Guntars Ķirsis: Katrs koncerts ir 'Rīgas festivāla' kulminācija
Foto: DELFI

Dienā, kad tiks publicēta saruna ar VSIA "Latvijas Koncerti" direktoru Guntaru Ķirsi, ar vērienu tiks atklāts jau septītais "Rīgas festivāls", šogad piedāvājot programmu, ar kuru lepotos ikviens tā līdzinieks citās valstīs. "Ikviens koncerts ir kā festivāla kulminācija," smejas Ķirsis, esot neiespējami izvēlēties favorītus. Līdzīgi ir arī ar viņa vadītās vēsturiskās Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas programmu. Taču, ja viņam būtu iespēja likt virsrakstu, viņš rakstītu – pieņemiet beidzot lēmumus, Rīgai arī ir vajadzīga sava koncertzāle.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

'Rīgas festivāls' – ieceres un rezultāti

"Kad izveidojām "Rīgas festivālu" bija vēlmes un paraugi kā tas notiek citur pasaulē. Festivāls vispirms sastāv no mūziķiem, māksliniekiem un no mūsu idejām. Vēl nesen diezgan plašā lokā diskutējām, kādu mēs gribam redzēt "Rīgas festivālu". Man ir paveicies ar kolēģiem, jo ir ar ko kopā šo festivālu veidot, ar ko apspriest idejas un uzklausīt viņu domas. Gan Latvijas Radio koris, "Sinfonietta Rīga" un Latvijas Radio bigbends – šis mūsu trīs rezidējošās vienības – jau paši par sevi ir programmu un ideju ģenerētāji. Tad vēl ir sadarbība ar pārējiem mūsu mūziķiem. Tā šis festivals arī top."

"Sākotnēja iecere sastāvēja no trim pamatlietām, ar kurām esam centušies piepildīt festivālu. Pirmkārt, parādīt tos mūsu māksliniekus, kuri ikdienā neuzstājas Latvijā. Šogad festivālā būs vismaz trīs savā jomā pasaulē vadošie mūziķi – Gidons Krēmers, Egils Siliņš un Iveta Apkalna. Otrkārt – spilgti ārvalstu mākslinieki. Šogad mums ir izdevies atvest Ķelnes radio simfonisko orķestri ar fantastisku solistu, čellistu Gotjē Kapisonu un diriģentu Juku Peku Sārasti. Trešais lielais valis mūsu festivāla iecerē bija jaunrade – mēs katrā festivāla esam centušies parādīt kaut ko netradicionālu. Piemēram, tāds bija uzvedums "Pasakas par ziediem" ar Gundaru Āboliņu, vai pagājušajā gadā "Novecento" ar Vestardu Šimku, Kristapu Ķeseli vai Maksimu Buselu. Šogad festivāla eksperimentālā puse ir Latvijas Radio kora projekts kopā ar Gunu Zariņu "Naktssardze" Vladislava Nastavševa režijā.

"Ja salīdzinām ar laiku pirms septiņiem gadiem, toreiz mēs, tāpat kā visa valsts bijam lielu izaicinājumu priekšā. Tagad septiņus gadus veidojot festivālu, jūtam, ka valsts atveseļojas – tas ir lēni, bet notiek. Jūtami augusi pārliecība par savu nākotni, cilvēki mums uzticas, apmeklē koncertus un arī festivālam ir iespēja augt plašumā."

"Protams, mēs nevaram runāt par tādām dotācijām, kādas ir, piemēram, Zalcburgas festivālam, kuram tiek piešķirti ir 25 miljoni eiro gadā. Un, kad krīzes periodā samazināja dotāciju līdz 23,5 miljoniem, rīkotāji protestēja, ka par tādu naudu neko nevar uztaisīt. Mums ne tuvu nav tā, tāpēc arī allaž ārvalstu kolēģiem starptautiskās konferencēs, kad tiek jautāts par festivāla budžetu, es mēdzu tiek – tas ir diezgan labs, un viss. Un ko man citu teikt, ja es nosaukušu mūsu ciparus, ar kādiem mēs operējam, viņi vienkārši nesapratīs."

Guntars Ķirsis: Katrs koncerts ir 'Rīgas festivāla' kulminācija
Foto: DELFI

"Neslēpšu, ka augstas klases ārvalstu orķestru viesošanās Latvijā ir vairāku gadu veidotu savstarpējo kontaktu rezultāts. Kas ir svarīgi, visi ārvalstu mūziķi, kuri šeit brauc, augstu novērtē mūsu auditoriju, kas ir izglītota un ārkārtīgi atsaucīga."

Vienmēr vissvarīgākais – klausītājs

"Pamatā festivals ir domāts mūsu valsts iedzīvotājiem. Tas ir mūsu darbs – strādāt ar vietējo klausītāju. Taču, lai starptautiski iekļautos festivālu apritē, tā programmai jābūt starptautiski konvertējamai. Šis mērķis piepildās. Tas nekad nebūs simtprocentīgi sasniegts, jo vienmēr var gribēt vairāk. Šobrīd aptuveni 20% no Rīgas festivāla auditorijas ir viesi no citām valstīm."

