Ar erotisku spēku. Pablo Pikaso trīs dārgākās gleznas

Slavenais spāņu mākslinieks Pablo Pikaso devās mūžībā pirms pusgadsimta, 1973. gada 8. aprīlī. Izcilais gleznotājs, grafiķis un tēlnieks, viens no kubisma pamatlicējiem, nodzīvoja 91 gadu, turpinādams strādāt līdz pat dzīves beigām. Viņa mantojumā ir vairāki desmiti tūkstoši darbu, un šobrīd viņš tiek uzskatīts par vienu no "dārgākajiem" māksliniekiem pasaulē.

Pikaso darbus zog, par tiem tiesājas, un iegūt tos privātā kolekcijā vai muzejā ir statusa un prestiža jautājums. Piedāvājam ielūkoties trīs viņa visdārgāk pārdoto gleznu stāstos, tādējādi ieskicējot arī mākslinieka dažādos daiļrades posmus un dzīves gaitas.

"Jauna meitene ar ziedu grozu" (Fillette à la corbeille fleurie, 1905)

Glezna pārdota: 2018. gadā par aptuveni 103 miljoniem eiro.

Par Pikaso pirmo mākslas skolotāju kļuva viņa tēvs, trūcīgs gleznotājs Hose Ruiss Blasko, kas agri pamanīja dēla radošās prasmes un palīdzēja tās attīstīt. Pēc paša Pikaso domām, viņš jau 12 gados varējis gleznot kā Rafaēls, viens no renesanses izcilākajiem itāļu māksliniekiem. "Un tad, kad biju iemācījies gleznot kā meistars," pēcāk teiks Pikaso, "visu turpmāko dzīvi centos iemācīties gleznot kā bērns." 16 gados viņš bez īpašas piepūles iztur iestājeksāmenus Barselonas un Madrides mākslas skolās un plūc laurus modīgos salonos, dzīvodams trūkumā.

Pikaso agrīnā posma darbos redzamas drūmas noskaņas, dzejnieks Gijoms Apolinērs to saucis par sērīgu glezniecību, tumšzilu kā jūras dzelme. Tas mainās, kad Pikaso ir 23 gadi un viņa mākslā sākas "Rozā periods" – radošs posms, kas ilgst no aptuveni 1904. līdz 1907. gadam un kļūst par ārkārtīgi būtisku gan viņa dzīvei, gan 20. gadsimta Rietumu glezniecībai. Šī posma darbiem raksturīgas košas krāsas (oranža, sarkana, rozā), silta gaisma, pievēršanās dažādām karnevāla tēmām, arlekīnu un klaunu tēliem. Pikaso eksperimentē ar primitīvismu, vērīgi ieskatās savos modeļos, nereti glezno kailus sieviešu ķermeņus. Kubisms tobrīd vēl nav sācies.