Covid-19 iepirkumi: 13,8 miljoni masku - par 6,45 miljoniem eiro, citi pretendenti: piedāvājām lētāk
Foto: Shutterstock

"Mēs redzam, ka aizsarglīdzekļu cenas krītas burtiski pa dienām. Līdz ar to veidot rezerves sešiem mēnešiem brīdī, kad cenas vēl var pieredzēt pietiekami būtisku pazeminājumu, mūsuprāt, nebūtu gluži lietderīgi," 3. jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pauda veselības ministre Ilze Viņķele(A/P). Tomēr Aizsardzības ministrijas (AM) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) ir rīkojies pretēji, maija beigās un jūnija sākumā noslēdzot divus līgumus ar SIA "Saules aptieka" un SIA "Brief", par kopā aptuveni 13,8 miljonu dažādu kategoriju medicīnisko masku piegādi. Valsts rezervēs maija beigās jau bija vairāki miljoni masku, līdz ar to, īpaši attiecībā uz augstāko aizsardzības kategoriju maskām, iepirktais apjoms ievērojami pārsniedz valdības doto uzdevumu iepirkt individuālās aizsardzības līdzekļus (IAL) trīs mēnešiem. Pat par spīti faktam, ka nedēļā nepieciešamo preču apjoma aprēķins aizvadītajos mēnešos arvien audzis. Vairāki uzņēmēji "Delfi TV ar Jāni Domburu" apgalvo, ka piedāvājuši valstij līdzvērtīgas maskas piegādāt lētāk. Tikmēr no AM atbildēm izriet, ka noteicošs kritērijs bijis, kurš uzņēmums ātrāk atsūtījis pieteikumu, pat ja starp sūtīšanu un līguma slēgšanu pagājuši mēneši. Jāpiebilst arī - būtisku daļu masku iepirkuma finansē aizsardzības ministra Arta Pabrika partijas "Latvijas Attīstībai" ziedotājam piederošs uzņēmums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

28. maijā ar SIA "Saules aptieka" VAMOIC noslēdzis līgumu par 7,43 miljonu I kategorijas masku iegādi par 48 centiem gabalā, kā arī 386 tūkstošu IIR kategorijas masku iegādi par 66 centiem. Pēc nedēļas, 5. jūnijā noslēgts līgums ar SIA "Brief" par 5,5 miljonu I kategorijas masku iegādi par 41 centu un 468 tūkstošu II kategorijas masku iegādi par 44 centiem gabalā (visas cenas bez PVN). Šis līgums ar SIA "Brief" paredzēja arī FFP3 klases respiratoru piegādi, par ko jau rakstījām šeit.

Valsts kontroles 20.jūlijā publiskotajā pirmajā revīzijas ziņojumā par masku un respiratoru iepirkumiem, fiksēts, ka kopš centralizēto iepirkumu uzsākšanas martā un aprīļa sākumā veselības resorā noslēgti līgumi par 6,016 miljonu I kategorijas masku iepirkšanu – no "GP Nord", "Lauma Fabric" un "ATTA-1", kopsummā par vairāk kā 3,3 miljoni eiro, papildus vēl apmaksājot transporta izdevumus, kuru summas nebija izdalītas starp dažādām precēm. Tāpat noslēgts līgums par 2 miljoniem II kategorijas masku par 1,32 miljoniem eiro. Pēc tam, 9.aprīli VAMOIC noslēdza līgumu ar "ADDI Trading PTE Ltd" par 1 498 000 I kategorijas masku iegādi par 988 680 eiro.

Tādējādi kopumā tika iepirktas vairāk kā 7,5 miljoni I kategorijas un 2 miljoni II kategorijas maskas par kopumā vairāk kā 6,1 miljonu eiro, neskaitot papildus izmaksas par transportu.

Kā zināms, saskaņā ar dažādos starptautiskajos un Latvijas avotos aprakstīto, I kategorijas maskas ir jāvalkā pacientiem, bet II un šļakatu drošās IIR kategorijas maskas – medicīnas personālam, dažāda riska apstākļos.

