Ēras beigas: vai supervaroņu kults ir 'nogalējis' Holivudas kinozvaigznes?

"Holivuda šodien priekšplānā izvirza produktus, nevis cilvēkus," pirms dažiem gadiem žurnālā "Huffpost" visai pesimistiski secināja scenārists un režisors Metjū Džeikobs. Jau aptuveni gadus desmit Rietumu kultūras medijos nerimst "bēru zvani" tai kino industrijai, kādu to pazīstam jau kopš pagājušā gadsimta vidus, un īpaši cītīgi tiek "apbērētas" tieši kinozvaigznes. Līdz ar "Marvel" supervaroņu ēras dzimšanu pat tādiem aktieriem kā Breds Pits, Dženifera Lorensa un Leonardo Di Kaprio kļūst arvien grūtāk saglabāt savu īpašo oreolu un kalpot par ēsmu skatītāju pievilināšanai, tikmēr studijas arvien retāk vēlas maksāt šiem aktieriem ierastos daudzmiljonu honorārus, jo tas vairs neatmaksājas peļņas rādītājos.

Runa pat nav par kino kā mākslas formas pagrimumu – par to Rietumu intelektuāļi masveidā skuma jau pagājušā gadsimta 80. gados, kad amerikāņu kino atklāja "blokbāstera" veiksmes formulu, studijām pārorientējoties uz tīru peļņas gūšanu un skatītāju izklaidēšanu, "apaudzējot" filmas ar plašu mārketinga produktu klāstu no "Makdonalda" rotaļlietām līdz izpriecu parkiem. Turpmāko desmitgažu laikā amerikāņu kino piedzīvoja dažādas transformācijas, tomēr līdzās stabilām franšīzēm turpināja iznākt arī lieliskas oriģinālas filmas, bet kinozvaigznes – tā dēvētie A līmeņa aktieri – bija viens no Holivudas sistēmas stabilajiem veiksmes faktoriem un savu filmu reklāmas sejas.

Iespējams, tagad jau ir grūti iztēloties, ka 90. gados cilvēki vienkārši gāja skatīties filmu tāpēc, ka tajā spēlēja Brūss Viliss vai Džūlija Robertsa. "Kinozvaigznes ir spējīgas "iznest uz saviem pleciem" projektus, kas nav piesaistīti ilgdzīvojošām franšīzēm, iemiesot laikmeta garu un demonstrēt apņēmību piekopt slavenībai atbilstošu dzīvesveidu," par kinozvaigžņu pievilcības spēku reflektē Džeikobs. Turpretī mūsdienās pat tādai šķietami neapšaubāmai zvaigznei kā Breds Pits neizdodas attaisnot studijas cerības – aktiera jaunākā filma "Ložu ekspresis" tās pirmizrādes nedēļas nogalē ASV spēja nopelnīt tikai 30 miljonus ASV dolāru, kamēr Pita honorārs svārstoties ap 20 miljoniem, respektīvi, teju ceturtā daļa no filmas 90 miljonu budžeta.

Teju kā vienīgais izņēmums šai visaptverošajai tendencei bieži tiek minēts Toms Krūzs, kuru visi paspējuši nokristīt par "Holivudas pēdējo klasisko kinozvaigzni". Krūza jaunākā filma "Top Gun: Maveriks" nesen kļuva par visu laiku ienesīgāko filmu aktiera karjerā, tās ieņēmumi visā pasaulē pārsnieguši 1,3 miljardus ASV dolāru. Tomēr, kā atzīst kritiķi, tad Krūzs tik tiešām ir unikāls izņēmums, kura veiksmes pamatā ir pārdomātas karjeras izvēles un savas blokbāsteru franšīzes – "Neiespējamās misijas" – radīšana. Tāpēc Krūza panākumu formula ir līdzvērtīga lielo studiju stratēģijai – vai nu piedāvāt franšīzi, vai arī "atdzīvināt" populārus pagātnes projektus. Neaizmirsīsim arī, ka vairāki Krūza pēdējā laika oriģinālie projekti kā "Mūmija" un "Aizmirstība" cieta pamatīgu fiasko.

"Ideja par kinozvaigzni kā kases panākumu garantu visā pasaulē ilgu laiku bija dominējoša – Toms Krūzs, Vils Smits, Džūlija Robertsa bija vārdi, kas nodrošināja stabilu filmu pārdošanu ārzemju tirgos un pieklājīgus kases ieņēmumus