Kaut gan laikabiedri rakstniecībā savulaik Aspaziju slavēja kā ģeniālu (Poruka vārdi), viņas sasniegumu saraksts ir krietni garāks. Svinot dzejnieces 156. dzimšanas dienu brīdī, kad jaunie Rīgas domnieki kopā ar kultūras ļaudīm aktualizējuši ideju par Aspazijas pieminekļa uzstādīšanu galvaspilsētā, šķiet vajadzīgi un pat obligāti atzīmēt arī viņas ievērojamo darbu Latvijas sabiedrības dzīves uzlabošanā ārpus literatūras. Tas ietver gan kalpošanu Satversmes sapulcei, gan darbošanos Latviešu biedrībā, kā arī iestāšanos par sieviešu līdztiesību sabiedrībā un dzīvnieku labturību.
Lai arī ideja par Aspazijas pieminekli Rīgā nav jauna, domes apņēmība to beidzot realizēt raisījusi karstas diskusijas. Idejas noliedzēji neuzskata, ka Covid-19 krīzes laikā būtu jāinvestē šādā kultūras objektā, un atrodas arī cilvēki, kas apšauba, vai Aspazija patiešām pelnījusi šādu godu. Galu galā viņai jau uzstādīti vairāki piemiņas objekti Jūrmalas pilsētas teritorijā, varbūt Rīgā tā būtu lieka greznība? Uz šo ideju gan jāraugās plašāk, arī ārpus Aspazijas personības, jo tā aktualizē jautājumu, kāpēc Rīgā ir tik maz pieminekļu vēsturiski nozīmīgām sievietēm (šobrīd tikai divi), un mudina šo situāciju mainīt jau tuvākajā nākotnē, līdzās svarīgiem vīriešiem izceļot arī svarīgas sievietes.
