'Maisi vaļā': aģents 'Ernsts' ziņo par Muktupāvelu; JVLMA profesors atzīst sadarbību ar VDK
Foto: LETA/Delfi

"Spiediens un bezcerība," tā iemeslu sadarbībai ar bijušo LPSR Valsts drošības komiteju (VDK) raksturo Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Mārtiņš Boiko. VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") atrodami pieci aģenta ar segvārdu "Ernsts" ziņojumu atreferējumi. Kā liecina pērn decembrī publicētā VDK aģentu kartotēka, šis aģents ir Boiko. Trīs no šiem ziņojumiem vēsta pat etnomuzikologu un tagadējo Latvijas Universitātes profesoru Valdi Muktupāvelu, kurš rakstītos notikumus skaidri atminas un izklāsta intervijā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Biju nesen uzsācis studijas. Vervēja trīs reizes. Atteicos. Vēlreiz atteicos. Šantažēja. Neredzēju izeju. Bailes bija sakāpušas grūti aprakstāmos augstumos, un nebija, pie kā tverties. Motivācija? Motivācijas nebija – bija spiediens un bezcerība," tā uz jautājumu, vai sadarbojies ar VDK, rakstiski atbild Boiko. Viņam, tāpat kā citām personām, kas aprakstītas "Maisi vaļā" sērijā, tika piedāvāti vairāki varianti, kā paust savu viedokli: saruna "DELFI TV ar Jāni Domburu", saruna ārpus studijas vai rakstiski.

"Deltā" redzami pieci aģenta "Ernsts" ziņojumi, kas datēti ar 1984. un 1986. gadu. Trijos no tiem pieminēts Muktupāvels. Vienā no tiem stāstīts par Muktupāvela kontaktiem ar kādu ārzemnieci, otrā Muktupāvels aģentam "Ernsts" stāstījis, ka drīzumā Kanādā tiks publicēts viņa raksts, kas veltīts latviešu tautas vēsturiskajiem mūzikas instrumentiem, bet trešajā aģents atstāstījis, ka Muktupāvels "ar aizrautību fotografēja Līvānu apkārtni". Aģentu izbrīnīja objekti, kuri tika fotografēti, – sagruvušas viensētas un citas ainavas, kurās redzamo lietu izskats bojā skatu. Pārējos divos ziņojumu atreferējumos runāts par tikšanās reizēm ar latviešu emigrantēm.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Muktupāvels ar aģenta "Ernsts" ziņojumiem par sevi iepazinies vēl 90. gadu sākumā un atpazīst gan Boiko, gan konkrētos notikumus. Ar Boiko ilgus gadus strādājuši kopā, bet līdz viesošanās reizei Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC) nav zinājis, ka viņš bija VDK aģents. "Intuitīvi es neko ne jutu, ne zināju," viņš atklāj sarunā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Boiko atminas daļēji, Muktupāvels – pilnībā


Pirmais aģenta "Ernsts" ziņojums datēts ar 1984. gada jūliju, pēc tam sekojuši ziņojumi tā paša gada augustā, septembrī un viens 1986. gada oktobrī, kartīte liecina, ka viņš savervēts 1982. gada novembrī. Dokumenti liecina, ka viņš savervēts VDK 5.daļas 2.nodaļā. Kā liecina LPSR VDK struktūra, 5.daļa bija paredzēta cīņai pret ideoloģisko diversiju, bet 2.nodaļa darbam ar radošo inteliģenci. Vervētājs ir Aivars Dombrovskis.

1984. gada jūlijā Muktupāvels sarunā ar aģentu "Ernsts" paziņoja, ka drīzumā Kanādā tiks publicēts viņa pirmais raksts par latviešu tautas vēsturiskajiem mūzikas instrumentiem. Tāpat ziņojuma atreferējums vēsta, ka Muktupāvels uzskata – pēc publikācijas viņš iegūs plašus sakarus etnogrāfu un folkloristu vidū un tas savukārt viņu pasargās no vietējo varas iestāžu represijām.

