Latīņu karaļi: kā dzīvo gangsteru banda no Bruklinas

Aptuvenas aplēses liecina, ka bēdīgi slavenajā grupējumā darbojas no 25 līdz 50 tūkstošiem biedru, un tās taustekļi iestiepjas vismaz 34 štatos.

Kad Enrikess 22 gadu vecumā pārcēlās no Kolumbijas uz Ņujorku, viņš zinājis, ka vēlas strādāt pie fotogrāfiju sērijas, kas atklātu to cilvēku dzīves, kas mitinās nabadzībā. Un viņa izvēle kritusi par labu tieši bandu dzīvei.

Kad mērķis bija skaidrs, fotožurnālists sācis “iefiltrēšanos” - viņš klīdis pa tiem Ņujorkas rajoniem, kur dzīvo bandas locekļi, un pamanījies iekarot cilvēku uzticību, stāstot, ka vienkārši rada foto projektu par apkārtnes iedzīvotājiem.

Vēlāk no īsajām intervijām ar modeļiem viņš izskaitļojis, kurš varētu būt iesaistīts bandā. Projekta laikā tapuši vairāk nekā 100 portreti un intervijas. No tiem viņš izvēlējies piecas personas, ar kuriem nodibinājis īpaši ciešu kontaktu – tos fotogrāfs pastāvīgi bildējis trīs četras dienas nedēļā.

“Viņi bija no dažādām bandām, un tas bija pietiekami sākumā, bet man vajadzēja vairāk. Man vajadzēja vairāk cilvēku un tikt tam visam tuvāk,” ārvalstu medijiem stāstījis Nikolass.

Iejaukusies nejaušība – kad viņam jau viss bijis apnicis, viens no viņa pastāvīgajiem modeļiem nejauši uz ielas saticies ar pusaudžu grupējumu no 'Latīņu karaļu' bandas. Tapušas vairākas fotogrāfijas, kas vēlāk parādītas vienam no bandas vadoņiem Smoukijam. Un Smoukijam tās patikušas.

“Pēc tam viņš mani uzaicināja uz kādu ballīti drauga mājā, es piekritu un nākamajā dienā jau biju bandas štābā Bruklinā, bildējot vairāk nekā 40 'Latīņu karaļus', kas tur bija sapulcējušies,” stāstījis fotogrāfs.

Pēc šīs ballītes viņš kļuvis par 'Latīņu karaļu' fotogrāfu – ticies ar viņu ģimenēm, pavadījis arvien vairāk un vairāk laika bandas locekļu sabiedrībā, un, protams, bijušas situācijas, kad viņš nopietni uztraucies par savu drošību. Un dzīvību.

Tāpat bijuši brīži, kad fotožurnālistam bijis jāsaprot, kā rīkoties, lai neizskatītos pēc gļēvuļa, bet tai pašā laikā netiktu iesaistīts kāda nozieguma pastrādāšanā.

“Pēc dažiem mēnešiem viņi labāk saprata, ka esmu fotogrāfs un draugs, bet neesmu viens no bandas locekļiem,” atzinis fotogrāfs. Ilgajā procesā tapusi melnbaltu attēlu sērija, kas ļauj ielūkoties 'Latīņu karaļu' dzīvē, kur valda aizdomas, bailes, vardarbība, dusmas, bet viens no galvenajiem veidiem, kā atslābināties, ir zālītes uzpīpēšana.

Viņš bildējis gan tos, kuri slēpjas dzīvokļos, lai citu bandu locekļi viņus nenogalina, kopā ar biedriem stāvējis un gaidījis bandas vadoni pārnākam no cietuma, piedalījies zaudēto bandas biedru piemiņas pasākumos, bijis klāt, kad pirktas un pārdotas narkotikas.

Starp Nikolasa modeļiem bijis arī slepkava, kurš pozējis ar 250 dolāru vērtu ieroci rokās – to puisis iegādājies ielās pēc tam, kad puiši no citas bandas sadūruši kādu no viņa draugiem kaklā.