Operas konflikts velkas gadiem


Jaunzemes - Grendes lielākie publiskie konflikti: opera, kino nozare, literāti, padomnieki...
Foto: LETA

Kā liecina ziņu arhīvi, jau 2011.gada nogalē kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende konkursa komisijas lēmumu, ar kuru Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amatam tik virzīts līdzšinējais operas direktors Andrejs Žagars, atlika, ņemot vērā, ka viņas rīcībā nonākusi informācija, kas liecina par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām LNO.

Arī toreiz operas mākslinieki pauda sašutumu par Žagara neapstiprināšanu LNO vadītāja amatā un, gluži kā pašlaik, arī 2011. gadā Rīgas mērs Nils Ušakovs izteica bažas, ka Žagara neapstiprināšanai varētu būt politiski motīvi.

Toreiz gan konflikts atrisinājās mierīgi - 30.decembrī Jaunzeme - Grende nāca klajā ar paziņojumu, ka tomēr apsver iespēju slēgt līgumu ar līdzšinējo operas vadītāju Žagaru, bet 10. janvārī kultūras ministre ar viņu parakstīja darba līgumu..

2012. gada marta sākumā Žagars pavēstīja, ka jaunajā operas valdē sevi redz vadītāja lomā, bet, tuvojoties paredzētajai KM pasūtītā audita rezultātu paziņošanai, Žagars atklāja, ka opera visus parādus ir nomaksājusi, tomēr, lai nākamajos gados varētu sasniegt mākslinieciskās ieceres, būs nepieciešams pusmiljons latu vairāk. Vēlāk sabiedrību pāršalca ziņa, ka valdība LNO papildus naudu šā gada darbības nodrošināšanai piešķīrusi ar nosacījumu, ka gadījumā, ja opera atkārtoti prasīs naudu, tad jālemj par valdes nomaiņu.

Nedēļu vēlāk valdība operai piešķīra lielāku naudas summu, nekā tika minēts iepriekš -  650 tūkstošus latu šā gada valsts budžeta grozījumos operai piešķirti saimnieciskās darbības stabilizēšanai un tikpat liela summa operas skatuves iekārtu un tehnikas uzlabošanai.

Pēc laba laika LNO paziņoja, ka ir neizpratnē par KM pārstāvju sniegto skaidrojumu par operas valdes paplašināšanas mērķi, operu pielīdzinot ražošanas uzņēmumam. Īpašu niknumu bija izraisījis KM pārstāvja Edgara Puriņa izteikums, kuros viņš operas pārvaldīšanu salīdzinājis ar zeķu fabriku.Pērn sabiedrību sasniedza ziņas par vēl vienu skandālu LNO - streiku pieteica LNO kora arodbiedrība, jo 2009.gada augustā, ievērojot finansiālo situāciju valstī, LNO arodbiedrība piekrita administrācijas lūgumam samazināt kora māksliniekiem slodzi, nosakot nepilna darba laiku - 34 stundas nedēļā un attiecīgi par 15% samazinot atalgojumu. Taču LNO kora arodbiedrības pārstāvji uzsvēra, ka faktiski darba slodze netika samazināta, bet atsevišķiem kora māksliniekiem tā pat pieauga. Tika pat izziņots streiks, taču Rīgas centra rajona tiesa lēma, ka LNO koristi nedrīkstēs streikot.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form