Sena kulta paliekas vai traka veča murgi – kas bija Vidzemes vilkatis Tīss

Vai jūs zināt, kura ir pasaulē populārākā vēsturiskā personība no Latvijas, kuras dzīves vai drīzāk uzskatu pētniecībai ir veltītas vairākas grāmatas, esejas un referāti? Nē, tas nav ne Kārlis Ulmanis, ne Viktors Arājs, bet gan pirtnieks Matīss, kurš 16. gadsimta nogalē dzīvoja Mālpils apkaimē. Šis vīrs daudz plašāk zināms ar vārdu "vilkatis Tīss", un viņa precedents Eiropas mērogā iezīmē kristīgās baznīcas sadursmes ar burvestībām un pagānu kulta paliekām.

Tīsa vārds atkal ir nonācis ļaužu valodās, jo 27. janvārī Vidzemes koncertzāles "Cēsis" desmitās jubilejas svinības tiks atklātas ar Latvijas Radio kora koncertstāsta pirmatskaņojumu "Vecais Tīss, vilkatis". Par iedvesmu tam kalpojis patiess vēstures notikums par astoņdesmitgadnieku Tīsu, kurš pirms 333 gadiem Cēsu apgabala tiesas sēdē atklāja, ka lielāko savas dzīves daļu ir bijis vilkatis. Tiesas protokolā nolasāmais Tīsa pasaules redzējums iedvesmojis Kasparu Putniņu to aktualizēt mūsdienīgā koncertuzvedumā, kas veidots kā saruna ar veco vīru.

Vilkačiem bagātākais reģions

Kas bija vilkatis Tīss, un kāpēc par viņu runā joprojām? 16. gadsimtā pētnieki Livoniju jeb Vidzemi uzskatīja par Eiropas galveno vilkaču novadu. Latviešu folklorists Kārlis Straubergs 1939. gadā publicētajā darbā "Vilkaču ideoloģija Latvijā" uzsver, ka no plašās 16. gadsimta burvestību literatūras visvairāk ziņu nāk par vilkačiem Livonijā, kas šajā laikā vispār kļūst slavena kā burvju un raganu zeme.

Straubergs citē Upsalas katoļu arhibīskapu Olavu Monsonu, kurš bija savācis "informāciju" par Vidzemes vilkačiem: "Lai gan vilki šeit daudz kaitējot lopiem, tomēr visvairāk to darot