'Dzejnieks var lietot visus vārdus, ko vien grib'. Autore un citi literāti par sašutumu radījušo dzejoli 'ō'
Foto: Shutterstock

Portāls "Delfi" taujāja viedokli dzejoļa autorei Agnesei Krivadei, rakstniecei Gundegai Repšei, filozofam Ilmāram Šlāpinam un rakstniekam Jānim Joņevam par Krivades dzejoli "ō", par kura analīzi mācību stundā izteikts aizrādījums Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotājai Ivetai Ratinīkai.

Dzejoļa autore portālam "Delfi" pastāstīja par tā tapšanu. "Dzejoli uzrakstīju pirms kādiem 10 gadiem ap Ziemassvētkiem, kā apsveikumu draugiem un kolēģiem un ko skaitīt pie eglītes. Tas bija domāts vairāk "slamiņš", nevis publicēšanai, jo pēc maniem "dzejoļa standartiem" tur viss ir pārāk viegli saprotams un izklaidējošs. Tomēr vēlāk, kad gatavoju krājumu, parādīju Jānim Rokpelnim, un viņš ierosināja atstāt," ieskatu darba tapšanā sniedz Krivade.

Tā ir labas dzejas pazīme, labas dzejas liktenis - raisīt skandālu un diskusijas. Ilmārs Šlāpins

Par notikušā saistību ar pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Izglītības likumā, kuri nosaka, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu portālam "Delfi" norādīja pati Ratinīka: "Situācija drīzāk ir iebildums pret teksta saturu. Runāja viņas [skolas direktores] vietniece. Ja nebūtu piesaukts likums, es netvītotu. Jā, metodoloģiski biju pārdroša, bet mērķis bija runāt par teksta kritērijiem. Vēstījuma joprojām aktuālo saturu."

Komentējot ap notikumu sacelto ažitotāžu rakstniece Gundega Repše teica, ka tas esot smieklīgi. "Tajā pat laikā, tagad, kad, acīmredzot, cenzūra stāv pie durvīm, par šādām lietām ir jārunā. Jābūt modriem laikā, kad ir vēlme mums uzlikt iemauktus".

Runājot par pašu dzejoli un necenzētas leksikas lietojumu tajā, rakstniece uzsver autoru radošo brīvību. "Ja dzejniekam tas liekas svarīgi, ja to pieprasa dzejoļa uzbūve un atmosfēra, dzejnieks var lietot jebko, ko vien grib. Cits jautājums - kā lasītājs to interpretē. Manuprāt, ir normāli par to runāt, parādīt bērniem lietas, kas tāpat notiek ikdienā. Ļoti provinciāla ir šāda reakcija."

Atkal dzejniekam un skolotājam ir iespēja cīnīties pret trulumu. Jānis Joņevs

Filozofs, rakstnieks un portāla "Satori.lv" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins norāda, ka, viņaprāt, sašutums par konkrēto dzejoli ir kvalitātes pierādījums. "Tā ir labas dzejas pazīme, labas dzejas liktenis - raisīt skandālu un diskusijas."

Pārmetumus par cenzūru gan Šlāpins uztver rezervēti, bet taujāts par jaunā likuma iespējamo ietekmi uz mācību procesu, viņš izsakās kritiski. "Tas jaunais likums jau ir nefunkcionāls un kropls savā būtībā. Cits jautājums ir par to, ka cilvēki var mēģināt to izmantot šādiem mērķiem. Taču šis ir tāds īpašs gadījums - Iveta Ratinīka jau sen ir piesaistījusi uzmanību ar to, ka cenšas bērnus iepazīstināt ar jaunāko latviešu literatūru."

Tāpat Šlāpins norāda uz absurdajiem pārmetumiem - dzejolis ņemts no Krivades dzejas krājuma "Bērnība", kas izdots 2007. gadā. Krivade jau vairākus gadus ar literatūru nav saistīta un sevi par dzejnieci vairs neuzskata. Reaģējot uz Ratinīkas "Twitter" ierakstiem, Krivade savā "Facebook" profilā notikušo raksturojusi lakoniski: "ha ha, high five!" ("ha, ha, sit pieci!").

Savukārt rakstnieks Joņevs uzteic sašutumu izraisījušā dzejoļa autori: "Jau sen apskaudu Agnesi par viņas dzejoļiem. Tagad atkal. Kabinetu un pūļa pārmetumi vienmēr ir kompliments. Pirms gadiem likās, ek, viss zudis, raksti, ko gribi. Bet re, atkal dzejniekam un skolotājam ir iespēja cīnīties pret trulumu."

Tāpat grāmatas "Jelgava 94" autors uzteic faktu, ka raisījusies diskusija: "Vēl pozitīvi ir tas, ka šis gadījums licis par dzeju interesēties un, protams, izteikties ne tikai skolniekiem, bet arī tiem, kuri dzeju kopš skolas laikiem tā īsti nav aiztikuši. Viņi parasti ļoti mīl jaunos salīdzināt ar klasiķiem. Klasiķus tiešām grūti pārspēt. Atgādināšu visiem Aleksandra Čaka nemirstīgās rindas:

"Un, sazin’ velns, no kādas pīzdas
Viss pimpis ir tā kā no glīzdas!"

Uzmanāmies! Tās lietas ir lipīgas," ar sev raksturīgu nesaudzību piemetina Joņevs.

Daudzviet sociālajos tīklos cilvēki izsaka atbalstu gan Krivadei, gan Ratinīkai, notiek diskusijas.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Dzeja Facebook Gundega Repše Ilmārs Šlāpins Iveta Ratinīka Twitter
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form