Ieskats reālā 'Cīņas klubā', kur cilvēki viens otram dauza purnus

Viņi stāsta, ka lielākā daļa no šī ‘Cīņas kluba’ biedriem patiešām pa dienu strādā respektablus darbus un dzīvo dubultu dzīvi, savu aizraušanos slēpjot pat no savām ģimenēm.

Taču reizi mēnesī viņi – gan vīrieši, gan sievietes – sanāk kādā klubā, kur aptuveni 300 skatītāju klātbūtnē dauza viens otru līdz asinīm. Cīņa ilgst trīs raundus vai arī līdz brīdim, kamēr viens no cīkstoņiem tiek „izslēgts”.

Tiesa, oficiāli šajā klubā sieviešu nav – tās ir tikai baikeru bandas dalībnieku draudzenes, taču, ja viņas pašas vēlas, viņām ir ļauts vienai otru dauzīt. Un nereti šie skati ir izteiksmīgāki par vīriešu cīņām.

Šī baikeru banda oficiāli sevi dēvē par ‘East Bay Rats’ Motorcycle Club’ un par savu mājvietu izvēlējusies Kalifornijas štata pilsētu Ouklendu. Bandas dalībnieku vecums ir no 21 līdz 70 gadiem. Pati banda dibināta 1995. gadā – tātad vienu gadu pirms Čaka Palaņuka grāmatas ‘Cīņas klubs’ izdošanas.

Tie bandas dalībnieki, kuriem nav regulāra dienas darba, naudu pelna, uzstājoties kā kaskadieri, ar motocikliem joņojot cauri uguns riņķiem.

Martins un Džeimss ir no Anglijas, bet pēdējos trīs gadus pavada, ceļojot pa ASV un tiekoties ar ļoti neparastiem cilvēkiem. Viņiem esot stāstīts, ka žurnālistus un vispār cilvēkus no malas šie baikeri neciešot ne acu galā. Tomēr puišiem izdevies iegūt cīkstoņu uzticību, lai gan paši iziet ringā viņi atteikušies.

„Katra reize, kad mēs atradāmies klubā, kurā notika šīs cīņas, bija ārkārtīgi biedējoša, jo mums šķita, ka viņi mūs pašus var nosist. Tā ir viena no īpatnējākajām un biedīgākajām vietām, kādas esam apmeklējuši,” situāciju komentējis Martins.

Tomēr abi žurnālisti uzsver, ka ‘East Bay Rats’ nav nekādi noziedznieki – vienkārši tie ir cilvēki, kuriem ļoti patīk piedzerties, izkauties, kaut ko aizdedzināt un braukt ar motocikliem.

Iestāties ‘Cīņas klubā’ nav viegli – vajadzīgas ļoti labas rekomendācijas no paziņām, bet „probācijas periods” ilgst veselu gadu.