Modernās Vācijas vēstures profesors Pīters Longeričs no Londonas universitātes kritizē Alberta Špēra, doktora Ernsta Gintera Šenka un Hitlera sekretāres Traudlas Junges atveidojumu filmā. “Mums ir tikai viens avots, kurā teikts, ka Alberts Špērs bunkurā atzinies, ka ir sabotējis Hitlera pavēles, un šis avots ir viņa paša memuāri,” viņš stāsta.
“Traudla Junge nekad nav atzinusies, ka bija nacistu partijas dalībniece; bet protams, ka viņa bija nacistu organizāciju locekle un bija tālu no nevainīguma un tās jaunās, naivās sievietes tēla, kādu mēs redzam filmā. Un doktors Šenks bija iesaistīts dažādos eksperimentos ar cilvēkiem koncentrācijas nometnēs.”
Profesors Kesarani stāsta: “Kas attiecas uz Vilhelmu Monki, es nekad nebiju domājis, ka kādreiz redzēšu filmu, kurā ar tik lielu līdzjūtību tiek attēlots vīrs, kas atbildīgs par Lielbritānijas katavīru slaktiņu un vēl vairākiem zvērīgiem noziegumiem.”
Taču režisors Olivers Hiršbīgels kādā sarunā saka: “Mēs nolēmām, ka visam, ko jūs redzēsiet filmā, ir jābūt balstītam uz reāliem faktiem. Ja runājam par Hitlera tikšanos ar Špīru, tad viņa paša rakstītais ir vienīgais materiāls, kas mums ir. Un nekad tā arī netika pierādīts, ka Šenks bija iesaistīts kādos eksperimentos.”
Hiršbīgels piebilst, ka nav pierādīts arī fakts par Monkes saistību ar Lielbritānijas vīru slepkavību.
Profesors Kerasani ir uzslavējis Bruno Ganzu par Hitlera atveidi, kuru vairāki cilvēki ir raksturojuši kā “pārāk humānu”. Taču viņš saka, ka filma ir “gandrīz kapitulējusi mīta priekšā, ka Vācija turēja austrumu grožus” un ka filmā ir jūtama “upuru kultūras” dvesma.
Hiršbīgels to noliedz un saka: “Nav iespējams veids, kā vācieši varētu mazināt savu lomu lielākājā noziegumā, kas nodarīts cilvēcei, taču no šiem cīnītājiem jūtama varonība, pat bruņnieciskums. Es velējos parādīt cilvēcīgo pusi.”
Kā pevēstīja Gētes institūta Rīgā pārstāvji, filma “Downfall” no 29.aprīļa tiks izrādīta arī Rīgā.