņēmis 1195 iesniegumus dīkstāves pabalsta piešķiršanai par 5875 darbiniekiem, norādīja Jaunzeme. Pabalsts bija izmaksāts 62 darba devējiem par 214 darbiniekiem, kopējā summa - 51 112,37 eiro.

Saskaņā ar paša VID apkopotajiem datiem, dīkstāves pabalsti varētu attiekties uz līdz pat 465 000 darba ņēmēju. Jautāta, vai VID ir mēģinājis aprēķināt, cik no viņiem varētu saņemt pabalsta maksimālo apjomu 700 eiro mēnesī, un cik stipri mazāk, piemēram, 75% no minimālās algas, Jaunzeme norādīja, ka, piemēram, tajos uzņēmumos, kuri piedalās VID padziļinātās sadarbības programmā, vidējā alga ir ap 1500 eiro mēnesī, attiecīgi, dīkstāves gadījumā to darbinieki varētu saņemt maksimālos pabalstus. Saskaņā ar VID interneta vietnē pieejamo informāciju, šajā programmā šobrīd piedalās kopā 4385 uzņēmumi.

Savukārt starp tiem, kuru darbinieki oficiāli saņem līdz 570 eiro mēnesī, esot 23 000 uzņēmumu ar aptuveni 180 000 darbinieku. Turklāt daudzi no šiem uzņēmumiem esot starp nodokļu parādniekiem, tādēļ to darbinieki dīkstāves pabalstus varētu saņemt tikai tad, ja darba devējas saistības pret valsti būs nokārtotas.“Šobrīd jāsaka tā, ka tiem darbiniekiem patiesības mirklis būs vēl skaudrāks. Tur nekā laba nebūs,” atzina Jaunzeme.

Pieteikties dīkstāves pabalstam uzņēmums var caur VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu aizpildot pieteikuma anketu, kurā jānorāda uzņēmuma nosaukums, apgrozījums un dati par konkrētiem darbiniekiem, kuri atrodas dīkstāvē. Tāpat, brīvā formā jānorāda pamatojums par dīkstāves iestāšanās apstākļiem. Jautāta, kā vislabāk aizpildīt šo iesnieguma daļu, Jaunzeme atzina, ka cilvēki šim jautājumam pieiet ļoti radoši. Viņa uzsvēra, ka vajag nevis vispārīgi pateikt, ka varētu rasties problēmas, bet norādīt kāda ir cēloņsakarība starp dīkstāvi un krīzi. “Audzēju burkānus, līdz šim piegādāju 10 restorāniem, restorāni šobrīd vairāk nestrādā, tāpēc burkāni vairāk nav jātīra un jāved. Vai arī, man ir viesnīca tāda un tāda, kopš tāda un tāda brīža nav neviena klienta, tāpēc mēs nestrādājam. Kafejnīca – strādā tagad tikai virtuve un uz piegādi. Līdz ar to visi oficianti mums ir dīkstāvē,” viņa uzskaitīja vairākus vienkāršotus piemērus, kā to darīt.

Kaut finanšu ministrs Jānis Reirs “Delfi TV ar Jāni Domburu” intervijā norādīja, ka dīkstāves pabalstu izkrāpšanu valsts nespēs izkontrolēt, Jaunzeme pauda apņēmību to tomēr darīt. To, vai dīkstāves pabalstam pieteiktais uzņēmums tik tiešām ir dīkstāvē, VID kontrolēšot izlases kārtībā. Ja tiks konstatēta krāpšanās, VID pieprasīs uzņēmumam atmaksāt tā darbiniekiem pabalstos izmaksāto summu.

Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ieva Jaunzeme VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form