Boiko, taujāts, vai atpazīst ziņojumā minētos notikumus, saka: "Netiku par šo Valdim Muktupāvelam jautājis, un viņš man par to neko netika teicis. Šo pateica VDK virsnieks. Kur viņš to bija ņēmis, atliek minēt. "

"Tas pilnībā atbilst patiesībai," intervijā "DELFI TV ar Jāni Domburu", lasot ziņojuma tekstu, atklāj Muktupāvels. Tolaik viņš bija jauns, nesen kā pabeidzis konservatoriju, un, kad saņēma piedāvājumu publicēties Kanādā, tas bija teju vai sapņu piepildījums. Konkrētais rakstu krājums, kurā bija arī Muktupāvela teksts, Kanādā tika izdots pēc pieciem gadiem jeb 1989. gadā.

Cits 1984. gada jūlija aģenta "Ernsts" ziņojuma atreferējums vēsta par latviešu emigranti Janaus-Jankovsku, kuru līdz šim portālam "Delfi" nav izdevies identificēt. Viņa sarunā ar "Ernstu" "izteica asus negatīvus komentārus par PSRS un padomju realitāti. Tostarp viņa asi izteicās par Padomju Savienības atteikšanos piedalīties olimpiskajās spēlēs Losandželosā".

Boiko, runājot par šo ziņojumu, saka, ka pazīst divus cilvēkus ar šādu uzvārdu, abas ir radinieces, taču konkrēto situāciju neatceras: "Nav manā atmiņā tādas lietas."

Ziņo par emigranti un Muktupāvelu


Tā paša gada septembra ziņojuma atreferējumā teikts, ka aģents "Ernsts" pēc sava vadītāja lūguma nodibināja kontaktus ar latviešu emigranti, kas pēc tam klausījās lekciju, kurā Muktupāvels rādīja latviešu tautas instrumentus.

Sarunā ar Domburu Muktupāvels atpazīst, ka runa ir par etnomuzikoloģi un dziedātāju Liliju Zobens. Tikšanos viņš atminas un saka, ka bija ļoti interesanti, jo tā bija viena no pirmajām reizēm, kad klātienē runāja ar kādu no emigrācijas. Kopš tā laika Muktupāvels un Zobens uztur kontaktus.

Boiko par to neko nezina teikt: "Atmiņā nav."

Septembrī bijis vēl viens aģenta "Ernsts" ziņojums, kurā atkal tiek runāts par emigranti no Anglijas. "Ernsts" kopā ar viņu un Rīgas pilsētas izpildkomitejas pārstāvi devās uz Preiļiem, kur divu dienu laikā tikās ar vietējiem folkloras mūzikas kolektīviem, vēlāk "Ernsts" palīdzējis atšifrēt dialektā izpildītos tekstus un piedalījies vakariņās par godu ārzemnieces aizbraukšanai.

"Šo labi atceros. DS 311004 [ziņojuma numurs – red.] pamatā ir manis rakstīta atskaite. Pieminētās emigrantes vārdu zinu, taču nenosaukšu – nedomāju, ka tas viņai būtu vajadzīgs. Pieņemu arī, ka par šo VDK rīcībā vajadzētu būt diezgan daudziem dažādu cilvēku ziņojumiem," par konkrēto ziņojumu raksta Boiko. Balstoties uz iniciāļiem, laiku un notikumiem, kas minēti tekstā, var secināt, ka atkārtoti tiek runāts par Liliju Zobens.

Fotografējis sagruvušas viensētas


Cits ziņojuma atreferējums, kas seko jau divus gadus vēlāk – 1986. gada oktobrī, vēsta, ka Muktupāvels "ar aizrautību fotografēja Līvānu apkārtni (iepriekš avots nebija ievērojis, ka Muktupāvels nodarbotos ar fotografēšanu)". Aģentu "Ernsts" izbrīnīja, ka Muktupāvels fotografē sagruvušas viensētas, ceļmalās izvietotos katoļu lūgšanu krustus, lauku ainavas, kuru centrā atrodas fermas vai bleķa šķūņi, kuru izskats bojā apkārtni.

Atbildot uz jautājumu, vai atminas šai tekstā minēto un ir par to ziņojis, Boiko norāda: "Šajā gadījumā ir veikta substitūcija: sadarbība 1986. gadā vairs nepastāvēja." Muktupāvels gan atminas notikušo, toreiz viņa dzimtajā Līvānu pusē notika ekspedīcija: "Kad lasīju šo te ziņojumu, viena lieta man bija skaidra, nu, acīmredzot Mārtiņam bija jāraksta kaut kas, un viņš ir rakstījis, faktiski tāda atrakstīšanās. Es pat atceros, ka tur bija sabrukušas mājas, iespējams, mūsu tā saruna bija, ka padomju piekoptā kolhozu politika un viensētu iznīcināšana ir radījusi to, ka ir daudz sabrukušu māju, un vienu tādu es tur nofotografēju." Viņš vairākkārt atkārto, ka Boiko, visticamāk, rakstījis kaut ko tikai atrakstīšanās pēc, jo nekā tāda jau šai ziņojumā neesot.