"Protams, ja festivālā ir tādi vārdi kā Egils Siliņš, Iveta Apkalna, Gidons Krēmers, tad viņiem jau ir savi klausītāji visā pasaulē, kuri seko līdzi, kad viņiem ir koncerti un neatkarīgi no tā, kur tie notiek, dodas uz tiem."

Idejas par paplašināšanos

Septiņu gadu laikā bijusi arī iecere festivāla saturu paplašināt, piemēram, paralēli koncertiem rīkot laikmetīgas mākslas izstādi. Tomēr šī iecere realizēta tikai vienu reizi.

"Es neteiktu, ka šī ideja būtu formātam neatbilstoša. Turklāt festivals nav aizvērts šādām idejām arī šobrīd. Acīmredzot, ir jāsakrīt kaut kādam zvaigžņu stāvoklim un jāsatiekas cilvēkiem, kuri spēj to visu kopā izveidot un salikt. Mūsu pamatdarbs, protams, ir koncertu veidošana. Taču tajā brīdī, kad būs cilvēki, kuri spēs iekļauties festivāla formātā un to papildināt ar vizuālo mākslu, arī ar kino vai teātri – kādēļ ne! Tam vienkārši ir jānotiek organiski, šobrīd tas nav mūsu pašmērķis," stāsta Ķirsis.

"Tāds mēģinājums bija sadarbībā ar "kim?" laikmetīgās mākslas centru, kas bija veiksmīgs, tomēr tālāk neattīstījās. Ir jānāk komandā kādam, kuram sirds degtu par šo savu līniju."

Guntars Ķirsis: Katrs koncerts ir 'Rīgas festivāla' kulminācija
Foto: DELFI

Septiņu gadu virsotnes

"Jā! Tās ir ārkārtīgi sarežģīti izvēlēties. Arī šā gada festivālā es nevaru atbildēt, kas ir labākais. Katru gadu programma tiek izauklēta tā, ka kulminācija ir katrs koncerts. Ir bijuši daudz spilgtu momentu. Londonas simfoniskais orķestris, Budapešatas festivāla orķestris…, man žēl, ka nav iespējas pateikt par visu uzreiz. Ir bijuši fantastiski koncerti ar "Sinfonietta Rīga" un Latvijas Radio kori, Pētera Vaska jubilejas programma kopā ar Arvo Pertu. Spilgti palikuši atmiņā mazās formas uzvedumi, jau minētais "Pasakas par ziediem" ar Gundaru Āboliņu un Ditu Krenbergu, kas vēlāk kļuva par īstu "bestselleru" un apceļoja visu Latviju, kā arī pabija ārvalstīs. Īsta pērlīte ir pagājušā gada uzvedums "Novecento" – fantastisks stāsts, ko veido aktieris kopā ar pianistu. Arī šā gada Latvijas Radio kora projekts "Naktssardze" kopā ar Gunu Zariņu jau ir izpārdots."

"Šogad pirmo reizi Dzintaros, atklātajā koncertzālē skanēs ērģeļmūzika – Iveta Apkalna kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kā arī Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un "Carmina Burana" festivāla noslēgumā. Tie visi ir tādi pārdzīvojumi, pēc kuriem cilvēks nākamajā dienā uz darbu aiziet daudz priecīgāks."

Trīs jaunās koncertzāles

Tas, ka Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir pabeigtas un nodotas ekpluatācijā trīs jaunas koncertzāles, jūtams arī "Latvijas Koncertu" ikdienas darbībā. Guntars Ķirsis atgādina, ka tā bijusi liela drosme un uzdrīkstēšanās būvēt šīs ēkas. "Visa šī krīze, kas bija pa vidu koncertzāļu projektu attīstībai! Taču rezultāts ir vienkārši izcils un mēs par to esam patiešām priecīgi, ka ir vietas, kur var atskaņot mūziku tā, kā to komponists ir iecerējis. Ir laba akustika, komforts. Tas arī būtiski maina reģiona cilvēku ikdienu, ceļ dzīves kvalitāti. Arī ekonomiskais ieguvums ir būtisks,"

"Pirmā bija Rēzeknes "Gors", kas ir pati pirmā jaunuzceltā koncertzāle kopš neatkarības atgūšanas. Tur ir atrasts modelis, kas darbojas, koncerti ir labi apmeklēti. No funkcionalitātes viedokļa, šī zāle ir noteikti ir visveiksmīgākā. Viedokļi atšķiras par arhitektonisko veidolu, taču es galīgi to nekritizētu, jo koncertzāle lieliski iekļaujas pilsētas panorāmā. Tas ir spilgts piemērs kā viena šāda veiksmīgi funkcionējuša kultūras ēka spēj atdzīvināt veselu reģionu. Šobrīd savienojums Rēzeknes koncertzāle un Rotko centrs Daugavpilī ir pavilcis veselu kultūrtūrisma plūsmu lokālā mērogā."

