Dzīvo bumbieru stāsts

29 gadus vecā Maskavas iedzīvotāja šim hobijam pievēršas ļoti nopietni - ainas tiek atdzīvinātas, izmantojot dažādus palīgmateriālus, piemēram, žurnālus, spoguļus, grāmatas un visu citu, ko viņasprāt bumbierim ir pilnīgi normāli izmantot.

Piemēram, vienā no attēliem māksliniece ir attēlojusi kā vientuļš bumbieris-zaudētājs skumji noskatās uz trim citiem, kas aizņēmuši visu goda pjedestālu.

Varbūt šis šķitīs pašsaprotami, taču fotogrāfe norāda, ka viņai tiešām ļoti patīkot bumbieri. Tiesa, galvenokārt viņu fascinējot bumbiera spēja iemiesot emocijas - tie spējot būt gan priecīgi, gan bēdīgi, gan ziņkārīgi.

Autore norāda, katrai fotogrāfijai tiekot meklēts atbilstošākais ‘modelis’, ko nemaz tik viegli neesot izdarīt. Reizēm, lai sameklētu bēdīgu bumbieri, nākoties apstaigāt pat vairāk nekā 15 veikalus dažādos rajonos.

Ivanova esot ieguvusi atpazīstamību arī lokālo bumbieru tirgoņu aprindās, kuri jau laicīgi sagatavo un pierezervē viņai interesantākos augļus. Tikmēr citi veikalu darbinieki, lai arī cik dīvaini tas nešķistu, viņu uzskata par jukušu.

Jautājumā par bumbieru ēšanu fotogrāfe ir ļoti kategoriska un apgalvo, ka to nekad nedarot, jo tas viņai atgādinot kanibālismu. Tomēr viņas vīrs gan labprāt ēdot augļu salātus.