Mūzikas akadēmijas rektors aicina runāt ar sabiedrību


Pērnā gada nogalē atvērtajos čekas maisos jeb VDK aģentu kartotēkā atrodama arī aģentes "Vineta" kartīte, uz kuras rakstīts JVLMA ārlietu darba prorektores Maija Sīpolas vārds. Aģentei "Vineta", ir arī viens ziņojums "Deltā", kurā personas lietas numurs saskan ar kartīti. "Delfi" līdz šim ar Sīpolu sazināties nav izdevies, taču turpinās meklēt ceļus sarunai.

JVLMA rektors Guntars Prānis norāda, ka par VDK dokumentiem zinājis vien pastarpināti un akadēmijas līmenī jautājumi par mācībspēku sadarbību ar VDK nav apspriesti. Viņš norāda, ka grib nošķirt savu kā rektora un privātpersonas viedokli. "Kā privātpersonai man ir ļoti žēl, es nosodu un uzskatu, ka šāda veida rīcība ir nepieņemama," saka Prānis, bet piebilst – viņam nešķiet, ka, esot institūcijas vadītāja amatā, viņam šai situācijā būtu kā jārīkojas, jo tas ir ētikas, ne juridiska rakstura jautājums.

"Man ļoti simpātisks likās Rokpeļņa scenārijs, kur viņš pats pasaka un pauž savu publisko nožēlu. Es uzskatu, ka sabiedrībai kopumā ir nepieciešamība pēc lustrācijas. Ir nepieciešamība gan tiem, kas savulaik ir cietuši šo lietu dēļ, gan tiem, kas agrā jaunības vecumā darījuši lietas, par kurām, es esmu diezgan pārliecināts, viņi visu mūžu dzīvo ar vainas sajūtu un nožēlo," stāsta rektors. Viņš neuzskata, ka minētā informācija var ietekmēt akadēmijas reputāciju: "Manuprāt, ir tā, ka tas, kas tiek celts gaismā, tas var tikt izgaismots. Tā izgaismošana arī nozīmē to nožēlu un atvainošanos, es ļoti apsveiktu, ja tāda notiktu." Prānis aicina JVLMA mācībspēkus, kuri sadarbojušies ar VDK, atklāti runāt ar sabiedrību.

Visi rēķini 35 gadu laikā nav nokārtoti

Muktupāvela rīcībā esošie dokumenti, kurus 90. gadu sākumā viņam izsniedza TSDC, vēsta, ka par viņu ne vien ziņots, bet arī, lai "labotu", tika veikts savstarpēji saistītu profilakses pasākumu komplekss. Viņa izpētei un pozitīvas ietekmes radīšanai arīdzan tika nosūtīti vairāki VDK aģenti, tostarp "Ernsts". Aģenti vēlāk norādīja uz veikto pasākumu pozitīvo psiholoģisko ietekmi uz Muktupāvelu, viņš esot apdomājis un izvērtējis savu rīcību.

Jāatzīmē, ka šīs publikācijas tapšanas laikā jeb 35 gadus pēc laika, ar kuru datēts pirmais aģenta "Ernsts" ziņojums, Boiko piezvanījis Muktupāvelam, lai izrunātu šo jautājumu. Muktupāvels gan norāda, ka saruna bija formāla un visdrīzāk notikusi vien tāpēc, ka "žurnālisti gatavo rakstu". Pilnu "Delfi TV ar Jāni Domburu" sarunu ar Muktupāvelu, kurā viņš analizē visus par viņu pieejamos, arī citu aģentu, ziņojumus, atklāj, kādiem līdzekļiem VDK viņu centās ietekmēt un ko sagaida no personām, kas par viņu ziņoja, meklē nākamajā sērijas "Maisi vaļā" publikācijā rīt. Muktupāvels arīdzan nosauks vēl līdz šim neizskanējuša aģenta vārdu, kura kartītes decembrī publicētajā kartotēkā nav.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Lasāmgabali Latvijas Mūzikas akadēmija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form