Reti arhīva kadri: Kā pirmie cilvēki uzkāpa Everestā

Par alpīnismu Hilarijs sāka interesēties jau skolas laikā, savā pirmajā ekspedīcijā „pieveicot” 1933 metrus augsto Olivjē kalnu Jaunzēlandē. Savukārt Otrā pasaules kara laikā viņš dienēja Jaunzēlandes aviācijā.

Gatavoties kāpšanai Everestā Hilarijs sāka jau 1951. gadā, kad veica apstākļu izpētes ekspedīciju, bet nākamajā gadā neveiksmīgi mēģināja „iekarot” dažas zemākas Himalaju virsotnes. Un tomēr mērķtiecīgais alpīnists nepadevās un ierakstīja savu vārdu vēsturē.

Everesta virsotnē alpīnisti pavadīja 15 minūtes. Šajā laikā Hilarijs nofotografēja Tenzingu un iesprauda karogu, savukārt šerpa kā ziedojumu dieviem atstāja sniegā šokolādes tāfelītes. Hilarija foto no Everesta virsotnes nav, jo, pēc viņa vārdiem, šerpa nav pratis rīkoties ar fotoaparātu. Savukārt Tenzings apgalvo, ka viņš Hilarijam piedāvājis nofotografēties, tomēr viņš attiecies.

Savu nākamo ekspedīciju laikā (1956, 1960-1961, 1963-1965) Hilarijs uzkāpa vēl desmit citās Himalaju virsotnēs. Dažas no šīm ekspedīcijām tika sponsorētas, lai alpīnisti atrastu bēdīgi slaveno sniega cilvēku jeb jetiju. Tas viņiem neizdevās.

Tāpat Hilarijs devās ekspedīcijās uz citām no Jaunzēlandes tālām vietām: piecdesmito gadu otrajā pusē viņš kopā ar britu polārpētnieku Vivianu Foksu šķērsoja Antarktīdu, kā arī piedalījās ekspedīcijā uz Ziemeļpolu.

Pēc Everesta iekarošanas Hilarijs daudz palīdzēja šerpām (tautiņai, kas dzīvo Himalaju kalnu austrumu daļā un kuri paši sevi sauc par šarkhombo) – pateicoties viņa pūlēm, attālos Himalaju rajonos tika uzbūvētas vairākas skolas un slimnīcas. Hilarijs ir arī Nepālas goda pilsonis.

Hilarijs nomira 2008. gada 11. janvārī Oklendas slimnīcā, būdams 88 gadus vecs. Viņu godināja daudzi prominenti ļaudis, Anglijas karalieni ieskaitot, bet Jaunzēlandes premjerministre Helēna Klārka, kura paziņoja par slavenā alpīnista nāvi, teica, ka Hilarija nāve ir „liels zaudējums Jaunzēlandei”.

Ņemot vērā mūsu sabiedrības etnocentrismu, šeit stāstam arī jābeidzas, tomēr nebūtu slikti atcerēties, ka 1953. gadā Everestā uzkāpa arī Tenzings Norgajs (attēlā kopā ar sievu un kādu kolēģi). Dažādos laikos viņa vārds ir bijis citādāks, un arī viņa dzimšanas datums (1914. gada 15. maijs) rekonstruēts aptuveni pēc mātes atmiņām par laika apstākļiem un ražas novākšanu. Pēc uzkāpšanas Everestā viņš kļuva par kulta figūru Āzijā, taču reputāciju sabojāja, iesaistoties apšaubāmās politiskajās intrigās. Norgajs zināja vairākas valodas un trīsreiz bija precējies (otrā sieva bija pirmās māsīca, bet otrā un trešā sieva viņam bija vienlaikus). Nomira Norgajs 1986. gadā Indijā. Nāves iemesls – asinsizplūdums smadzenēs.