Vai Džordana Pīla 'Nē' kļūs par gada labāko šausmu filmu?

Afroamerikāņu režisoru Džordanu Pīlu šodien uzskata par vienu no nozīmīgākajiem jaunajiem talantiem, kam izdevies "iedvest jaunu dzīvību" allaž tik pagurušajā un kritiķu noniecinātajā šausmu žanrā. Par savu debijas filmu "Prom!" viņš pat saņēma "Oskaru" kā labākais oriģinālscenārija autors – šausmu filmai tas ir ļoti liels pagodinājums. Nupat pašmāju skatītāju baudījumam nodots Pīla jaunākais veikums – ambiciozs zinātniskās fantastikas, šausmu un vesterna sakausējums "Nē", kas sola mums "iespaidīgu izrādi" uz ekrāna, paša režisora vārdiem izsakoties.

Džordans Pīls ir viens no retajiem, kurš šausmu žanru pēdējā piecgadē padarījis par piederīgu tā dēvētajam "augstajam" kino plauktiņam. Viņa mazbudžeta debija "Prom!" ar griezīgu un brīžiem šausminošu satīru apspēlēja amerikāņu sabiedrībā sasāpējušo rasu attiecību problēmu – tajā priviliģēti un turīgi baltādainie izmantoja fiziski attīstītus melnādainās rases pārstāvjus kā savus "nēsātājus", pārmiesojot viņos vecu un nāvējoši slimu baltādaino cilvēku apziņu. Kvalitātē neatpalika arī Pīla nākamā filma "Mēs", kurā viņš ar līdzīgiem mākslinieciskajiem paņēmieniem runāja par rasu nevienlīdzību un zemāko slāņu sacelšanos.

Iepriekšminētās filmas padarīja Pīlu par mūsdienu žanra reformatoru – vienu no retajiem māksliniekiem, kurš apzināti izvēlējies caur skatītājus kairinošo šausmu estētiku runāt par sabiedrībai un Pīlam personīgi svarīgām un aktuālām tēmām. Pīls nebaidās būt provokatīvs un "neērts", turklāt ne tikai attiecībā uz tematiku (kas galvenokārt skar tieši melnādaino amerikāņu stāvokli sabiedrībā, kultūrā, vēsturē), bet arī uz kino valodu.