'Ne krievs, ne latvietis. Kas tad es esmu?' Saruna ar režisoru Staņislavu Tokalovu

"Ja es mīlu savu vecmāmiņu, tas nenozīmē, ka man jāiet uz 9. maija svinībām vai jāatbalsta Krievija vai Putins," saka režisors Staņislavs Tokalovs. Viņa jaunākais darbs – dokumentālā filma "Viss būs labi" (2023) – stāsta par trīs Latvijas krievu ģimenes paaudzēm, kurās valda visai atšķirīga izpratne par vērtībām, identitāti un spēju iekļauties sabiedrībā. Tā ir paša Tokalova ģimene.

Režisora vecmamma, kurai nu jau ir vairāk nekā 90 gadu, bija ārste un Otrajā pasaules karā piedalījās padomju armijas pusē. No Kurskas uz Rīgu viņa pārbrauca 20. gadsimta 50. gados labākas dzīves meklējumos. Tokalova mamma, augstskolas matemātikas pasniedzēja, mēģina integrēties Latvijas sabiedrībā, bet pagaidām nesekmīgi; no visām filmas varonēm tas izdodas tikai viņa jaunākajai māsai, mākslas studentei, kurai, kā saka režisors, ir citi, no vecākās paaudzes atšķirīgi pamati zem kājām.

Tokalovs ir uzaudzis Latvijā, gājis krievu skolā, mācījies ārzemēs un runā labā latviešu valodā. Viņa filmogrāfijā ir jau vairāki darbi, aizvadītajā gadā pirmizrādi piedzīvoja spēlfilma "Mīlulis" ar Kārli Arnoldu Avotu galvenajā lomā, bet šobrīd top seriāls "Padomju džinsi", kurā viens no varoņu prototipiem, iespējams, ir Dainis Īvāns. Tokalovam ir viennozīmīga attieksme gan pret 9. maiju, gan pret karu Ukrainā. "Es gaidu Hāgas tiesas tiešraidi," viņš saka, "kurā uz apsūdzēto sola sēdēs Vladimirs Putins."

Jūs sākāt veidot dokumentālo filmu "Viss būs labi" pirms vairāk nekā četriem gadiem. Sakiet, kāda bija sākotnējā iecere un vai tā mainījās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī?

Es gribēju izstāstīt krievu izcelsmes Latvijas ģimenes stāstu, un no visas sirds varu teikt, ka šī iecere nebija mainījusies. Protams, pasaule ir kļuvusi cita, bet filmu tas ietekmēja tikai tajā nozīmē, ka bija grūti saprast, kad apstāties.

Un tad punktu pielika pieminekļa nojaukšana Uzvaras parkā.

(Brīdi klusē.) Laikam jā.