Virkne mūziķu oficiālā vēstulē mudina jauno koncertzāli necelt uz AB dambja
Foto: LETA

Virkne mūziķu un mūzikas profesionāļu nosūtījusi valdībai un kultūras ministrijai oficiālu vēstuli, kurā mudina kā nacionālās akustiskās koncertzāles vietu neizvēlēties AB dambi, kā arī samazināt tās būvniecības izmaksas. Vēstuli parakstījuši gan komponisti Zigmars Liepiņš, gan Mārtiņš Brauns, ģitārists Aivars Hermanis, dziedātājs Ralfs Eilands un citi.

"Ir jūtams būtisks un mērķtiecīgs lobijs no Kultūras ministrijas, kas aktīvi aizstāv ideju par koncertzāles būvniecību tieši uz AB dambja. Kultūras ministrijas galvenais un vienīgais vietas izvēles arguments ir tas, ka tā vēlas jauno koncertzāli izveidot par jaunu nacionālo simbolu. Diemžēl šis arguments tiek balstīts tikai un vienīgi uz ēkas novietojumu pilsētā un tās arhitektonisko risinājumu," teikts vēstulē.

Jaunās koncertzāles izveides iniciatīvas grupas veidotaji uzsver, ka atbalsta koncertzāles kā nozīmīga kultūras objekta būvniecību, tomēr vienlaikus krasi nostājas pret nepamatoti augstām projekta izmaksām, ceļot nefunkcionālu un grūti apkalpojamu objektu uz AB dambja, par kura neefektīvo un dārgo uzturēšanu sabiedrībai būs jāmaksā vēl vairākās paaudzēs.

"Mūsu iniciatīvas grupa iestājas par to, ka jau tuvāko piecu līdz sešu gadu laikā Rīgā beidzot ir nepieciešams uzcelt akustisko koncertzāli ar līdz 1500 skatītāju vietām. Uzskatām, ka koncertzālei ir jābūt funkcionālai un viegli pieejamai apmeklētājiem. Veidojot jauno un, visticamāk, vienīgo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā, būtu jātiecas uz augstākajiem iespējamiem akustiskās zāles kvalitātes standartiem, kas piesaistītu apmeklētājus un izpildītājus ne vien no Latvijas, bet arī ārvalstīm. Ņemot vērā to, ka akustisko un apskaņojamo koncertzāļu arhitektoniskās un tehnoloģiskās prasības ir krasi atšķirīgas un to, ka galvaspilsētā nepieciešamās apskaņojamās koncertzāles ietilpība būtu nepieciešama krietni lielāka nekā akustiskai koncertzālei (apm. 2500 skatītāju vietas), uzskatām par neiespējamu un ekonomiski nepamatotu ideju veidot daudzfunkcionālu zāli, kura tiktu balstīta uz kompromisiem. Tie būtiski iespaidos vai nu akustiskās zāles vai apskaņojamās zāles akustiskos parametrus un funkcionalitāti," teikts vēstulē.

Vēstules autori uzskata, ka šobrīd Kultūras ministrijas plānotais, tikai ar pašas koncertzāles būvniecību saistītais budžets – 118 miljoni eiro – ir nesamērīgi augsts un ekonomiski nepamatots šāda veida projekta realizācijai. Iniciatīvas grupa uzskata, ka darbs pie Nacionālās akustiskās koncertzāles izveides būtu jāsāk nevis ar ēkas vizuālā izskata un novietojuma apspriešanu, bet gan ar krietni būtiskākām lietām, kas ir saistītas ar programmu māksliniecisko saturu, koncertzāles funkcionalitāti, ekonomisko pamatojumu un zāles operēšanas plānu, saprātīgu valsts finansējuma izlietojuma plānošanu ne tikai pašas ēkas būvniecībai, bet arī turpmākai kultūras programmu un māksliniecisko kolektīvu uzturēšanas finansēšanai.

"Mēs iestājamies par to, ka jaunizveidotajai koncertzālei obligāti jākļūst par mājvietu Valsts finansētajiem, Rīgā bāzētiem kolektīviem, kas nodrošinās būtisku daļu no koncertzālē paredzētajām mākslinieciskajām aktivitātēm. Piemēram, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Valsts Akadēmiskajam korim "Latvija", orķestrim "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio korim.

