Фото: AP/Scanpix/LETA

Šodien, 22. jūnijā, 70 gadu jubileju svin pasaulslavenā amerikāņu aktrise Merila Strīpa. Viņu nenoliedzami var dēvēt par vienu no mūslaiku spožākajām ekrāna zvaigznēm, jo ar savu talanta un personības daudzveidību viņa pamanījusies ne tikai kļūt par visvairāk "Oskara" balvai jebkad nominēto aktrisi, bet arīdzan publiski krietni vien uzkāpt uz varžacīm ASV prezidentam Donaldam Trampam.

Mērija Luīza "Merila" Strīpa dzimusi Ņūdžersijā, un savas aktrises gaitas uzsāka 60. gadu beigās, uzstājoties dažādos uzvedumos Brodvejā. Pirms tam viņa ieguva izglītību Vasara koledžā (Vassar College), kā arī Jeila teātra skolā, kļūstot par šīs iestādes absolventu lepnumu. Savus pirmos lielos soļus tieši kino pasaulē viņa spēra, atveidojot lomu 1977. gada filmā "Džūlija" (Julia).

Tiesa, aktiermāksla nebūt nebija viņas pirmā karjeras izvēle – Strīpa vēlējās studēt jurisprudenci, jo uzskatīja, ka viņas fiziskie dotumi nav gana piemēroti, lai kļūtu par aktrisi. Kino industrija gan ir gluži citās domās ‒ ASV kinoakadēmijas balvai "Oskars" Strīpa nominēta 21 reizi, iegūstot to trīs reizes ("Krāmers pret Krāmeri" 1979. gadā, "Sofijas izvēle" 1982. gadā un "Dzelzs lēdija" 2011. gadā), kā arī 31 reizi nominēta "Zelta globusam", saņemot to astoņas reizes.

Un tieši "Zelta globusa" balvas pasniegšanas ceremonija 2017. gadā, kurā viņa saņēma prestižo Sesila de Milla balvu par ieguldījumu izklaides industrijā, bija iemesls, kamdēļ pēcāk Donalds Tramps Strīpu savā "Twitter" profilā nodēvēja par pārvērtētu aktrisi. Savā runā Strīpa, ne reizi nenosaucot Trampa vārdu, atsaucās uz gadījumu, kad viņš publiski izņirgājās par žurnālistu ar īpašām vajadzībām, kā arī skāra viņa migrācijas apkarošanas politiku un preses brīvības ierobežošanu.

Godinot drosmīgo aktrisi, piedāvājam iepazīties ar 10 filmām, kurās novērtējams viņas nepārspējamais un daudzveidīgais talants – no pašiem karjeras pirmsākumiem līdz pat pēdējo gadu veikumiem.

'Briežu mednieks' (1978)

"Briežu mednieks" (The Deer Hunter) ir kara drāma, kas vēsta par krievu izcelsmes amerikāņu tēraudlietuves darbiniekiem, kuru dzīves uz visiem laikiem izmaina Vjetnamas karš. Līdztekus zvaigžņotajai plejādei – Robertam de Niro, Kristoferam Vokenam un Džonam Sevidžam – filmā otrā plāna lomā redzama arīdzan jauniņā aktrise Merila Strīpa, kuru šim darbiņam noskatīja un režisoram Maiklam Čimino ieteica de Niro. Un viņš nekļūdījās – Lindas loma (de Niro varoņa Maikla draudzene) atnesa Strīpai atpazīstamību un arī pirmo nomināciju "Oskara" balvai.

'Krāmers pret Krāmeri' (1979)

Filma "Krāmers pret Krāmeri" (Kramer vs. Kramer) ir stāsts par pāra šķiršanos un kopīgā dēla audzināšanu pēc tam, kad attiecības ir cauri. Skarot tādas tēmas kā dzimumu lomas, darba un atpūtas līdzsvars un sociālais spiediens, filmā arīdzan gana izsmeļoši skata vecāku šķiršanās psiholoģisko ietekmi uz bērnu. Strīpa atveido Dastina Hofmana varoņa Teda sievu Džoannu, un par šo lomu viņa saņēma savu pirmo "Oskara" statueti. Tiesa, viņa nebija vienīgā – balva kategorijā "Labākais aktieris" tika arī Hofmanam, Roberts Bentons tika atzīts par labāko režisoru, kā arī filma saņēma apbalvojumus gan kategorijā "Labākā filma", gan "Labākais adaptētais scenārijs".

'Franču leitnanta draudzene' (1981)

Romantiskās drāmas "Franču leitnanta draudzene" (The French Lieutenant's Woman) pamatā ir Džona Faulza tāda paša nosaukuma 1969. gada romāns. Tas ir stāsts par diviem sarežģītiem mīlasstāstiem divos dažādos laikos, un abos gadījumos mīlniekus atveido Merila Strīpa un Džeremijs Aironss. Kopumā "Franču leitnanta draudzene" tika pie piecām "Oskara" nominācijām, tostarp arī Strīpa kategorijā "Labākā aktrise".

