Stila policijas ļaunākais murgs – Dziesmu svētkos nāk meitene baltās, bet nepareizās zeķēs

Kad ceļā uz Dziesmu un deju svētku gājienu vēroju citus tā dalībniekus, kuri bagātīgi pildīja Rīgas ielas, man kādā brīdī izspruka teikums: "Tā meitene noteikti ir koriste, viņai arī ir nepareizas zeķes." Pieķēru sevi pievēršam pastiprinātu uzmanību divām lietām – tautumeitu zeķēm un nagiem. Vai vēl kādai, izņemot mani, kājās ir nepareizās zeķes, un vai tikai kādai nav lakoti nagi?

Kad koru skatē guvām oficiālu apstiprinājumu tam, ka esam cienīgi būt svētku dalībnieku pulkā, prioritāšu augšgalā izvirzījās jauni izaicinājumi. Es pat nezinu, kurš no jautājumiem bija svarīgāks – kā operatīvi tikt pie tautastērpa vai – cik lielas atkāpes no "pareizā" stila policija varētu piedot?

Uzreiz paskaidrošu, ka par stila policiju nedēvēju kolektīvu vadītājus, kuri pilnīgi pamatoti var turēt rūpi par to, lai viņu "ganāmpulciņš" savās vizuālajās izpausmēs neaiziet pilnīgā brīvsolī. Šo ironisko apzīmējumu es piedēvēju tikai pašpasludinātajiem tautastērpu valkāšanas standartu uzraudzītājiem, kurus, kā izrādās, interesē ne tikai pašu gatavība cienīgi valkāt tautastērpu, bet arī tas, kā to dara citi.