Vai diskriminācija ir likt valkāt motociklistam ķiveri? Vai tā ir liegt tuberkulozes pacientam inficēt citus? Šie ir tikai daži piemēri diskusijām par sabiedrības veselības un indivīdu tiesību sadursmi, kas patiesībā notikušas jau gadu desmitiem pirms Covid-19 pandēmijas – tā diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" skaidroja epidemiologs Ģirts Briģis. Viņš atzina, ka kopējās veselības vārdā atsevišķu indivīdu diskriminācija ir iespējama.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau vēstīts, ka 27. maijā Ministru kabinets lēma, ka visi individuālo pakalpojumu sniedzēji no 1. jūnija varēs atsākt darbu, ja būs vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19. Tas attiecas, piemēram, uz skaistumkopšanu un izklaides pakalpojumiem. Savukārt no 15.jūnija šādi vakcinēti vai Covid-19 pārcietuši cilvēki varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino un teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci. Tas pats attieksies uz sporta klubiem, baseiniem un tā tālāk.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijas par dažādo ierobežojumu un privilēģiju jēgu gaitā, dalībnieki arī apmainījās viedokļiem, vai ir pieļaujams, ka kādas konkrētas privilēģijas pienākas tikai vakcinētiem vai Covid-19 izslimojušiem cilvēkiem, un vai nav tā, ka paralēli visas tādas pašas tiesības būtu jāsniedz cilvēkiem, kuri var uzrādīt nesen veiktu negatīvu Covid-19 testu.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis pauda viedokli, ka tas ir pieļaujams, skaidrojot, ka Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kas izvēlējusies ceļu sniegt privilēģijas tieši vakcinētajiem vai pārslimojušajiem – piemēram, ASV federālā valdība rekomendējusi privilēģijas piešķirt tieši vakcinētiem cilvēkiem. Līdzīgi plānojot rīkoties Vācija un Spānija.

Uz Dombura aizrādījumu ka, piemēram, Lietuvā "iespēju pases" jeb privilēģijas ir pieejamas ne tikai vakcinētiem, bet arī testētiem cilvēkiem Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis piebalsoja Briģim, norādot, ka arī Lietuvā eksperti ļoti asi kritizējuši politiķu lēmumu "iespēju pasē" iekļaut arī negatīvus Covid-19 testu rezultātus.

Tiesībsargs Juris Jansons savukārt uzsvēra, ka šāda kārtība "nav laba" no tiesiskās vienlīdzības viedokļa, jo ir cilvēki, kuri nevar vakcinēties medicīnisku, finansiālu vai citu iemeslu dēļ. Briģis gan iebilda, ka sabiedrības veselībā dažādu veidu diskriminācija ir mūžsenu diskusiju tēma centienos atrast balansu starp sabiedrības veselību un indivīda brīvību. Briģis atgādināja, ka arī Latvijā deviņdesmitajos gados šādas diskusijas raisījušās tādēļ, ka kāds ārsts aicinājis publiskās telpās neuzturēties tuberkulozes pacientiem un saņēmis par to daudz pārmetumu. Savukārt ASV Kalifonrijas štatā asas diskusijas raisījušās, vai ir diskriminējoši likt motobraucējiem valkāt ķiveres. "Bija jautājums par cilvēktiesību aizskārumu. Mana galva, kā es gribu, tā rīkojos ar savu galvu," skaidroja Briģis.

Attiecībā uz cilvēkiem, kuri nevar tikt vakcinēti medicīnisku iemeslu dēļ gan pilnīgi bez diskriminācijas nevarot iztikt un tas esot arī pašu cilvēku labā, skaidroja Briģis: "Šādiem cilvēkiem risinājums ir pūļa imunitāte. Pie ļoti augstas saslimstības, arī viņiem ir ļoti liels risks tikt inficētiem. Līdz ar to gan viņu pašu drošības dēļ, gan visas sabiedrības labā, ir zināmā mērā diskriminācija un tas ir sabiedrības veselības vārdā!"

Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.

Tags

ASV Rīgas Stradiņa universitāte Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form