Mūsdienās arvien biežāk piedzīvojam stresu un pat trauksmi. Reizēm slikts garastāvoklis, satraukuma pilnas domas un enerģijas trūkums rodas ārēju, no mums neatkarīgu apstākļu ietekmē. Un tomēr – dzīvojot stimuliem, tehnoloģijām un trokšņiem pārpildītā vidē, citkārt gluži vienkārši kļūst grūti sajust sevi. Pārāk bieži esot "ārpusē" un pārāk reti – "iekšpusē", ilgtermiņā tik tiešām varam piedzīvot neapmierinātību un trauksmi, turklāt šķietami bez acīm redzama iemesla.
Būt dabā un kustībā ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā atjaunot saikni ar sevi un uzlabot savu emocionālo pašsajūtu. Kā teicis viedais filozofs Frīdrihs Nīče: "Pastaigā un kontaktā ar dabu, ikkatrs cilvēks piedzīvo vairāk, kā meklē." Tieši to arī var piedzīvot pārgājienos. Cilvēki ir sailgojušies pēc nesteidzīgiem mirkļiem, miera un klusuma, kas mūsdienās kļuvusi par luksus pieredzi. Būt vienā solī ar vēja nesteidzīgo elpu un sadzirdēt putnu čalas jau vien ir vesela apzinātības prakse, kas ar visām maņām ļauj piedzīvot mirkļus lēnāk.
Pārgājieni brīvā dabā – īpaši svarīgi pilsētvidē dzīvojošajiem
Arī pārgājienu videi ir īpaša nozīme. Pilsētas trokšņu radītajā piesārņojumā var būt grūti atbrīvoties, būt apzinātākiem un piedzīvot mirkli ar sirdi, ne tikai ar prātu. Ar to vien pārgājiens dabā būtiski atšķiras no vienkāršas, ikdienišķas pastaigas. To apliecina arī vairāki starptautiska mēroga pētījumi.
Tā, piemēram, Stenfordas Vides risinājumu institūts savā pētījumā guvis atziņu, ka pārgājienu pieredze brīvā, pēc iespējas cilvēku neskartā dabā, būtiski atšķiras no pastaigas pilsētvidē. Pētot divas dalībnieku grupas, tika atklāts, ka tiem, kuri devās baudīt pastaigu mežos, lauku celiņos vai pļavās, sirds ritms, elpošanas ātrums, kā arī atkārtotas, uz negatīvām emocijām vērstas domas, bijušas izteikti retāk, kā otrai dalībnieku grupai, kas savu ceļu mēroja pilsētvidē.
Pieci veidi, kā pārgājieni var uzlabot tavu emocionālo pašsajūtu
Tam, ka pārgājieni dabā būtiski uzlabo ne vien fizisko, bet arī emocionālo pašsajūtu, ir arī vairāki pamatojumi. Daži no tiem:
Aktīvas pastaigas svaigā gaisā samazina stresa hormonu, tostarp adrenalīna un kortizola, izdalīšanos organismā;
Pārgājieni dabiskā veidā vairo labsajūtas hormona endorfīna līmeni. Īpaši, ja dodies garākā pastaigā pa kādu ainavisku maršrutu, piedzīvotais uzlabo noskaņojumu un rada iekšēju mieru;
Došanās dabā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem vairo atbalsta un piederības sajūtu. Pārgājienus vari baudīt gan individuāli, gan grupās – ar draugiem vai kolēģiem. Šeit nereti izveidojas pat draudzības, kas, savukārt, var samazināt izolētību un vientulību;
Pārgājieni ļauj izslēgt mūžīgi skrienošo prāta “riteni” un atslēgties no viedierīcēm. Telefons, kas allaž ir rokas stiepiena attālumā un nemitīgi rada sajūtu, ka tūliņ kaut ko palaidīsi garām, neizbēgami rada nogurumu. Būšana dabā palīdz atslēgties no tehnoloģijām un atjaunot saikni ar sevi.
Svaigs gaiss kombinācijā ar fizisku kustību uzlabo kognitīvās funkcijas, stimulē smadzeņu darbību un veicina spēju koncentrēties. Īpaši, ja profesionāli darbojies kādā no radošajām nozarēm, baterijas “uzlādēšana” var būt būtisks resurss prokrastinēšanas mazināšanai, kas vienlaikus var mazināt nomāktības un mazvērtības sajūtu.
Stiprini sevi un uzlabo savu pašsajūtu – dodies dabā! Apskati 2024. gada "TrekTours" pārgājienu kalendāru un rezervē laiku savam restartam dabā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