"Šobrīd gan Cēsis, gan Liepāja cenšas atrast savu oriģinālo virzienu, viena no tās ir atvērta gadu, otra divus. Tas ir pārāk mazs laiks, lai varētu izvērtēt un izdarīt secinājumus. Protams, arī Rīgā ir jābūt savai koncertzālei. Ir jāpieņem beidzot lēmumi un jāvirzās uz to."

Guntars Ķirsis: Katrs koncerts ir 'Rīgas festivāla' kulminācija
Foto: DELFI

Aizspriedumu maldi un zvaigžņu birums Dzintaros

Kopš 2014. gada Guntars Ķirsis ir arī Dzintaru koncertzāles vadītājs. Viņa pirmā uzliktā latiņa – pārvarēt aizspriedumus par šo kā tikai vasaras sezonas un vieglo izklaides formu vietu – nu būs pārvarēta. Šogad Dzintaros gaidāms iespaidīgs akadēmiskās mūzikas zvaigžņu birums.
"Kopš 2015. gada Dzintaros strādā arī slēgtā zāle. Tas bija lielāks izaicinājums, jo ziemas sezonā tā kā koncertu vieta ir pilnīgi neierasta. Visas asociācijas, kas līdz šim bijušas par Dzintaru koncertzāli, bija ar vienādības zīmi ja ne ar festivālu "Jaunais vilnis", tad ar vieglās izklaides un konkrēta reģiona popmūziku pilnīgi noteikti. Tas bija uzdevums, ko sev izvirzīju – mainīt šos priekšstatus. Pirmkārt, lai ziemas sezonā cilvēki drauc uz Dzintariem, otrkārt, mainīt balansu koncertzāles saturā vasaras sezonā."

"Man ir liels prieks, ka šogad pēkšņi atnāca uzņēmēji, sakot, ka koncertzāle darbojas pareizā virzienā un viņi vēlas sniegt savu atbalstu. Tika nodibināts fonds, kas šobrīd līdzās mūsu veidotām programmām, arī Inesei Galantei, Innai Davidovai, pienes ārkārtīgi būtisku saturu. Tie ir seši koncerti ar spilgtām pasaules zvaigznēm. Protams, mums kā pašvaldības uzņēmumam nebūtu pa spēkam uz Latviju atvest Rikardo Muti, Džošuā Bellu, Denisu Macujevu, tāpat arī Elīnu Garanču un Krisu Boti. Tie ir vārdi, kuri komentārus neprasa, turklāt nevienam nebija jālūdzas un jāskaidro. Tā bija pašu rīkotāju iniciatīva un pašu vēlme to attīstīt."

"Protams, netiks izslēgts arī izklaides žanrs – uz Dzintaru koncertzāles skatuves kāps mākslinieki gan no Krievijas, gan Rietumeiropas, arī daži pašmāju estrādes pārstāvji. Viņiem vienmēr durvis būs atvērtas, kamēr vien būs publikas pieprasījums," uzsver Ķirsis.

Guntars Ķirsis: Katrs koncerts ir 'Rīgas festivāla' kulminācija
Foto: DELFI

Ceļā uz Latvijas simtgadi

"Latvijas Koncerti" jau sākuši svinēt valsts simtgadi. Maija sākumā Rēzeknē pirmizrādi piedzīvoja pirmais vērienīgā cikla "Latvijas gredzens" uzvedums, kas bija veltīts Latgalei. Publikas atsaucība gan Latgalē, gan arī citās Latvijas pilsētās likusi jau tagad izdarīt secinajumus un pateikusi priekšā atbildes tiem, kuri saka – plānotās svinības ir par lielām.

"Jāizmanto ir katra iespēja nosvinēt un arī celt pašapziņu. Tā ir pirmā lieta, kas ir nepieciešama. "Latvijas gredzena" iecere ir paradīt, cik mēs esam dažādi. Tas, ka mēs visas četras – Latgales, Kurzemes, Zemgales un Vidzemes programmas varēsim droši rādīt visos reģionos, tikko pārliecinājāmies ar "Latgales gredzenu". Klausītāju interese ir ļoti liela. Turklāt tāda tā bija arī Jelgavā, Cēsīs un Liepājā. Tas ir to vērts!"

"Savukārt, ja kādam ceļas mēle kritizēt to, ka mēs savas valsts simtgades svinībām spējam tērēt naudu…, tas tomēr ir tik pliekani. Ir jāpriecājas, ka mums ir līdzekļi par ko svinēt un, ka mēs to darām. Svinības nekad nevar būt ne par daudz, ne par lielām. Svarīgi nosvinēt tā, lai par mums runā visa pasaule!"

Tags

Rīgas festivāls
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form