Sodīt nedrīkst apžēlot. Ko iesākt ar Maiklu Džeksonu?

Marta sākumā ASV un Lielbritānijā televīzijas pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma "Leaving Neverland" – jauns, atmaskojošs stāsts par popmūzikas superzvaigzni Maiklu Džeksonu. Filmā divi vīrieši un viņu ģimenes intervijās atklāj bērnībā piedzīvoto seksuālo uzmākšanos Džeksona rančo "Neverland". Lai gan apsūdzības par seksuāla rakstura noziegumiem pret popmūzikas ikonu izvirzītas kopš 90. gadu vidus, tās līdz šim nav tikušas pierādītas, tomēr šoreiz, citējot populāro amerikāņu sarunu šovu vadītāju Opru Vinfriju, var izrādīties, ka "filma ir lielāka par Maiklu Džeksonu".

Kopš Džeksona nāves pagājuši jau gandrīz 10 gadi, tomēr viņš joprojām ir viens no ietekmīgākajiem mūziķiem pasaulē – viņu joprojām pielūdz, kopē un atskaņo viņa dziesmas. "Forbes" veidotajā bagātāko mirušo slavenību sarakstā 2018. gadā Džeksons ieņēma pārliecinošu pirmo vietu, pārspējot rokenrola karali Elvisu Presliju, regeja ciltstēvu Bobu Mārliju, aktrisi Merilinu Monro, "Playboy" dibinātāju Hjū Hefneru un citus.

Lai cik apšaubāma būtu dziedātāja reputācija viņa dzīves pēdējās desmitgadēs, nevar noliegt, ka viņš ir viens no spilgtākajiem 20. gadsimta otrās puses popkultūras simboliem, kura ietekme sniedzas tālu aiz pārdotāko albumu un klausītāko dziesmu topiem. Vai tāda mēroga zvaigzne, kas kronēts par "popmūzikas karali", var kļūt par persona non grata – iespējams, jā, bet vai ir iespējams no mūzikas vēstures izdzēst Maikla Džeksona mūziku, tēlu, videoklipus…? Vai šos divus lielumus vispār iespējams nošķirt? Tāds ir šī raksta galvenais jautājums, uz kuru, jau mazliet pasakot priekšā, šobrīd vienas atbildes nav.