'Maisi vaļā': VDK aģenti novērš jaunieša plānu par neatkarīgu žurnālu; Lemešonoks: ziņoju, bet nesabotēju
Foto: DELFI

Iedvesmojoties no žurnāla "Auseklis", kas bija pirmais preses izdevums Padomju Latvijā bez cenzūras, kāds tā laika mākslinieku aprindās aktīvs jaunietis vārdā Andrejs Pētersīlis kala plānus izdot pats savu nacionālas un mākslinieciskas ievirzes žurnālu. Starp cilvēkiem, kuriem viņš savus plānus uzticēja gan bija vairāki čekas aģenti, un, saskaņā ar VDK dokumentiem, viņi žurnāla tapšanu novērsa, novirzot jaunieša aktivitātes "politiski nekaitīgā" gultnē. Viens no aģentiem – žurnālists Dainis Lemešonoks – tagad atzīst, ka ziņojis čekai par Pētersīļa plāniem, bet noliedz, ka būtu tos sabotējis. Arī citu VDK dokumentā minēto aģentu kartītēs atrodami tolaik ar medijiem saistītu personu vārdi, bet šie cilvēki vai nu noliedz, ka Pētersīli vispār pazinuši, vai arī nereaģē uz aicinājumiem sniegt komentārus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No nacionālisma uz austrumu filozofijām

Par žurnālu "Auseklis" jau vēstījām šeit, savukārt par Pētersīli datubāzē "Delta Latvija" saglabājies apraksts, kas apkopo vienas neidentificējamas čekas uzticības personas un četru VDK aģentu –"Namejs", "Arturs", "Margareta" un "Ivo" - sniegto informāciju. Dokumenti datēti ar laiku no 1987. gada rudens līdz 1989. gada ziemai, un vēsta par to, kā Pētersīlis, uzzinājis par "Ausekli", sācis domāt par vēl viena neatkarīga žurnāla izveidi, kas "starp latviešiem, propagandējot dažādu ticību idejas, viņu etnisko izredzētību, neatkārtojamību un vēsturisko pagātnes pastāvību, latviešu jaunatnē varētu veidot pret pašreizējo valsts kursu opozicionāru noskaņojumu un nesamierināšanos ar "migrantiem"." Čekas aģenti apgalvojuši, ka, Pētersīlis uz šī žurnāla bāzes cerējis izveidot politisku "grupējumu", kas būtu opozīcijā padomju varai.

Lai to novērstu, čekas aģenti "Namejs" un "Ivo" trīs mēnešu garumā veikuši pret Pētersīli "profilaktisko iedarbību". "Izmantojot viņa interesi par austrumu filozofijas virzieniem, viņa eksaltēto apkārtējās pasaules uztveri un iedomību, aģenti spēja viņa aktivitāti novirzīt tikai uz darbību Rēriha biedrībā un Žēlsirdības biedrībā," savā apkopojumā raksta čekisti. Tālāka vēršanās pret Pētersīli čekas ieskatā nav bijusi vajadzīga.

Portāls "Delfi" publicē dokumentu, kāds tas krievu valodā pieejams datubāzē "Delta Latvija", kā arī tā tulkojumu latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek".

"Bērni spēlē radošo jaunatni"


Aģenta "Namejs" kartītē lasāms žurnālista Daiņa Lemešonoka vārds. Kā jau vēstījām, Lemešonoks atzīst, ka bijis šis aģents un sniedzis čekai informāciju. Pētersīlis viņu uzmeklējis, kad Lemešonoks strādājis Latvijas papīrrūpnieku nozares avīzē. Aktīvista ideja bijusi – izmantojot komjaunatnes resursus, izveidot radošās jaunatnes organizāciju ar savu "biļetenu". Pētersīlis viņu arī iepazīstinājis ar kādu komjaunatnes funkcionāru, un paņēmis līdzi uz kādu "radošās jaunatnes saietu", tomēr Lemešonoks to visu neesot uztvēris nopietni: "Man tas viss likās tā viegli teatrāli. Nu - bērni spēlē radošo jaunatni."

Nopietni vai nenopietni, bet Lemešonoks par šiem notikumiem ziņojis arī savam čekas kuratoram – apkopojumā "Delta-Latvija" uzskaitīti četri aģenta "Namejs" ziņojumi laikā no 1987. gada novembra līdz 1988. gada jūlijam. Nekādas instrukcijas, ka viņam tagad Pētersīlis "jāprofilaktē", Lemešonoks gan neesot saņēmis. Ar citiem čekas aģentiem viņš tolaik neesot sadarbojies un par "Žēlsirdības" vai "Rēriha biedrību" neko nezinot, jo nekad neesot bijis saistīts ar "ezotēriku". Lemešonoks visu notikumu aprakstu vērtēja kā pārspīlējumu, lai čekas virsnieki savai priekšniecībai parādītu, cik efektīvi strādā: "No diezgan nekaitīgas afēras uzpūsta lieta."

Žurnāliste un austrumu gudrību pasniedzējs

Apkopojumā minētajam aģentam "Margareta" iztrūkst personīgās lietas numura, tomēr čekas maisos atrodams tikai viens aģents ar šādu segvārdu. Šī aģenta kartītē lasāms bijušās ilggadējās Latvijas Televīzijas darbinieces Mudītes Meženieces vārds. Viņas skaidrojumu gan iegūt neizdevās, jo Meženiece, uzzinājusi zvana iemeslu, norādīja, ka atrodas veikalā, kur "nerunās par šādu tēmu" un pārtrauca sarunu. Uz turpmākiem mēģinājumiem sazināties viņa nav reaģējusi.