Kopš aprīļa pirmās puses vairāk nekā pusotru mēnesi netika noslēgts neviens līgums par masku iepirkšanu, tikmēr aizsardzības resoram bija iesniegti jau vairāk kā divi simti piedāvājumu par masku piegādi. Savukārt Slimnīcu biedrība maija beigās paziņoja, ka aizsargmaskas, respiratorus un vairogus mediķiem nepieciešamajā apjomā valsts piešķīrusi 60% gadījumos, bet trūkstošo ārstniecības iestādes iegādājušās par saviem līdzekļiem.

Valsts vajadzības gandrīz dubultojās?

"Delfi TV ar Jāni Domburu" jau rakstīja, ka 21. aprīlī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu par aizsarglīdzekļu iegādēm, kurā norādītais dažādām institūcijām nedēļā nepieciešamais sterilu vienreizlietojamu cimdu apjoms maija beigās jau bija trīskāršojies. Līdzīgi attīstījusies "apetīte" pēc dažādu kategoriju vienreizlietojamām medicīniskajām maskām. Aprīlī tika lemts, ka nedēļā vajadzīgas 731 376 maskas, neizdalot tās pēc kategorijām, bet maija beigās un jūnija sākumā, kad slēgti līgumi ar SIA "Saules aptieka" un SIA "Brief", saskaņā ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkoptajiem datiem, vajadzību apjoms bija gandrīz dubultojies , pieaugot līdz 1 297 374 dažādu kategoriju maskas nedēļā. Tostarp 1 242 622 ir I kategorijas maskas, bet II un II kategorijas maskas – attiecīgi 37 682 un 17 070 nedēļā. Šie apjomi ar vēl papildus rezervēm sešciparu skaitļu apjomā, kā trīs mēnešu periodam nepieciešamie, iekļauti arī 9.jūnijā valdības pieņemtajos noteikumos par institūcijām nepieciešamajiem resursiem: I kategorijas maskas – 15,662 miljoni, II – 580 000, IIR – 330 000.

Jāpiebilst, arī, ka ne aprīlī, ne jūnijā pieņemtajos valdības dokumentos šajos noteikumos nav iekļautas ne vienreiz, ne daudzreiz lietojamās higiēniskās sejas maskas, kam nav medicīnisko masku līmeņa, bet ko iesaka lietot gan Latvijā, gan pasaulē. Arī mūsu valstī tās nopērkamas dažādos veikalos. Joprojām nav īsti skaidrs arī valsts institūciju vajadzību pamatojums. Saskaņā ar oficiālo vajadzību aprēķinu, sākotnēji atvēsto masku resursi būtu izsmelti jau maijā, taču vismaz 110 000 no "ADDI Trading PTE LTD" iepirktās maskas, kā noskaidroja "Delfi", izmantotas skolās centralizēto eksāmenu laikā jūnijā un jūlijā. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija "Delfi" sākotnēji norādīja, ka tā lūgusi rezervēt nevis medicīniskās maskas, kādas vedis "ADDI", bet gan "nemedicīniskās maskas". Vēlāk tā gan savu viedokli mainīja, norādot, ka VUGD nosūtītajā pieprasījumā bijušas minētas" trīsslāņu medicīniskās maskas (vienreiz lietojamas)".

Kā izriet no VUGD uzskaites, kopējo vajadzību apjoma pieaugumu pavasara beigās izveidojies tādēl, ka Veselības ministrijas pieprasījums vairāk nekā dubultojies no 250 un 500 tūkstošiem masku nedēļā, un tabula papildināta ,iekļaujot tajā pašvaldību vajadzības – vairāk nekā 60 000 masku nedēļā.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" rīcībā ir VUGD gatavotā vajadzību tabula uz 28.maiju. Tajā norādīts, ka "apgādes koordinatora rezervē" ir 3 385 767 I kategorijas maskās un miljons II kategorijas maskas. Tātad, tobrīd rezervē arvien bija lielākā daļa no iepriekš iepirktā I kategorijas masku apjoma. Taču tā jau bija relatīvi neliela daļa no turpmāk it kā vajadzīgajām I kategorijas maskām. Savukārt II kategorijas masku rezerve jau bija atbilstoša vairāk nekā 5 mēnešu apjomam. Tādējādi VAMOIC ārkārtējās situācijas pēdējās nedēļās I kategorijas maskas iegādājies trīskārt vairāk nekā divos mēnešos tika izmantots no agrākajiem iepirkumiem, un, papildus rezervei – II tipa masku krājumu vēl aptuveni divarpus mēnešu periodam.