'Sofijas izvēle' (1982)

"Sofijas izvēle" (Sophie's Choice) ir holokausta drāma, kuras scenārija pamatā ir Viljama Stairona tāda paša nosaukuma romāns. Strīpa tajā atveido poļu imigranti Sofiju, kas Bruklinā vienā miteklī mīt kopā ar savu emocionāli nestabilo mīlnieku Neitanu un jaunu rakstnieku Stingo. Sofija pims nonākšanas ASV sabijusi Aušvicā, un koncentrācijas nometnē pazaudējusi gan vīru, gan tēvu. Strīpai šī loma atnesa otro "Oskara" balvas statueti – šoreiz kategorijā "Labākā aktrise".

'Medisonas apgabala tilti' (1995)

Romantiskajā drāmā "Medisonas apgabala tilti" (The Bridges of Madison County) Strīpa spēlē kopā ar kino leģendu Klintu Īstvudu, kurš ir arī šīs filmas režisors. Tas ir stāsts par Frančesku, kura mīt Aiovas fermā kopā ar savu vīru un diviem bērniem. 1965. gadā viņa iepazīstas ar "National Geographic" fotogrāfu Robertu un ielaižas ar viņu četru dienu dēkā, kas uz visiem laikiem izmaina gan viņas, gan Roberta dzīves. Strīpa par Frančeskas lomu tika nominēta "Oskaram" kategorijā "Labākā aktrise".

'Adaptācija' (2002)

"Adaptācija" (Adaptation) ir Spaika Džounsa (pazīstams kļuva ar filmu "Būt par Džonu Malkoviču") komēdijdrāma, kas ir balstīta Sūzanas Orleānas grāmatā "Orhideju zaglis" (The Orchid Thief) un filmas scenārija autora Čārlija Kaufmana pieredzē, cenšoties adaptēt grāmatu ekrānam radošās krīzes laikā, ir metafilma, proti, filma par filmas veidošanu. Provocējošo un smieklīgo filmu, kurā spēlē Nikolass Keidžs, Tilda Svintone un citi Holivudas spīdekļi, atzina gan kritiķi, gan skatītāji, savukārt Strīpa par Orleānas atveidošanu tika nominēta "Oskaram".

'Sātans Pradas brunčos' (2006)

Komēdijdrāma "Sātans Pradas brunčos" (The Devil Wears Prada) ir stāsts par ietekmīga modes žurnāla galveno redaktori Mirandu Prīstliju, kuras raksturu par patīkamu nosaukt vis nevar. Viņai izdarīt pa prātam nav iespējams, taču to mēģina izdarīt gan jauniņā asistente Andrea (atveido Anna Hataveja), gan jau ilggadējā darbiniece Emīlija (atveido Emīlija Blanta). Tiesa, beigās gan izrādās, ka velns nemaz nav tik melns, kā viņu mālē, bet ceļš līdz šai atskārsmei ir mokošs. Par Mirandas lomu Strīpa izpelnījās virkni nomināciju, tostarp arī "Zelta globusa" un "Oskara" kategorijā "Labākā aktrise".

'Džulī un Džūlija' (2009)

Šī filma (Julie & Julia) ir stāsts par gardēžu pasaules vienu no svarīgākajām personībām – šefpavāri un TV seju Džūliju Čaildu. Filmas pamatā ir amerikāņu publicistes Džūlijas Povelas tāda paša nosaukuma bestsellers. Filmā pretnostatīti divi dažādi dzīvesstāsti – leģendārās Džūlijas Čaildas karjeras pirmsākumi un jaunās ņujorkietes Džūlijas Povelas, kura apņēmusies 365 dienās pagatavot visas 524 Čaildas pavārgrāmatas receptes. Par Čaildas lomu Strīpa saņēma "Zelta globusu" kategorijā "Labākā aktrise komēdijā vai mūziklā", kā arī kārtējo nomināciju "Oskaram".

'Dzelzs lēdija' (2011)

"Dzelzs lēdija" (The Iron Lady) ir biogrāfiska drāma, kas vēsta par leģendāro britu politiķi Mārgaretu Tečeri – pirmo sievieti un visilgāk amatā sabijušo Apvienotās Karalistes premjerministri. Lai arī pašu filmu uzņēma dažādi, taču par Strīpas pārliecinoši niansētā tēlojuma meistarību šaubu nebija nevienam – viņa saņēma savu trešo "Oskara" statueti, astoto "Zelta globusu" un otro BAFTA balvu kā labākā aktrise. Balvas saņemšanas runā Strīpa bija pieticīga: "Kad viņi nosauca manu vārdu, man bija sajūta, ka tūdaļ puse Amerikas sacīs "Ak, nē! Vai tiešām? Jau atkal viņa! Kāpēc?""

'Slepenie dokumenti' (2017)

Stīvena Spīlberga filma "Slepenie dokumenti" (The Post) sagādāja Strīpai 21. "Oskara" balvas nomināciju, kurā kopā ar Tomu Henksu viņa atklāj pirmās ASV izdevējas–sievieti Kejas Greiemas stāstu. Viņa vada savas ģimenes laikrakstu "The Washington Post", un viņas rīcībā ir nonākuši slepeni valdības dokumenti, kas liecina par ilgstošu nolaidību Vjetnamas kara stratēģijā. Tēva un vīra nāves iedragātā Greiema nolemj publicēt valdību atmaskojošos dokumentus, neskatoties uz toreizējā prezidenta Ričarda Niksona draudiem un mēģinājumiem ierobežot preses brīvību.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !