Gandrīz reklāmraksts jeb Stāsts par dārgām fotokamerām un ko ar tām iesākt

Kam tādam ir grūti atteikt. "Leica" gan man personīgi nav "svētais grāls", taču nekādu aizspriedumu ar to iepazīties tuvāk, protams, nav. Tā kā "Leica" un "Huawei" sadarbojas jau vairākus gadus un ik pa laikam izlaiž lieliskus foto-telefonus (šī ir tā frāze, kuras dēļ kāds šo rakstu var uztvert kā reklāmu, kas tā nav – šiem telefoniem tiešām ir lieliskas fotokameras (es neapgalvoju, ka citiem tādu nav)), tad viņiem ir laba draudzība ne vien savā starpā, bet arī ar daudziem profesionāliem fotogrāfiem no visas pasaules. Šajā pasākumā piedalīties un pamācīt bija uzaicināti divi lieliski fotogrāfi – Tomašs Lazars un Alekss Lambrehts. Abiem meistariem ir liela pieredze gan bildēšanā, gan mācīšanā.

Kā jau tādos pasākumos pieņemts, viss sākās ar galvenā PR cilvēka stāstu par to, cik uzņēmums ir dižs, attapīgs un cik liela nozīme ir labām fotogrāfijām. Tās, savukārt, var iegūt, ja ir labas zināšanas un prasmes. Ja klāt tam visam vēl ir laba fotokamera, tad laime ir pilnīga. Par pašu telefon-kameru rakstījām jau iepriekš, tāpēc šoreiz stāsts ir vairāk par to otru daļu – par prasmi. Tā diemžēl ir lieta, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu. To var iegūt tikai ar pieredzi un mācīšanos.

Es jums nevarēšu iemācīt fotogrāfiju pāris rindkopās, taču varu pateikt būtiskāko lietu, kam jāpievērš vislielākā uzmanība. Kompozīcija. Objektu un subjektu izvietojums kadrā tā, lai tas labi izskatītos un maksimāli precīzi nodotu skatītājam to sajūtu, ko fotogrāfs redz, attēlu uzņemot. Visbanālākā (un visefektīvākā) kompozīcijas metode ir trešdaļu likums. Ja jūsu kamerai/telefonam ir iespēja ieslēgt režģi (“grid”) – dariet tā. Tas uz ekrāna uzzīmēs divas vertikālas un divas horizontālas līnijas. Katru tieši attēla trešdaļā. Lai bilde izskatītos glīti, centieties galvenos objektus kadrā nolikt tieši uz līnijām vai to krustpunktiem. Ja tas ir cilvēks – neatstājiet viņu centrā, bet pabīdiet mazliet uz sāniem. Ja tā ir ainava, novietojiet horizontu uz augšējās vai apakšējās līnijas, nevis tieši kadra vidū. Kad trešdaļu likums būs apgūts un jutīsiet to instinktīvi, varēs sākt šo likumu pārkāpt un kadrēt visu, kā vien tīk. Tikai šoreiz jau skaidri saprotot, kāpēc tas tā ir darīts. Piemēram, kā šajā bildē – es taču tikko teicu, ka cilvēku vajadzētu uz trešdaļas, bet pats ņemu un nobildēju to pašā kadra malā. Kas par desām? Ā, šī jau ir māksla! Autora vēlme likt skatītājam aizdomāties – bet kāpēc tas cilvēks ir pašā malā? Kas notiek tur – ārpus kadra? Vai atspulgs simbolizē iekšējo pasauli? Māksliniecisku un filozofisku interpretāciju var būt daudz.

Nākamais kompozīcijas triks, ko vajadzētu iemācīties, ir veidot kadru pēc iespējas tīrāku – atrast tādu skatu leņķi un kompozīciju, lai kadrā neparādītos nekas lieks. Ja tas ir portrets, labāk būs, ja kaut kur no sāniem kadrā nebūs ielīdis cita cilvēka plecs. Vienmēr, uzņemot bildi (vai vēlāk pēcapstrādē pārkadrējot), vajag pievērst uzmanību kadra malām – vai kaut kur tajās neielien kāds nevēlams objekts, kas var nevajadzīgi piesaistīt uzmanību. Tas attiecas uz pilnīgi visām situācijām – portretiem, ainavām, reportāžām. Ar tām pēdējām, protams, iet visgrūtāk, jo kā tu izcelsi tikai galveno milzīgā masu pasākumā. Prasmīgiem fotogrāfiem tas izdodas.