Lētāki piedāvājumi – gan atklāti, gan anonīmi

Jau pēc maijā un jūnijā noslēgto līgumu noslēgšanas pie "Delfi TV ar Jāni Domburu" vērsās SIA "VitaCare International" valdes loceklis Armands Lapiņš, kurš šā gada 19. maijā VAMOIC elektroniski nosūtījis piedāvājumu piegādāt Vjetnamā ražotas un Austrijas laboratorijā "HygCen" testētas maskas par 37 centiem gabalā. Lapiņš "Delfi TV ar Jāni Domburu" stāsta, ka nākamajā dienā no VAMOIC saņemts apstiprinājums, ka informācija saņemta, taču ar to arī visa komunikācija apsīkusi – nav saņemti nedz pieprasījumi iesniegt masku kvalitāti apliecinošus dokumentus, nedz kādi citi jautājumi.

Lapiņa vērtējumā, IAL iepirkumus jau no paša sākuma apvij dīvainības, piemēram, NVD, kam uzņēmējs piedāvājumu piegādāt šādas maskas iesniedzis vēl marta nogalē, uz to vispār neesot atbildējis. "VAMOIC nekur nebija norādījis, kādā apjomā plāno maskas iepirkt. Līdz ar to mums sanāca tāda taustīšanās. Ja zinātu, ka runa ir par tāda mēroga iepirkumu, mūsu piedāvātā cena par II tipa masku nepārsniegtu 30-31 centu gabalā," lēš Lapiņš. Viņš arī apgalvo, ka medicīnisko masku cenas turpina kristies, jo, salīdzinājumā ar pavasara mēnešiem, būtiski samazinājusies izejvielu, konkrēti, bakterioloģisko filtrāciju nodrošinošā slāņa jeb tā dēvētā meltblown cena. Jūlija sākumā medicīniskās maskas, pat pieskaitot piegādātāja peļņu 10% apmērā, maksātu vairs tikai 26-27 centus gabalā.

Kāda cita uzņēmuma vadītājs, kurš vēlējās palikt anonīms, bet kura identitāte un uzņēmuma nosaukums "Delfi TV ar Jāni Domburu" ir zināms, VAMOIC I tipa maskas piedāvājis par 31 centu gabalā. Sākotnēji no VAMOIC saņemts uzaicinājums iesniegt precizētu piedāvājumu, bet pēc tam – VAMOIC priekšnieka vietnieces L. Dzenītes parakstīta vēsts, ka līgums ar šo uzņēmumu netiks slēgts, jo "tika izvēlēti izdevīgāki piedāvājumi līguma slēgšanai, ņemot vērā zemāko cenu kopsakarā ar piegādes ātrumu un drošības nosacījumiem." Kad uzņēmums iepazinies ar publiskotajiem līgumiem un lūdzis paskaidrot, kādēļ priekšroka dota citiem, saņemta atbilde, ka "Veselības inspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzņēmuma iesniegtos preču kvalitāti apliecinošos dokumentus atzinis par neatbilstošiem un/vai nepietiekamiem".

Jāpiebilst, ka uzņēmums šos dokumentus izsniedza arī "Delfi TV ar Jāni Domburu" un, iepazīstoties ar tiem secinājām, ka daļa dokumentu, kura attiecās uz kādu KN-95 respiratoru ražotāju tik tiešām radīja pamatu aizdomām par viltojumu, kamēr daļa, kas attiecās uz kādu medicīnisko masku ražotāju, bija ES pilnvarotās iestādes izsniegta un verificējama tiešsaistē. No AM uzņēmumam sniegtās atbildes netop skaidrs, kā dokumenti izvērtēti un vai visi, vai arī tikai daļa no tiem atzīti par neatbilstošiem.

Cenas krīt Latvijā un pasaulē

Salīdzinājumā ar cenām, kas fiksētas veselības resorā veiktajos pirmajos iepirkumos, VAMOIC maija un jūnija darījumos I kategorijas masku cenas ir kritušās par aptuveni 20-30% . Precīzu samazinājumu liedz aprēķināt sākotnējos līgumos nodalītās transporta izmaksas. Savukārt ar nedēļas intervālu noslēgtajos līgumos ar "Saules aptieku" un "Brief" cenas starpība ir 15%.

