Latvijas kino ceļos pa reģionu centriem
Foto: Publicitātes foto

Latvijas Kinematogrāfistu savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Nacionālā Kino centra platformas "Latvijas kino maratons" atbalstu jau sesto gadu īsteno projektu "Kino visiem un visur Latvijā", izrādot svaigākos Latvijas kino ražas augļus visā Latvijā.

Izbraukumu seansos tiks demonstrētas arī šīgada Nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps" apbalvotās un balvai izvirzītās filmas. Īpašu interesi varētu raisīt režisores Ināras Kolmanes dokumentālā filma "Ručs un Norie" - neparasts un sirsnīgs draudzības stāsts par japāņu studenti Norie un suitu sievu, brašu dziedātāju un ņipru prātnieci, cienīgi dēvētu par Ruču.

Norie tik ļoti uzrunā latviešu tradīcijas un mūzika, ka meitene vēl šobrīd, kaut atgriezusies Japānā, turpina apgūt kokles spēli un lepojas ar sev speciāli šūdinātu suitu meitas tautastērpu. Filma ieguva četras "Lielā Kristapa" statuetes – kā Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un kā filma ar labāko režijas, scenārija un operatora darbu, portālu "Delfi" informē festivāla rīkotāji.

Tāpat reģionos varēs skat'ti "Lielā Kristapa" skatītāju balvas ieguvēju - sporta un jautrības piepildīto vasaras ceļojumu filmā "Pazust Latgalē", kurā režisors Kaspars Kursišs apvienojis dažādu brīvā stila sporta veidu fanus un meistarus aizraujošā piedzīvojumā pa mūsu Zilo ezeru zemi, ar mūsdienīgu kino veidošanas pieeju to ļaujot ieraudzīt no cita skatupunkta.

Savukārt gan vecākajai, gan visiem, kuriem rūp un interesē 20. gadsimta vēsture, saistoša būs Dzintras Gekas dokumentālā filma "Dieva putniņi" ("Lielā Kristapa" balva labākajam komponistam Pēterim Vaskam) , kurā ietvertas sarunas ar apmēram 80 cilvēkiem, kuri Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās vispirms uz Vāciju, tad uz ASV, Kanādu un citām zemēm. Filma uzrunā ar savu patiesumu, pārdomu dziļumu un arī humoru, jo dažreiz nekas cits neatliek, kā par savu likteni vien pasmaidīt – ja vien palicis vēl spēks to darīt.

Reģionālās kultūras iestādes šoruden demonstrēs arī "Lielā Kristapa" festivālā pirmizrādīto Antras Cilinskas dokumentālo filmu "Laimes formula". Tā iepazīstinās ar četriem cilvēkiem un viņu laimes formulām, kuru pamatā sakņojas neatlaidība, dzīvesprieks, humora izjūta un īpaša saikne ar dabu. Viena no varonēm, veselības un optimisma tautskolotāja Inese Ziņģīte filmas skatītājus aicina ar brašu uzsaukumu: "Manā leksikā nav tāda vārda "nevaru", ir tikai vārds "negribu"". Turpretī režijas meistara Arvīda Krieva veidotais dokumentālais stāsts "FREIMIS. Mārtiņš Freimanis" sniegs ieskatu mūziķa un aktiera dzīvē, kad viņš filmējās mākslas filmās "Man patīk ka meitene skumst" un "Dancis pa trim".

Projekta "Kino visiem un visur Latvijā" būtiska iezīme ir spēja piedāvāt reģioniem pavisam jaunas filmas vienlaicīgi ar pirmizrādēm Rīgā un arī šoruden skatītāju vērtēšanai tiek nodotas divas gluži jaunas spēlfilmas.

Viljama Šekspīra nemirstīgo mīlestības drāmu spēlfilmā "Romeo n' Джульетта režisors Māris Martinsons pielāgojis mūsdienu pilsētas videi un galvenajās lomās iejūtas jaunie talanti Germans Andrejevs un Laura Luīze Dzenīte. Kā jau nojaušams pēc filmas nosaukuma, Monteki un Kapuleti dzimtas no Veronas režisora redzējumā nomainās pret divām etniskām grupām mūsdienu Jūrmalā. Speciāli šai filmai mūziku veidojusi iemīļotā mūziķe Māras Upmanes Holšteina.

