Sātana iemiesojums - Andrejs Čikatilo

Čikatilo dzimis 1936. gadā Ukrainā, laikā, kad Staļins izvērsa masu teroru pret ukraiņu tautu ar mākslīgi radītu badu. Abi vecāki strādāja kolhozos, un ienākumi bija minimāli, tieši tik, lai knapi izdzīvotu. Pats Čikatilo ir stāstījis, ka līdz 12 gadu vecumam nekad nebija ēdis maizi. Topošā sērijveida slepkavas tēvs esot bijis jauks un patīkams vīrietis, neskatoties uz traģiskajiem dzīves apstākļiem, pretēji ļoti skarbajai un nežēlīgajai mātei.

1970. gadā Čikatilo ieguva augstāko izglītību krievu literatūrā un sāka strādāt par skolotāju. 1978. gadā, 42 gadu vecumā, viņš pastrādāja savu pirmo slepkavību, ievilinot deviņgadīgo Jeļenu Zakotnovu pamestā mājā ar mērķi izvarot. Izvarošana neizdevās, jo Čikatilo nebija spējīgs gūt erekciju, tāpēc savu upuri žņaudza un trīs reizes sadūra kuņģī. Čikatilo apgalvo, ka tikai un vienīgi slepkavības laikā viņš izjuta seksuālu baudu un uzbudinājumu, kā dēļ arī sākās sērijveida noziegumi.

Otrs upuris bija 17 gadus vecā Larisa Tkačenko, kura līdzīgi kā pirmais upuris tika ievilināta klusā un distancētā vietā. Pēc upura nožņaugšanas Čikatilo savas dzimumtieksmes apmierināja ar koka mietu un zobu izmantošanu miesas bojāšanai. No upura ķermeņa bija arī norauts krūšu gals. Ap šo laiku papildus nekrofilijai viņam izveidojās arī kanibāliskas tieksmes. Nākamos 12 gadus viņš nogalināja, izvaroja un izkropļoja vismaz 53 cilvēkus. Šī perioda laikā Čikatilo ticis aizturēts, taču palaists brīvībā pierādījumu trūkuma dēļ. Čikatilo dēļ tika arestēta un nogalināta vismaz viena nevainīga persona.

Čikatilo tika arestēts 1990. gada 20. novembrī, jo jau iepriekš bija nonācis milicijas redzeslokā par aizdomīgu uzvedību, kā arī bija viens no aizdomās turamajiem par pastrādātajā slepkavībām. Sākotnēji viņš noliedza visus noziegumus, taču pēc sarunas ar milicijas pieaicināto psihiatru, viņš jutās tik ļoti pagodināts, ka atzinās pilnīgi visos un pat varas iestādēm parādīja noziegumu vietas, ieročus, detalizēti izskaidroja katru no slepkavībām un pat parādīja vietas, kurās noslēpis vēl neatklātos līķus.

Atrodoties ieslodzījumā, 1992. gadā, Čikatilo tika atzīts par pieskaitāmu, kas ļāva likumiskā kārtā izpildīt nāvessodu. Neskatoties uz pierādīto vainu zvērīgajās slepkavības uz izvarošanās, viņš vairākkārt mēģināja panākt sprieduma pārsūdzēšanu. Protams, ka tas nenotika.

Tiesas laikā Čikatilo tika izolēts no klātesošajiem, jo starp tiem atradās arī upuru piederīgie, kuri zvērēja maniaku nogalināt pirms to izdarīs likums. Vairāki klātesošie ģība, un vēlākās intervijās Čikatilo tika pielīdzināts un saukts par pašu Sātanu. Cilvēki pat vilka paralēles ar viņa un bībeliska dēmona seju. Pats maniaks pie savām izdarībām vainoja impotenci, badu, grūto bērnību, kā arī Staļina režīmu, kā dēļ viņa ģimenei bija briesmīgi dzīves apstākļi. Viņa pēdējie vārdi pirms nošaušanas bija 'Tikai neizšķaidiet manas smadzenes, jo japāņi tās vēlas pirkt!'.