Dažiem jau diska, vesera vai šķēpa mešana šķiet visai īpatnējs sporta veids, taču Austrālijā ļaudis spēruši soli tālāk – tur ik gadu notiek tunča mešanas čempionāts.
1
Pirmais tunča mešanas čempionāts notika 1979. gadā, un tā norises vieta ir Portlinkolna – neliela zvejnieku pilsēta Austrālijas dienvidu daļā, kas pazīstama ar savu tunča pārstrādes rūpnīcu.
Vida Press
2
Portlinkolnā ik gadu notiek vērienīgs festivāls ‘Tunarama’, kura ietvaros ir visdažādākie ar tunčiem saistīti pasākumi, un tunča mešana ir tikai viena no festivāla aktivitātēm.
Vida Press
3
Leģenda vēsta, ka senākos laikos, kad vīri gribēja tikt pie darba dokos, viņiem vajadzēja demonstrēt savu spēku, un to viņi darīja, metot tunci. Tā šī pragmatiskā spēka pārbaude lēnā garā kļuva par vietēja mēroga sporta veidu.
Vida Press
4
Faktiski visi dalībnieki, kas piedalās tunča mešanā, apgalvo, ka fiziskā sagatavotība un tehnika šajā sportā ir nepieciešama tāda pati, kāda vajadzīga vesera mešanā (arī tas ir sens sporta veids, kurš olimpiskajās spēlēs ir kopš 1900. gada).
Vida Press
5
Tāpēc nav nekāds brīnums, ka par pēdējo četru gadu čempionu kļuvis Mets Stauntons, kurš iepriekš ar labiem panākumiem piedalījies vesera mešanas sacensībās. Savukārt sieviešu konkurencē uzvarēja Meta sieva Šanela Stauntona.
Vida Press
6
Jebkurā gadījumā ideāla metode ir dažas reizes apgriezties ap savu asi un īstajā brīdī atlaist 20 mārciņas smago zivi.
Vida Press
7
Tunča mešanas rekords – 37,23 metri – ir nepārspēts kopš 1998. gada sacensībām, kad šāds sniegums izdevās Šonam Kārlinam no Adelaidas, kurš savulaik olimpiskajās spēlēs pārstāvējis Austrāliju, protams, vesera mešanā.
Vida Press
8
Savukārt sieviešu konkurencē nepārspēta ir Brūka Krīgere, kura 2002. gadā tunci aizmeta 21,25 metrus tālu. Arī viņa ir bijusī vesera metēja, kas piedalījusies 2004. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās. Salīdzinājumam: viņas personīgais rekords vesera mešanā ir 70,72 metri.