Ar Gunāra Bindes stāstījumu par savu darbu un vienu no savām slavenākajām fotosērijām – mākslas zinātnieces Sarmītes Sīles kailfoto, uzsākam video publikāciju ciklu par "Viena fotogrāfa stāsts". Tas ir turpinājums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" partnerībā īstenotam sadarbības projektam, kas 2017. gadā uzsākts kā iniciatīva "Vienas gleznas stāsts" un nu ieguvis paplašinājumu.
Modernā fotomāksla radās 50. un 60. gadu fotoklubu kultūras ietvaros, šāds process notika visā pasaulē, un ir attiecināms arī uz Latvijas fotovidi. Kamēr akadēmijas, muzeji un galerijas nodrošināja gleznotājus, tēlniekus un citus atzītus māksliniekus ar infrastruktūru izstādēm, kolekcijām, publikācijām un forumiem profesionālai kritikai, fotogrāfi visu šo funkciju realizēšanā bija spiesti balstīties uz fotoklubiem un to saloniem. Tajos iesaistītie fotogrāfi bija vienoti ticībā fotomākslas autonomijai un nozīmei. Pirmais bija 1962. gadā dibinātais fotoklubs "Rīga".
Viena no centrālajām fotokluba "Rīga" figūrām bija Gunārs Binde (1933), kā jau daudzi viņš pašmācības ceļā sāka apgūt fotografēšanu 1957. gadā. Jau pēc diviem gadiem Alūksnes novadpētniecības muzejā tika rīkota viņa pirmā personālizstāde. Kopējais grupu un personālizstāžu skaits, kurā mākslinieks piedalījies, sniedzas pāri simtam. 1967. gadā Gunārs Binde 30. Starptautiskajā mākslas fotosalonā Buenosairesā (Argentīna) par teātra režisora Eduarda Smiļģa portretu saņēma savu pirmo zelta medaļu, kurai sekoja daudzi citi prestiži apbalvojumi. 2009. gadā fotogrāfs kļuva par Trīszvaigžņu ordeņa kavalieri. Viņš ir viens no pirmajiem latviešu fotogrāfiem, kuram Starptautiskās Fotomākslas federācija (FIAP) piešķīrusi izcila mākslinieka titulu.
Gunārs Binde fotogrāfijā sintezējot inscenējuma, tēlojuma un dokumentācijas metodes radīja dramatisku un ekspresīvu portretu sērijas. Viena no Gunāra Bindes galvenajām tēmām vienmēr ir bijusi sieviete, viņas ķermenis kā mākslas objekts. Unikāla aktu sērija ir mākslas zinātnieces Sarmītes Sīles (1945-2018) seši portreti, kas tapuši ik pēc desmit gadiem no 1963. līdz 2013. gadam. Akta žanrs te izmantots, lai atsegtu sievietes psiholoģiju, kura mainās līdz ar dzīves notikumiem, vecuma un arī ķermeņa pārmaiņām.
"Viena fotogrāfa stāsts" ir izglītojošs projekts astoņās video mini-sērijās par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā iekļautajām 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta mākslas fotogrāfijām un to autoriem.
Lai raksturotu šo periodu, izvēlēti astoņi autori: Andrejs Grants (1955), Inta Ruka (1958), Egons Spuris (1931–1990), Māra Brašmane (1944), Gvido Kajons (1955), Zenta Dzividzinska (1944–2011), Gunārs Janaitis (1934) un Gunārs Binde (1933).
"Viena fotogrāfa stāsts" video ar latviešu, krievu un angļu valodas subtitriem ikvienam interesentam būs pieejams muzeja mājas lapā, LNMM mobilajā lietotnē, "YouTube" kanālā, "Facebook" lapā, kā arī portālā "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
