Derības par OECD

Asa vārdu apmaiņa izcēlās arī diskutējot par starptautisko organizāciju ieteikumiem Latvijai, kā labāk saimniekot. Keris norādīja, ka 2020. gada budžeta izdevumi ir par 700 miljoniem eiro lielāki nekā šogad, tomēr tā vietā, lai naudu vispirms piešķirtu tām nozarēm, kurām to novirzīt iesaka Eiropas Komisija (EK) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), politiķi savstarpēji vienojas par sadali, un pārpalikumus nosauc par "fiskālo telpu".

Viņķele savukārt aizrādīja, ka EK un OECD prasības nedrīkst citēt selektīvi – jārunā arī par šo organizāciju secinājumiem, ka Latvija nodokļos iekasē salīdzinoši maz naudas - tikai aptuveni 30% no IKP, un ar to nepietiek, lai finansētu visas vajadzības. Viņa norādīja, ka arodbiedrībām, kuras pilnvērtīgi iesaistās trīspusējā dialogā ar valdību un darba devējiem, būtu aktīvāk jāuztur spiediens, lai šos ieņēmumu palielinātu un lai nauda tiktu sadalīta godīgāk.

Keris iebilda, vainojot Viņķeli sabiedrības maldināšanā, jo OECD rekomendācijās Latvijai esot teikts, ka jāpalielina finansējums veselībai, bet neesot rakstīts, ka to nevar izdarīt ar pašreizējiem nodokļu ieņēmumiem. Viņķele apgalvoja pretējo un aicināja Keri saderēt. Viņš savukārt apsolīja, ja OECD rekomendācijās būs ierakstīts precīzi tas, ko ministre teica, viņš publiski atvainosies.

"Delfi" sazinājās ar Viņķeles biroja pārstāvi, lūdzot norādi, uz kādu dokumentu ministre atsaucās. Atbildē saņēmām saites uz vairākiem OECD un Eurostat datu apkopojumiem, kuros tik tiešām redzams, ka Latvija salīdzinot ar citām valstīm nodokļos iekasē nelielu daļu no sava IKP, un Latvijas valsts finansējums veselībai kā proporcija no IKP ir pārliecinoši zemākais visā OECD. Tomēr apgalvojuma, ka bez nodokļu ieņēmumu palielināšanas, naudu par labu veselības aprūpei pārdalīt nebūtu iespējams, šajās tabulās nebija.

Tags

Ilze Viņķele Latvijas Ārstu biedrība Mārtiņš Bondars OECD Valdis Keris Veselības aprūpe Veselības ministrija

Comment Form