Jebkura veida koncertzāle ir īpašs objekts, kura veiksmīgai pastāvēšanai nepieciešams nodrošināt infrastruktūru, kas ir daudz būtiskāka par pašas ēkas ārējo veidolu vai precīzu novietojumu pilsētvidē. Mēs vēlamies vērst uzmanību tieši uz to, ka koncertu veiksmīgai norisei šāda tipa ēkās ir būtiskas infrastruktūras vajadzības, kas saistītas ar ēku un pasākumu tehnisko nodrošinājumu, koncertu apmeklētāju, iesaistīto mākslinieku un darbinieku ērtu piekļuvi gan no sabiedriskā transporta, gan no vieglo automašīnu stāvvietām. Pasākumu un koncertzāles funkciju nodrošināšanai ir būtiska brīvas piekļuves nodrošināšana lielgabarīta kravas furgoniem ar dekorācijām, tehnisko ekipējumu, orķestru instrumentiem, televīzijas un radio translācijas tehniku, kā arī servisa nodrošinājuma transportam un citām ar pasākumu realizāciju saistītām vajadzībām. Lai izpildītu visus šos augstāk pieminētos mākslinieciskos, funkcionālos un ekonomiskos kritērijus uzskatām, ka koncertzāles novietojums uz AB dambja ir absurds un nākotnē radīs tikai papildu finansiālos apgrūtinājumus valsts budžetam," raksta vēstules autori.

"Mēs, Koncertzāles izveides iniciatīvas grupa, vēršamies Latvijas Republikas Ministru kabinetā ar prasību, rūpīgi izvērtēt Latvijas Nacionālās akustiskās koncertzāles projektu, iecerētās būvniecības vietas atbilstību koncertzāles funkciju pilnvērtīgam nodrošinājumam un Kultūras ministrijas piedāvātajam ekonomiskajam un mākslinieciskajam plānam koncertzāles sekmīgas darbības nodrošināšanai vismaz turpmāko desmit gadu laikā," teikts vēstulē.

Vēstuli parakstījušie mūzikas industrijas pārstāvj vēlreiz atgādina, ka koncertzāle nav "tikai arhitektūras piemineklis, bet gan dzīvs un funkcionāls organisms, kuram ir jānodrošina augstvērtīga un dzīvotspējīga kultūras dzīve un mūziku izglītojoša loma ne vien Rīgas bet visas Latvijas iedzīvotājiem".

"Apzinoties šī galvaspilsētai svarīgā kultūras objekta lomu, vēlamies, lai projekta izvērtēšanā jau projekta tapšanas stadijā tiktu iesaistīti nozares speciālisti, kas spēj izvērtēt koncertzāles mākslinieciskos, funkcionālos, arhitektoniskos un ekonomiskos kritērijus," vēstuli noslēdz tās autori.

Vēstuli parakstījuši mūziķis Ralfs Eilands, komponists un VSIA Latvijas Nacionālā opera un balets valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, mūziķis un producents Aivars Hermanis, komponists Mārtiņš Brauns, diriģents Andris Veismanis, mūziķis, "L Tips Agency" producents Gints Putniņš, JVLMA docētājs, būvakustiķis Arturs Pērkons, "SGS Sistēmas" valdes loceklis, pasākumu un koncertzāļu tehniskā nodrošinājuma speciālists Normunds Eilands.

Jau iepriekš ziņots, ka Kultūras ministrija izvērtē deviņas vietas, kur koncertzāle varētu tikt būvēta, kā līderi izvirzot AB dambi, kur taptu 2006. gadā starptautiskajā koncertzāles metu konkursā uzvarējušais arhitekta Anda Sīļa projekts. Kopumā projekta izmaksas tiek lēstas ap 118 miljoniem eiro, bet koncertzāle varētu būt apmeklētājiem pieejama pēc aptuveni 12 gadiem. Šādai versijai savu atbalstu jau izteikuši Nacionālās Arhitektu padome, Latvijas Arhitektu savienība, kā arī liela daļa Latvijas akadēmiskās mūzikas vides viedokļu līderi.

Maija beigās Kultūras ministrija saņēma piedāvājumu no privātā investora koncertzāli būvēt Andrejostā. Investors, kas ir ar Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums, piedāvājis zemesgabalu koncertzāles būvniecībai dāvināt.

Iepriekš bija plānots, ka Kultūras ministrija šā gada 23. maijā iesniegs valdībā ziņojumu par Nacionālo koncertzāli un izvērtējumu par potenciālajām tās atrašanās vietām, tomēr tas netika izdarīts un šobrīd ziņojuma iesniegšanas termiņš ir pagarināts.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Nacionālā koncertzāle Aivars Hermanis Mārtiņš Brauns Ralfs Eilands Zigmars Liepiņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form