Augstāko II un IIR kategoriju masku cenas maija un jūnija līgumos ir vēl vairāk atšķirīgas – no "Saules aptiekas" IIR maskas VAMOIC iepirka par 66 centiem gabalā. SIA "Brief" II tipa maskas bijušas par trešdaļu lētākas.

Dažādi, gan vietējie, gan aizrobežu avoti liecina, ka pavasara beigās un vasaras sākumā masku deficīts bija beidzies, un cenas būtiski samazinājās. VAMOIC maija un jūnija iepirkumos fiksētajām līdzīgas cenas, pieskaitot PVN, iepakojumos ar vismaz 50 šādām maskām dažviet Latvijā un daudzviet Eiropā pēdējā mēneša laikā jau varēja atrast mazumtirdzniecības piedāvājumos.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs jūlija sākumā nāca klajā ar monitoringa datiem par cenu izmaiņām tirdzniecībā Latvijā. Attiecībā uz sejas maskām nebija izdalītas kategorijas un minēts augstāks zemākās cenas slieksnis, tomēr fiksēts cenu kritums par gandrīz 40%.

Tikmēr interneta vietnē "alibaba.com", kur skatāmi Ķīnas ražotāju vairumtirdzniecības piedāvājumi, apjomiem, kas sniedzas miljonos vienību, daudzos piedāvājumos cenas vairs nepārsniedz 10 vai pārdesmit cenus par masku.

Abos VAMOIC iepirkumos masku piegādes lielākoties aizņēmušas daudz īsāku laiku kā iepriekšējos mēnešos. Masku pieņemšanas pavadzīmes liecina, ka "Saules aptieka" 386 000 augstākās aizsardzības pakāpes masku piegādājusi valstij jau nākamajā dienā pēc līguma noslēgšanas, bet vēl 5,6 miljonus I tipa masku – nedēļu vēlāk. Arī SIA "Brief" vairāk nekā 3 miljonus masku piegādājusi dažās dienās pēc līguma noslēgšanas. Kaut ražotas Ķīnā, tās, spriežot pēc iepakojuma un citiem dokumentiem bijušas paredzētas Polijas tirgum un no turienes arī atvestas, tāpēc cenai klāt nācis arī PVN. Atlikušie 2 miljoni piegādāti no Ķīnas, turklāt I kategorijas masku vietā par to pašu cenu piegādājot IIR kategorijas maskas, bet šajā gadījumā gan par divām dienām pārsniedzot līgumā paredzēto 19 dienu piegādes termiņu.

"Hronoloģiskā secība" - pusotra miljona sadārdzinājums?

"VitaCare" vadītājs Lapiņš lēš, ka, izraugoties par piegādātājiem "Saules aptieku" un "Brief", valsts par medicīniskajām maksām pārmaksājusi aptuveni pusotru miljonu eiro. Par savām bažām viņš informējis gan Aizsardzības ministriju, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), gan Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB). No KNAB saņemta atbilde, ka ar sūdzību var vērsties Aizsardzības ministrijā, bet iepirkuma rezultātus var apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Savukārt IUB pēc sūdzības saņemšanas uzrakstījis vēstuli VAMOIC, mudinot to "VitaCare" sniegt informāciju par to, kādēļ "tās piedāvājums netika atzīts par uzvarējušu iepirkumā, lai arī piedāvātā līgumcena bija zemāka par citu pretendentu cenām." Šādu skaidrojumu Lapiņš saņēmis tikai 7. jūlijā. Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos pienākumu izpildītāja Kristīne Rudzīte-Stejskala norādījusi, ka piedāvājumi vērtēti hronoloģiskā secībā: "Iepirkumu pases, iepirkumam, kas noslēdzās ar masku iegādi no "Saules aptiekas" tika sagatavotas un izsūtītas 7. maijā, savukārt SIA "VitaCare" piedāvājumu par masku iegādi mums piedāvājumu atsūtīja tikai 19. maijā."

