Foto: DELFI
AS "Liepājas metalurgs" daļēji piederošā AS "Sātiņi Energo LM" pēdējos divos gados obligātajā iepirkumā saņēmusi vairāk nekā pusmiljonu latu jeb 608 614 latus, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija.

Tajā skaitā atbalstā virs tirgus cenas izmaksāti 473 898 lati.

2011.gadā uzņēmumam par saražotajām 386 354 kilovatstundām (kWh) izmaksāti 48 723 lati, tai skaitā atbalstā virs tirgus cenas - 35 660 lati. Savukārt 2012.gadā "Sātiņi Energo LM" par saražotajām 3 708 855 kWh izmaksāts 559 891 lats, tai skaitā atbalstā virs tirgus cenas - 438 238 lati.

Uzņēmuma biomasas stacija ar 0,6 megavatu elektrības jaudu Saldus novadā tika atklāta 2011.gada novembrī.

Kā liecina "Liepājas metalurga" konsolidētais finanšu pārskats par 2012.gada deviņiem mēnešiem, uzņēmumam pieder 50% "Sātiņi Energo LM" akciju.

Saskaņā ar SIA "Firmas.lv" informāciju "Sātiņi Energo LM" reģistrēts 2006.gada sākumā. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 45 944 lati, bet zaudējumi - 42 641 lats. Iepriekšējos gados apgrozījuma rādītāji bijuši labāki - 2010.gadā apgrozījums bija 204 358 lati, bet zaudējumi - 82 499 lati, savukārt 2009.gadā apgrozījums bija 494 217 lati, bet zaudējumi - 53 712 lati.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Mārtiņš Reisons, valdē ir Leons Ptičkins, Benita Imbovica un Sergejs Simonovs. Padomes priekšsēdētājs ir "Liepājas metalurga" lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins, padomes priekšsēdētāja vietnieks - Juris Reisons, padomē vēl ir Iļja Segals un Ēriks Fricsons.

Mārtiņš Reisons iepriekš informēja, ka uzņēmuma pamatnodarbošanās ir kaļķakmens produktu ražošana. Uzņēmums sācis meklēt alternatīvus risinājumus kurināmā nodrošināšanai un nonācis pie secinājuma, ka var sākt ražot kurināmo savām vajadzībām, ka arī piegādāt citiem. Projekta realizācijai finansējumu gandrīz trīs miljonu eiro (2,1 miljona latu) apmērā piešķīra "Latvijas Hipotēku un zemes banka".

Kā ziņots, "Liepājas metalurgs" nesen paziņoja, ka tā valde nolēmusi uz laiku pārtraukt maksāt obligātā iepirkuma komponentes (OIK), kuras atkarīgas no izmaksātā atbalsta elektrības ražotājiem efektīvajā koģenerācijā un atjaunojamo energoresursu stacijās. Savā komunikācijā uzņēmuma vadība gan bieži izmaksu pieaugumā vaino "zaļo komponenti", raisot atjaunojamās enerģijas nozares pārstāvju sašutumu.

Neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins 22.janvārī Saeimas komisijas sēdē izteica uzņēmumam pārmetumus, ka arī pats "Liepājas metalurgs" caur AS "Sātiņi Energo LM" investē zaļajā enerģijā, taču uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs norādīja, ka uzņēmums neiebilst pret pamatpolitiku attīstīt valstī zaļo enerģiju, bet iestājas par to, kā šos izdevumus vajadzētu "pareizi salikt pa plauktiņiem".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!