Novembra beigās uzreiz pēc pirmizrādes Rīgā reģionos tiks izrādīts arī Lailas Pakalniņas jaunais darbs "Ausma" – tā ir ģimenes traģēdija ar aktieri Vili Daudziņu galvenajā lomā. Filmu caurvij padomju propagandas glorificētā mocekļa Pavļika Morozova nodevības motīvs, pielāgots Otrā pasaules kara Latvijas videi. Kā intervijā Latvijas Radio saka režisore: "Man liekas, ka šobrīd nav būtiski pateikt, ka padomju sistēma bija slikta, un bradāt pāri Ļeņina ģīmetnei, ko mūsdienās var brīvi darīt. Bet man bija svarīgi aiziet atpakaļ uz padomju laikiem un runāt, brīdinot kontekstā ar to, kas notiek šobrīd." Filma projekta ietvaros būs skatāma jau novembra beigās.

Nav piemirsti arī gados jaunākie skatītāji – viņu uzmanībai, kurai netrūkst krāšņu un dinamisku digitālās animācijas kārdinājumu, tiks piedāvāta Latvijas leļļu animācijas dižgara Arnolda Burova simtgades filmu izlase, kurā laika ritums ir lēnāks, bet doma – dziļāka.

Reģionālo skatītāju joprojām pieprasītas ir arī divas dokumentālās filmas - Nacionālā filmu festivāla balvas "Par mūža ieguldījumu Latvijas filmu mākslā" pagājušā gada ieguvēja, režisora Ivara Selecka kinolente "Kapitālisms Šķērsielā", kas turpina stāstu par šīs atmosfēriskās un nu jau leģendārās ielas iedzīvotāju pasaules redzējumu un sajūtām brīvos, bet nebūt ne vieglos Latvijas kā brīvvalsts laikos un Pētera Krilova filma "Uz spēles Latvija"- pagājušā gada "Lielā Kristapa" ieguvēja kategorijā "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma".

No kinoarhīvu materiāliem veidoto stāstu par paša tēvu cieši savij Padomju Latvijas čekistu viltīgā spēle pret Rietumu izlūkdienestiem. Čekas sausās un skarbās nopratināšanas protokolu lapas filmā atdzīvojas melnbaltās plastilīna animācijās.

Savu dzīvi uz ekrāniem ārpus Rīgas turpina arī spēlfilma "Modris", kuru Latvija piedāvā ASV Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākā ārzemju filma", - stāsts par kāda vienkārša jaunekļa kļūmīgajām izvēlēm, kas noved viņu pie azartspēļu atkarības. Filmas režisors Juris Kursietis Tbilisi Starptautiskajā kinofestivālā par darbu pie šīs lentes atzīts par labāko režisoru, bet Sansebastjanas Starptautiskajā filmu festivālā tā saņēma "Īpašo atzinību".

Plašāki latviešu kino svētki norisināsies Siguldas kultūras namā no 11. līdz 17. novembrim, kur nedēļas garumā tiks svinēta Latvijas kino nedēļa.

Kā skaidro projekta vadītāja Ieva Pitruka, projekta "Kino visiem un visur Latvijā" mērķis ir "mazināt kultūras plaisu starp Rīgas un reģionu iedzīvotājiem, dodot iespēju regulāri iepazīties ar aktuālajiem kino procesiem valstī – skatoties, baudot un vērtējot filmas, kuru tapšanā ieguldīta arī viņu kā nodokļu maksātāju nauda."

Viena no projekta neatņemamām sastāvdaļām ir kinolektoriji ar filmu autoru piedalīšanos. Tie ne tikai vairo skatītāju interesi, bet ir svarīgi arī pašiem filmu autoriem, lai rastu atgriezenisko saiti ar savu skatītāju, uzklausītu viņa domas un viedokli. Filmu skatēs dažādos Latvijas reģionu centros piedalīsies režisori Ivars Seleckis, Ināra Kolmane, Antra Cilinska, Māris Martinsons un Dzintra Geka. Ar pilnu seansu programmu iespējams iepazīties vietnē www.filmas.lv, kā arī reģionālās preses izdevumos.

Tags

Antra Cilinska Ivars Seleckis Juris Kursietis Laila Pakalniņa Lielais Kristaps Māra Upmane Mārtiņš Freimanis Modris

Comment Form