Pirmoreiz vienā koncertā varēs dzirdēt Latvijas sitaminstrumentu virtuozus  (1)

Šis ir Latvijā vēl nebijis projekts – sitaminstrumentu meistari un mācekļi uz vienas skatuves visdažādākajās kombinācijās aizraujošā, dinamiskiem ritmiem piesātinātā lieliskas mūzikas programmā. Faktiski šī būs Latvijas sitaminstrumentālistu zvaigžņu parāde – pēc starptautisku konkursu laureāta Guntara Freiberga ierosinājuma vienkop pulcējušies gan tādi meistari kā Edgars Saksons, Rihards Zaļupe un Elīna Endzele, gan sitaminstrumentālistu jaunās paaudzes pārstāvji Mikus Bāliņš un Elvijs Endelis, kurš nesen izcīnījis prestižo "Yamaha" stipendiju.

Viena no programmas naglām būs minimālisma granda Stīva Reiha Sekstets četriem sitējiem un diviem pianistiem ar raksturīgajiem skaņuviļņu uzplūdiem un atplūdiem. Pie klavierēm redzēsim spožos jaunās paaudzes pārstāvjus Rihardu Plešanovu un Elīnu Bērtiņu. Būs arī mūzika, ko radījis viens no slavenākajiem 20. gadsimta modernistiem, grieķu komponists arhitekts Jannis Ksenakis. Kā raksta idejas autors Guntars Freibergs, Ksenaka opusi Rebounds B un Okho "prasa augstākā līmeņa instrumentu pārvaldīšanas prasmi". Dzirdēsim Morisa Ravela mirdzošo sveicienu saullēktam Alborada del Gracioso, ko divām marimbām pārlicis slavenais Safri Duo; būs sava amata lietpratēju Nebojšas Jovana Živkoviča un Ekharda Kopecka skaņdarbi.

Programmā iekļauts arī latviešu mūzikas paraugs – Riharda Zaļupes koncerts Landscape of Quetzalcoatl. Šis koncerts desmit timpāniem un orķestrim komponēts 2010. gadā un veltīts Edgaram Saksonam. Koncerta pirmatskaņojums notika 2011. gada janvārī kopā ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē, nu šim koncertam tapusi jauna redakcija timpāniem un sitaminstrumentu ansamblim. Rihards Zaļupe stāsta: "Kecalkoatls ir viens no lielākajiem Senās Centrālamerikas dieviem, kuru attēlo kā čūskas un putna krustojumu. Edgars Saksons ierosināja uzrakstīt kaut ko neparastu timpāniem un orķestrim. Tā radās doma par desmit timpāniem. Neparasti varētu būt tas, ka skaņdarbu caurstrāvo timpānu melodiskums un ritmiskums, proti, akcents likts vairāk uz melodijām un ritmu, nevis uz krāsu."

Guntars Freibergs pēc sekmīgas uzstāšanās Maskavas starptautiskajā TV konkursā "Riekstkodis" mācījās Maskavas Centrālajā mūzikas skolā Marka Pekarska klasē. No 2007. līdz 2011. gadam studēja Strasbūras Mūzikas konservatorijā pie Emanuela Sēžurnē (marimba, vibrofons), Denisa Rīdingera (timpāni) un Stefana Fužrū (multiperkusijas). Mūziķis piedalījies marimbas meistarklasēs pie Keiko Abes, Momoko Kamijas, Bogdana Bacanu, Pētera Sadlo, kā arī papildinājis prasmes Zalcburgas Mozarteum vasaras akadēmijā un Villekrozes akadēmijā. Guntars Freibergs guvis panākumus astoņos starptautiskos konkursos Igaunijā, Latvijā, Krievijā, Itālijā, Bulgārijā un Austrijā. 2012. gadā Guntars ieguva II vietu prestižajā Zalcburgas marimbas konkursā. Kā solists uzstājies ar orķestriem Latvijā, Krievijā, Vācijā, Bulgārijā un Čehijā. 2011. gadā nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā par spožu debiju. Patlaban mūziķis studē maģistrantūrā Antona Bruknera Lincas universitātē Austrijā.