Līdzīgi šo iepirkumu uzvarētāju izvēli tagad Aizsardzības ministrija skaidro arī "Delfi TV ar Jāni Domburu". No tās atbildēm izriet, ka šādos gadījumos izšķirošais bijis "hronoloģiskās secības" princips, jeb tas, kurš uzņēmums pirmais pasteidzies atsūtīt ministrijai epastu. Kaut arī tas nekur nav ticis publiski izziņots, AM izveidotajā darba grupā izlemts, ka IAL iepirkumu dalīs "kārtās", pirmajā kārtā "hronoloģiskā secībā" vērtējot visus līdz konkrētam brīdim saņemtos piedāvājumus, un otrajā kārtā lūdzot "cerīgākos" no tiem iesniegt precizētus piedāvājumus, ko, cik daudz un cik ātri tie spēs piegādāt. "Dalīšana kārtās nenotika, fiksējot iepriekš noteiktus pieteikšanās termiņus. Dalīšana kārtās tika veikta, nosakot minimāli nepieciešamo kritērijiem atbilstošu piedāvājumu skaitu katras kārtas ietvaros, balstoties uz situācijas analīzi attiecīgajā brīdī. Tiklīdz tāds minimālais atbilstošo pretendentu skaits tika sasniegts, tā atlasītie nekavējoties tika virzīti tālāko procedūru uzsākšanai, atbilstoši darba grupas ievērotajam algoritmam," apgalvo ministrija.

Tādējādi, piemēram, septiņi uzņēmumi, ar kuriem sadarboties, tostarp SIA "Brief", atlasīti no tiem, kuri savus piedāvājumus bija iesnieguši līdz 7. aprīlim, bet vēl 17, tostarp SIA "Brief" un SIA "Saules aptieka" - no tiem, kas bija savus piedāvājumus iesnieguši līdz 11. maijam. Līdz ar to, kaut AM publiski lepojas, ka līdz 9. jūnijam kopā saņemti 711 piedāvājumi par IAL piegādi, reāli 7. aprīlī izvērtēti tikai 148 piedāvājumi, bet 11. maijā – 418. No ministrijas atbildēm izriet, ka tās ieskatā, pirms līgumu slēgšanas ar atlasītajiem pretendentiem, vairs nav bijis jāvērtē, vai citu uzņēmumu vēlāk iesniegtie piedāvājumi būtu bijuši valstij izdevīgāki. Tikmēr, piemēram, starp 9. aprīli, kad veikta pirmā atlase un 27. maiju, kad noslēgts līgums ar šajā atlasē iekļauto SIA "Brief", pagājuši gandrīz divi mēneši.

Konkrēti, ar ko šie septiņi un 17 piedāvājumi bijuši labāki par vairākiem simtiem pārējo, arvien nav skaidrs – AM vērtēšanas procesa detaļas neatklāj, tikai vispārīgi norāda, ka izraudzītie piedāvājumi atbilduši "izvērtēšanas kritērijiem – piegādes laiks, piegāžu drošība, pieejamie produkcijas apjomi, izmaksas, kvalitāte un atbilstība tehniskām prasībām".

AM atbildēs "Delfi TV ar Jāni Domburu" apgalvoja, ka vērtējusi arī pēc 11. maija saņemtos piedāvājumus, tomēr uz precizējošiem jautājumiem skaidras atbildes nesniedza, tikai vairākkārt atsaucās uz jau minēto hronoloģisko secību. Lūgta ilustrēt šo vērtēšanu ar konkrēto "Vitacare" gadījumu ministrija norādīja: "AM nevar komentēt uzņēmuma cenu piedāvājumu, kas nav faktoloģiski (un juridiski saistoši) fiksējams, nenoslēdzot konkrētu sadarbības līgumu. Vienlaicīgi atbildēs uz vairākiem iepriekšējiem jautājumiem jau esam vairākkārt norādījuši, ka komersantu atlasē nenospraužot noteiktus laika kritērijus, šāda atlase (un attiecīgais IAL iepirkums) būtu nepārtraukti jāpagarina atbilstoši izmaiņām komersantu piedāvājumos, kas attiecīgi nozīmētu atbilstošu kavēšanos ar Latvijas mediķiem kritiski nepieciešamajām IAL piegādēm."

