'Ātrs un bez žēlastības': episks sāgas noslēgums vai vasaras muļķīgākā filma?

Diez vai pasaulē atradīsies daudz sevi cienošu filmu apskatnieku, kas no visas sirds kādam ieteiks noskatīties kārtējo grāvējfilmu sērijas "Ātrs un bez žēlastības" laidienu. Lai arī laiku pa laikam kādai no šīs lielbudžeta franšīzes daļām negaidīti izdodas apsteigt kritiķu un skatītāju cerības, kopumā neviens nelolo ilūzijas par šo Holivudas produktu kvalitāti. Nupat pirmizrādi piedzīvojusi jau desmitā – un, kā sākotnēji baumoja, – noslēdzošā filma sērijā. Lai arī šīs baumas izrādījās aplamas (kā minums būs vēl viena daļa), vai tas nozīmē, ka "Ātrs un bez žēlastības 10" pietuvina skatītāju iecienītās benzīngalvu ģimenes gaitu noslēgumam?

Īsā atbilde uz šo jautājumu droši vien skanētu aptuveni šādi: viss būs atkarīgs no kases ieņēmumiem, kas tad arī noteiks studijas "Universal" vēlmi turpināt uzturēt franšīzi pie dzīvības. Sērijas "krusttēvs" Vins Dīzels sola pat divus turpinājumus, taču vai skatītājiem tiešām vēl ir dzīva interese par aktiera atveidotā "ģimenes tēva" Dominika Toreto un viņa tuvinieku nebeidzamajiem piedzīvojumiem? Lai arī sērijas devītā daļa, kas iznāca pirms diviem gadiem, pandēmijas iespaidā guva būtiski mazākus ieņēmumus, tik un tā 726 miljoni dolāru bija gana iespaidīgs skaitlis, tikmēr septītā un astotā daļa katra nopelnīja ap pusotru miljardu.

Cita lieta ir skatītāju "nogurums" no lielbudžeta grāvēja, kas ar katru daļu arvien vairāk attālinās no realitātes, pārvarot gan fizikas, gan cilvēciskas loģikas uzliktos ierobežojumus, kamēr filmu budžeti aug ģeometriskā progresijā. Tomēr, lai kādas vīpsnas un izsmieklu neizpelnītos Vina Dīzela kārtējie centieni izglābt vienlaikus gan ģimeni, gan pasauli, BBC kritiķis Kambole Kempbels pauž, ka "Ātrs un bez žēlastības" sērija perfekti ilustrē Holivudas blokbāstera evolūciju 21. gadsimtā.