Laptops, planšete, pleijeris un cita PSRS laika elektronika

Mobilais telefons. Paradoksāli, bet pirmais mobilais telefons PSRS parādījās jau tad, kad Rietumos vēl par to nemaz nedomāja. Notika tas 1957. gadā, kad par radiotelefona ЛК-1 autoru kļuva radio inženieris Leonīds Kuprijanovičs. Aparāts svēra trīs kilogramus un darbojās 20-30 km rādiusā no bāzes stacijas. Inženieris radīja vēl dažus modeļus – jau mazākus un funkcionālākus. Bet 1963. gadā Maskavā tika atklāta mobilo sakaru sistēma ‘Алтай’, kas pēc tam izplatījās pa 114 PSRS pilsētām (lielākoties izmantojot partijas elites automašīnās, ātrajās palīdzībās un citā spectehnikā). Dažās vietās tā pastāv vēl līdz šim.

Mikroviļņu krāsns. Pirmais mikroviļņu krāsns prototips PSRS parādījās jau 1941. gadā – Vissavienības Gaļas rūpniecības institūts bija izstrādājis ierīci gaļas apstrādāšanai ar ultraaugsta diapazona strāvu. Tomēr karš neļāva uzsākt šīs ierīces sērijveida ražošanu, un tas tika atlikts līdz 1978. gadam. Tiesa, pārāk populāras tās nebija, jo 1) tās ražoja ļoti mazā skaitā (ne vairāk par dažiem tūkstošiem gadā) un 2) tās bija visai dārgas (aptuveni 350 rubļi, kad vidējā alga bija 233 rubļi mēnesī).

Personīgais dators. Darbs pie elektroniski skaitļojamās mašīnas izgudrošanas PSRS sākās 40. gados, un pirmo funkcionālo aparātu izgatavoja Kijevas inženieru grupa Sergeja Lebedeva vadībā. Sākotnēji tos gan izmantoja tikai rūpniecībā un mācību iestādēs, bet padomju pilsoņu mājās pirmie datori parādījās tikai 80. gados. Tiesa, tie vairumā gadījumu nebija padomju oriģināli, bet gan ‘IBM’, ‘Apple’ un ‘ZX Spectrum’ kloni.

Laptops. 80. gados daži padomju pilsoņi tika pat pie laptopiem, tomēr tas bija liels retums, jo ražoja tos ļoti nelielā daudzumā. Par pirmo PSRS laika laptopu kļuva ‘Электроника МС 1504’, tomēr sērijveidā to ražot sāka jau valsts sabrukuma brīdī – 1991. gadā. Šim modelim bija 16 bitu procesors, 640 kilobaitu operatīvā atmiņa, ekrāna izšķirtspēja 640 uz 200. Pirmais padomju laptops svēra 3,5 kilogramus.

Audio pleijeris. Padomju laikā mode staigāt apkārt ar portatīvo magnetofonu uz pleca, taču teorētiski pastāvēja arī alternatīva – audio pleijeris, ko sāka ražot jau 70. gados un kas bija piemērots MK-60 un MK-90 kasetēm (skaitlis nozīmēja lentes ieraksta ietilpību minūtēs). Tomēr šie pleijeri PSRS nekļuva par masu produktu, un pie vainas bija augstā cena – aptuveni 130 rubļi, kas bija jauna speciālista vidējā mēneša alga.

Planšetdatoru prototipi vienlaikus parādījās 80. gados gan PSRS, gan Rietumos, taču tobrīd pasaule tam nebija gatava nevienā okeāna pusē. 1988. gadā izgatavotajam mikrodatoram ‘Электроника MK-90’ nebija sensoru ekrāna, tāpēc teksti un komandas bija jāievada ar iebūvētas klaviatūras palīdzību. Šis pirmais padomju planšetdators bija pieticīgs – 16 kilobaitu operatīvā atmiņa un 32 kilobaitu cietā atmiņa, taču cena bija nesamērīgi augsta – 3500 rubļi.

Gudrais pulkstenis. Protams, 80. gadu padomju “gudrie” pulksteņi ne tuvu nav salīdzināmi ar mūsdienu funkcionālajiem “brīnumiem”. Tomēr savam laikam tas bija zinātniski tehniskā progresa augstākais sasniegums, un visi puisēni tādus gribēja iegūt savā īpašumā. ‘Электроника 5’ pulkstenis ne tikai rādīja laiku, bet arī nedēļas dienu un mēneša kalendāru, kā arī atskaņoja vienkāršas melodijas. Šis pulkstenis maksāja 150 rubļus.