5,7 miljonu līgumi uzņēmumam, kas ieķīlāts "ERST Finance"

Citās publikācijās jau minētais SIA "Brief" īsā laikā ar VAMOIC noslēdzis līgumus par dažādu preču piegādēm par vairāk nekā 5,7 miljoniem eiro, kaut iepriekš tā darbības mērogs nav pat pietuvojušies šādam apjomam. Šos iepirkumus finansēt pats uzņēmums nespēja, tādēļ 9. jūnijā tika pilnībā ieķīlāts uzņēmumam "ERST Finance". Tas kā savus patiesos labuma guvējus norāda Artūru Miglinieku, kura uzvārds jau izskanēja saistībā ar masku iepirkumu no Singapūrā reģistrētā uzņēmuma "ADDI Trading PTE Ltd", kā arī uzņēmēju Olafu Berķi, kurš ir arī uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Viņš, kā arī "ERST Finance" valdes loceklis Jānis Berķis un padomes loceklis Nauris Berķis pēdējos gados ir starp partijas "Latvijas attīstībai" dāsnākajiem ziedotājiem.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" jau vēstījis, ka tieši "ERST finance" akcionārs Miglinieks pārstāvēja Singapūrā reģistrēto "ADDI Trading PTE Ltd" sarunās par aizsargmasku piegādi valstij. Viņš "Delfi" savulaik apliecināja, ka pats personiski risinājis sarunas ar toreizējo NVD direktoru Edgaru Labsvīru par iespējamu masku piegādi, pēc kā līgumu ar šo firmu noslēdza VAMOIC.

2015. gadā dibinātā SIA "Brief" neto apgrozījums pagājušogad pirmo reizi pārsniedzis 100 000 eiro robežu - 137 848 eiro. Uzņēmuma pamatkapitāls šī gada martā palielināts no 1 līdz 3000 eiro. Visos VAMOIC līgumos ietverts nosacījums, ka piegādātāji priekšapmaksu par precēm nesaņem – valsts nauda tiem tiek izmaksāta tikai tad, kad preces ir piegādātas un pieņemtas. Jautāta kā viņas uzņēmums var īstenot vairāk nekā 5,7 miljonus eiro vērtu preču piegādi valstij, SIA "Brief" īpašniece un valdes priekšsēdētāja Ildze Voita "Delfi" apgalvoja, ka 27. maijā slēgto 363 tūkstošus eiro vērto cimdu piegādi uzņēmums īstenojis pašu spēkiem, bet atzina, ka turpmākajiem darījumiem nācies piesaistīt finansējumu no malas.

"Man ir gan savi privātie investori, kas ģimenes lokā investē, gan ir arī ārējie investori, kas kreditē šo te darījumu," viņa teica. Savus "privātos investorus" Voita atteicās nosaukt, bet apstiprināja, ka ar "ārējiem investoriem" domājusi AS "ERST Finance". Kā liecina, "Lursoft" datubāzē pieejamā informācija 9. jūnija rītā jeb dienā, kad noslēgts pagaidām pēdējais līgums starp SIA "Brief" un VAMOIC, AS "ERST Finance" pieņēmusi divas komercķīlas. Vienu no Ildzes Voitas – par maksimālo nodrošināto prasījuma summu 1 500 000 eiro viņa ieķīlājusi 3000 sev piederošās SIA "Brief" pamatkapitāla daļas. Savukārt otru ķīlu devis pats uzņēmums – arī par maksimālo nodrošināto prasījuma summu 1 500 000 eiro tas ieķīlājis visus savus krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

Uz jautājumu, cik daudz šis aizdevums SIA "Brief" izmaksā, Voita atbildēja, ka viņai nav tiesību atklāt darījuma detaļas, jo tās pakļaujas konfidencialitātes atrunai līgumā. " Varu teikt, ka kopējā finansējuma piesaistes cena būtiski neietekmēja noteiktās preču grupas iepirkuma cenu," viņa apgalvoja.

"ERST Finance" izpilddirektors Arnis Blūmfelds, atbildot uz "Delfi TV ar Jāni Domburu" jautājumiem apgalvoja, ka "ADDI Trading" darījumu Miglinieks konsultējis kā privātpersona, nevis pārstāvot "ERST Finance". Savukārt par darījumu starp "ERST Finance" un "Brief" Blūmfelda komentārs bija: "Tas nav aizdevums, bet gan preču iepirkuma finansēšana. Šāda darījumu forma tirdzniecības darījumos ir bieži izplatīta un praksē sevi labi apliecinājusi." Konkrētajā gadījumā visa atbildība par ar VAMOIC slēgto līgumu izpildi un preču kvalitāti gulstot uz "Brief".

Tags

Aizsardzības ministrija Ilze Viņķele NVD Partija "Latvijas attīstībai" Patērētāju tiesību aizsardzības centrs VUGD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form