Tomašs mums (bariņam Ziemeļ/austrumeiropas žurnālistu) mācīja saskatīt interesantus atspīdumus. Vienkāršākais variants – cilvēks stāv pie stikla un, bildējot no sāniem, varam redzēt viņa atspīdumu. Nākamais solis – cilvēks aiz stikla, bet stiklā atspīd objekts uz kuru cilvēks skatās. Vēl sarežģītāks risinājums (ja pieņemam, ka bildējam neinscenētas ainas) ir noķert divus cilvēkus – katru savā stikla pusē – un nobildēt tā, ka īsti nav saprotams, kurš ir kurā pusē. Šis triks vislabāk darbojas ar teleobjektīvu, jo tas “saspiež” perspektīvu.

Alekss, savukārt, mums mēģināja iemācīt divas lietas – pirmkārt, noķert ļoti grūtu kadru ar pustumsā ejošu cilvēku, un, otrkārt, to, ka nevajag saspringt par absolūto attēla perfekciju. Ir jau skaisti, ja bilde ir absolūti tīra un asa katra pikseļa līmenī, tomēr pats galvenais ir, lai bilde nodod to sajūtu, ko fotogrāfs vēlas. Tas nekas, ka "Huawei" galvenais mārketinga menedžeris Pīters ir pavisam graudains, tumšs un neass – galvenais, ka bilde mums rada šo mazliet biedējošo naksnīgās pastaigas sajūtu. Vienam šāda bilde ir totāls brāķis. Citam – emocionāls kadrs. Alekss teica "very good", un es viņam noticēju.

Šī bilde diemžēl nav perfekti asa un šoreiz tas nav attaisnojams ar “māksliniecisko sajūtu”. Vienkārši ar nemāksliniecisko nogurumu – man bija slinkums bildēt vēlreiz. Tomēr es pateikšu dažus faktus, kas liks uz šo bildi skatīties citām acīm. Tā ir melnā tumsā ar rokā turētu telefonu bildēta 8 sekunžu ilga ekspozīcija.  Nakts režīma attēla stabilizācijā "Huawei" šobrīd tiešām ir izrāvies līderos.

Tomēr nav svarīgi, vai jums ir "Huawei", "Samsung", "Apple", "Canon" vai "Fuji". Tie visi ir tikai instrumenti, ar kuriem ir jāprot rīkoties. Jā, P20 "mākslīgais intelekts" atpazīst 500 dažādas situācijas, tomēr bildi pa īstam redz tikai fotogrāfs. Tāpēc galvenais secinājums, spriedums un novēlējums visiem, kas meklē "telefonu ar labu kameru", – pirmkārt, investējiet savās prasmēs. Ja jums ir tāda unikāla iespēja, mācīties no pasaules profesionāļiem, nelaidiet to garām. Ja nav – pasaule ir pilna dažādām iespējam mācīties. Nebaidieties prasīt padomu citiem un meklēt to paši. Sāciet ar "YouTube", kas vai plīst pušu no kursu un padomu video pārpilnības. Galvenais – nekad nepārstājiet mācīties!

Pasākuma nobeigumā es tā rīkotājiem teicu – šis ir nenormāli forši un man ir liels prieks, bet esmu viens un manas spējas nodot apgūtās prasmes un vēlmi mācīties ir ierobežotas. Šādus pasākumus vajadzētu rīkot daudz, bieži un lokāli. Cik tas būtu skaisti, ja, pērkot jaunu telefonu, komplektā tiktu piedāvāta iespēja apmeklēt foto semināru. Visapkārt būtu tik daudz skaistu bilžu!