Pelnrušķītes stāsts vai sievieti noniecinoša fantāzija? Filmai 'Pretty Woman'

Pelnrušķītes stāsts, mūsdienu versija par Bernarda Šova "Pigmalionu", vai pēc tā motīviem tapušo mūziklu "Mana skaistā lēdija" – tādus salīdzinājumus pirms 30 gadiem izpelnījās režisora Gerija Maršala romantiskā komēdija "Pretty Woman" ("Jaukā sieviete"). Filma, kas par Holivudas zvaigzni padarīja tobrīd 22 gadus veco rudmati Džūliju Robertsu, pirmizrādi piedzīvoja 1990. gada 23. martā. Pasaule kopš tā laika ir pamatīgi mainījusies, filmas 30. jubilejā liekot uzdot jautājumus, vai šis stāsts ir neglābjami novecojis un kā "Pretty Woman" tēli izskatās mūsdienas?

"Pretty Woman" scenārija pamatā ir klasisks "Pelnrušķītes" tipa pasakas sižets – skaista jauna meitene, kurai dzīvē nav paveicies, negaidīti satiek bagātu sapņu princi, kurš atrisina visas problēmas. Gerija Maršala un scenārija autora Džonatana Frederika Loutona versijā Pelnrušķīte ir prostitūta Vivjena, kura, piedāvājot savus pakalpojumus, sastop bagāto, izskatīgo Edvardu Luisu. Viņam vajag tikai pareizo ceļu uz savu piecu zvaigžņu viesnīcu, un Vivjena ir gatava to viņam parādīt…

"Protams, ka šai filmai var daudz ko pārmest – pirmkārt jau abu galveno varoņu attiecību dinamiku, kur, lai arī sirsnīgi un komiski, tomēr nobriedušāks un bagātāks cilvēks ar daudz lielāku varu ekspluatē otru un pērk no viņas seksuālas dabas pakalpojumus," tā par filmu "Pretty Woman" sarunā ar "Delfi" teiks kinorežisore Alise Zariņa, kura kopā ar Martu Elīnu Martinsoni saņēmusi "Lielo Kristapu" par filmas "Blakus" scenāriju.

Tiesa, režisors Gerijs Maršals filmu bija iecerējis kā visai drūmu stāstu par prostitūciju 80. gadu Losandželosā. Pēc pirmā scenārija galvenā varone Vivjena ir no narkotikām atkarīga ielasmeita un turīgais Edvards viņai par pakalpojumiem piedāvā 3000 dolāru, taču viņai uz turpmāko nedēļu jāatsakās no kokaīna. Tieši šīs summas dēļ filmas sākotnēji iecerētais nosaukums bija "3000".