Savukārt aģenta "Arturs" kartītē lasāms kādreizējā žurnālista, šobrīd meditācijas skolotāja Māra Liedes vārds. Viņš gan uzstāj, ka par šo gadījumu neko nezinot. Andreju Pētersīli viņš pazinis neesot, tolaik arī neesot interesējies par austrumu kultūrām, bet par Rēriha biedrību vispār neesot dzirdējis.

Viņš atzina, ka esot piespiests parakstīt apņemšanos būt aģentam un viņam piešķirts segvārds "Arturs", tomēr ar to viss esot beidzies: "Neko neatzīstu, nekādas sadarbības nav bijis. Tad, kad tevi piespiedu kārtā izsauc uz kaut kurieni, kaut ko stāsta un liek kaut ko parakstīt, nu es nezinu, vai tā ir sadarbība. Preses namā bija kabinets, uz kuru, manuprāt, lielākā daļa, visi preses namā apgrozošies žurnālisti, vismaz, cik mēs savā starpā runājām, tika uzaicināti. Uzaicināja augšā, tad bija kaut kāda blanka, anketa, kuru tika piedāvāts parakstīt un kaut kas tur tika stāstīts. Es vienkārši parakstīju, kas bija jāparaksta un viss. Vairāk nekādas tikšanās, ne sadarbības, nekas vairāk arī nav bijis."

Tiesā, lai pierādītu, ka nav sadarbojies ar VDK, viņš gan vērsies nav. "Ja tāda informācija ir publiskajā telpā, lai viņa ir. Katrs, lai viņu lasa un izmanto kā vien vēlās, bet katrā ziņā man tas nekādu diskomfortu neizraisa. Es pats zinu, ko es esmu darījis un teicis un tas mani pilnīgi apmierina," teica Liede.

Harizmātisks jaunietis no Smiltenes


Vienīgais no četriem, kura kartīte nav publiskota, ir aģents "Ivo". No reģistrācijas žurnāliem zināms, ka šo aģentu čeka savervējusi par vairākiem gadiem ātrāk nekā pārējos ziņojumā minētos - 1980. gada martā. "Ivo" tāpat kā pārējie, darbojies čekas daļas labā, kas "uzmanīja" radošo inteliģenci, bet kā viņa vervētājs norādīts VDK virsnieks Jumītis.

Kā tagad par Pētersīli zina stāstīt laika biedri, viņš nācis no Smiltenes, un Rīgas radošajās aprindās nonācis ar sava krusttēva, mākslinieka Eižena Valpētera starpniecību. Dzejniece Liāna Bokša (Langa), kura tolaik darbojās biedrībā “Žēlsirdība”, sarunā ar “Delfi” Pētersīli atminējās ļoti labi. “Žēlsirdībā” Pētersīlis iesaistījies kopā ar Valpēteru, plāni par žurnāla veidošanu tiešām bijuši, taču viņai nav zināms, kādēļ tie neīstenojās.

Tikmēr Valpēters "Delfi" pastāstīja, ka ar Andreju iepazinies astoņdesmito gadu sākumā Rundāles pilī. Valpēters tur tobrīd strādājis par restauratoru, bet Pētersīlis - tolaik bijis 16 gadus vecs tehnikuma audzēknis - turp nosūtīts praksē.

Jumīša uzvārds piesaista Valpētera uzmanību, jo tas jau iepriekš esot manīts, bet par aģentu "Ivo" viņam esot pirmā dzirdēšana. Valpēters, kuru pašu čeka esot neveiksmīgi centusies savervēt jau 1972. gadā, par šajos ziņojumos minēto informāciju, ir skeptisks. Viņa krustdēls bijis ļoti sabiedrisks un harizmātisks, rakstījis dzeju un mazliet gleznojis. Kā jaunietis no mazpilsētas, viņš salīdzinoši vāji pratis krievu valodu, tomēr kā īpaši nacionālistiski noskaņotu, Valpēters Pētersīli neraksturotu. Par krusttēvu Valpēters kļuvis, kad Pētersīlis nokristījies katoļu ticībā. Viņi abi arī kopā strādājuši biedrībā "Žēlsirdība", dežurējot un atbildot uz telefona zvaniem, kaut Pētersīlis šos darbus veicis vien sporādiski. Tikmēr "Rēriha biedrībā" Pētersīlis neesot bijis iesaistīts nemaz. Valpēters skaidro, ka tas nebūtu iespējams, jo biedrības sanāksmes notikušas krieviski.

Par krustdēla plāniem veidot žurnālu Valpēters sākotnēji neatminas vispār. Vēlāk viņš tos raksturo kā nenopietnus. Jebkādi šādi plāni pazuduši, kad Kanādas latviete Astrīda Ezergailis izkārtojusi Pētersīlim ceļojumu uz Ziemeļameriku. Būdams tur, viņš ceļojumu izkārtojis arī Valpēteram un abu līdzgaitniecei "Žēlsirdībā", dzejniecei Liānai Bokšai (Langai), kura Amerikā pavadījusi vairākus gadus.

Andrejs Pētersīlis miris 2015. gadā.

Kā zināms, saskaņā ar likumu, 2018. gada decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" 2019. un 2020. gadā ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz 2019. gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

2018. gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no 2019. gada maija sākuma.

Tags

"Maisi vaļā" Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form