Edgars Saksons ir viens no Latvijas ievērojamākajiem sitaminstrumentālistiem – solists, kamermūziķis, orķestra mākslinieks, pedagogs. 1995. gadā JVLMA ieguvis maģistra grādu. Profesionālās iemaņas papildinājis Johana Fabera meistarklasēs Utrehtas mākslas augstskolā. Edgars Saksons ir JVLMA asociētais profesors, kopš 2003. gada Sitaminstrumentu klases vadītājs. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis kopš 1996. gada, sitaminstrumentu grupas koncertmeistars – kopš 1998. gada spēlē arī Latvijas Nacionālās operas orķestrī. Sadarbojies ar Rīgas Festivāla orķestri, "Rīgas kamermūziķiem", Kremerata Baltica u. c. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2001 par Makmilana Koncerta atskaņojumu un sniegumu koncertprogrammās Latvijā un Spānijā.

Rihards Zaļupe ir aktīvs un publikas iemīļots marimbists, perkusionists un komponists. Ieguvis maģistra grādu JVLMA Edgara Saksona sitaminstrumentu klasē (2008) un Jura Karlsona kompozīcijas klasē (2011). Kopš 2006. gada – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis un JVLMA docētājs. Spēlējis solo ar LNSO, Sinfonietta Rīga, Profesionālo pūtēju orķestri "Rīga", Sinfonia Concertante, Vidzemes kamerorķestri. Koncertējis Eiropā, Japānā un Austrālijā. Līdztekus klasiskajai mūzikai spēlē džeza, latino, populāro un rokmūziku, kā arī house mūziku. Viens no "Xylem Trio" izveidotājiem (kopā ar brāļiem Petrauskiem).

Kā komponists Zaļupe izpaužas dažādos žanros un jomās – solo, kamermūzikā, kino un teātra mūzikā, simfoniskajā mūzikā un citur. 2012. gadā sarakstītā mūzika bērnu izrādei "Dzejtaurenis", kura saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Gada izrāde bērniem vai jauniešiem" un Baltijas teātra festivāla balvu par izcilību mūzikā. Zaļupes pirmais kompaktdisks "Marimba Dance", kurā iekļautas kompozīcijas marimbai, klavierēm un korim, saņēma MIGB 2008. gadā kategorijā "Gada debija".

2013. gada aprīlī Lielajā ģildē, sadarbojoties LNSO un deju grupai "Dzirnas", iestudēts Zaļupes balets "80 minūtēs apkārt zemeslodei".

Elīna Endzele Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas mūziķe (kopš 2005) un Liepājas simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas koncertmeistare (kopš 2012). Elīna mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzintras Knābes un JVLMA pie Edgara Saksona, kura klasē ieguvusi maģistra grādu. Papildinājusi zināšanas Utrehtas Mākslu augstskolā, kā arī meistarklasēs pie Roberta van Saisa, Kataržinas Mičkas un Erika Samī. Regulāri ņēmusi privātstundas pie Berlīnes Komiskās operas solo timpānista Reinharda Torisera. Ieguvusi II vietu Parīzes starptautiskajā timpānistu konkursā (2008). Strādājusi par sitaminstrumentu spēles pasniedzēju Bolderājas mākslas un mūzikas skolā. Nominēta Lielajai mūzikas balvai 2010 par darbu ansamblī. Kopš 2011. gada palaikam koncertē kamerorķestra "Kremerata Baltica" sastāvā. Trio "Art-i-Shock" un metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansambļa "Brasscussion" (Berlīne) mūziķe. Sadarbojas ar ērģelnieku Aigaru Reini.

2009. gadā Elīna saņēma JVLMA un "Swedbank" gada balvu jaunajam mūziķim.
Mikus Bāliņš mūziku mācījies Juglas mūzikas skolā un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, patlaban JVLMA II kursa students Edgara Saksona un Riharda Zaļupes klasē. Kopš 2011. gada Bolderājas mūzikas un mākslas skolas pedagogs. Piedalījies Ludviga Alberta, Kevina Bobo, Martas Klimasaras, Igora Lešnika, Emanuela Sēžurnē, Kaja Stensgarda un citu meistarklasēs Latvijā, Lietuvā un Dānijā. Spēlējis "Animato Foundation" filharmoniskā orķestra turnejā Austrijā, Čehijā, Slovākijā, Šveicē un Vācijā. Mikus Bāliņš ieguvis godalgotas vietas Latvijas un starptautiskos konkursos. Spēlējis Rīgas Tehniskās universitātes studentu pūtēju orķestrī SPO un Ogres Kultūras centra pūtēju orķestrī "Horizonts". Piedalījies LNSO, Profesionālā pūtēju orķestra "Rīga", "Sinfonietta Rīga" programmās un spēlējis LNO izrādēs.

Elvijs Endelis mūzikas studijas sācis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, turpinājis Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un patlaban ir Edgara Saksona un Riharda Zaļupes klases students JVLMA II kursā. Piedalījies Džonatana Hāsa, Martas Klimasaras, Emanuela Sēžurnē un citās meistarklasēs. 2013. gadā izcīnījis Yamaha stipendiju. Ieguvis godalgas vairākos konkursos. Privātās mūzikas skolas "Namiņš" sitaminstrumentu spēles skolotājs. Vadījis nodarbības Latvijas mūzikas skolu audzēkņu radošajā nometnē "Plus". Kopš 2011. gada spēlē Latvijas Republikas Zemessardzes orķestrī.

Rihards Plešanovs 2012. gadā absolvēja JVLMA, prof. Sergeja Osokina klavieru klasi. ERASMUS apmaiņas programmā Hannoveres Mūzikas augstskolā papildinājies pie prof. Einara Stīna-Nokleberga (Norvēģija). Vairāku starptautisku konkursu laureāts. Pēc Grand Prix iegūšanas Milānā notikušajā 19. Concorso di esecuzione musicale Prima Edizione Internazionale sniedzis solo koncertus Francijā, Itālijā, Portugālē, Lietuvā un Nīderlandē. 2012. gadā ieguvis Oļģerta Zīversa balvu. Pianista repertuārs ir daudzpusīgs – viņš spēlējis Šopēna mūzikai veltītu programmu Porto (2010), sadarbojoties ar Pēteri Vasku atskaņojis viņa ciklu "Gadalaiki" (2011), kopā ar Latvijas Radio kori programmā "Bīstamā nakts" ieskandinājis sagatavotās klavieres (2010). Kā solists muzicējis kopā ar Kremerata Baltica, LNSO un JVLMA simfonisko orķestri. Jaunizveidotā klavieru kvarteta Quadra dalībnieks.

Elīna Bērtiņa mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Ligitas Muižarājas un Ilzes Graubiņas. Pianiste absolvējusi JVLMA maģistrantūru (prof. Sergejs Osokins). 2005. gada JVLMA un Swedbank gada balvas laureāte. Ar Šveices valdības stipendiju Elīna turpināja studijas Ženēvas Mūzikas augstskolā, kur ieguva mūzikas maģistra grādu izcilā franču pianista Paskāla Devuajona vadībā. Vairāku starptautisko konkursu laureāte. Prasmes un zināšanas papildinājusi Mihaila Voskresenska, Ivana Klanska, Irēnas Ruso, Dominika Merlē, Annas Čumačenko un citu meistarklasēs. Uzstājusies ar Sinfonietta Rīga un Liepājas Simfonisko orķestri, vairākkārt piedalījusies "Liepājas Pianisma zvaigžņu festivālā". 2012. gadā Elīna kopā ar čellisti Guntu Ābeli izveidoja duetu Duo Mundi un sniedza koncertus Latvijā, Šveicē un Itālijā.

Jau trešo gadu vasaras sākumu Rīgā ieskandinās vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā – Rīgas festivāls. Kļuvis par lielisku tradīciju, ko novērtē gan daudzi rīdzinieki, gan pilsētas viesi, RĪGAS FESTIVĀLS šogad notiks no 3. līdz 20. jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un pasaules māksliniekus. Koncertos dzirdēsim mūsu izcilos mūziķus Vestardu Šimkus un Baibu Skridi, Lielās mūzikas balvas 2012 laureāti akordeonisti Kseniju Sidorovu, Latvijas Radio kori un valsts akadēmisko kori "Latvija", pianistu Juri Žvikovu, publikas iemīļoto dziedātāju Renāru Kauperu, a cappella kvartetu Anonymous 4 no ASV, kanādiešu mecosoprānu Mišu Brigergosmani, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri.

Biļetes uz koncertu "Sitaminstrumentu zvaigznes" un citiem RĪGAS FESTIVĀLA koncertiem pieejamas visās "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

Rīgas festivāls ir lielākais klasiskās mūzikas festivāls Baltijā, to rīko VSIA "Latvijas Koncerti", pulcējot pasaules klasiskās un džeza mūzikas zvaigznes un Latvijas spožākos māksliniekus. Kopš šī gada 19. aprīļa Rīgas festivāls, kā pirmais un pagaidām vienīgais Latvijas kultūras forums, ir uzņemts Eiropas festivālu asociācijā (EFA), kas ir vecākais kultūras tīkls Eiropā un apvieno prestižākos festivālus Eiropā un ārpus tās robežām.