1988.gads. Režisors Mihails Kublinskis

Režisora Mihaila Kublinska "Indrāni" tapa Trešās Atmodas laikā -1988. gadā, kas bija arī Rūdolfa Blaumaņa 125. jubilejas gads. Laikā, kad tik svarīga bija savu sakņu, savas zemes saimnieka apjauta. Tā bija traktēta kā ļoti spēcīgu individuālu raksturu savstarpējo attiecību drāma perfekti izstrādātā lakoniskā formā. Liels nopelns izrādes vizuālajā risinājumā bija Gunāra Zemgala scenogrāfijai.

"Izrādes dominante bija veco Indrānu tikumiskā stāja, zemes kopēju ētika un traģiskā atskārsme, ka jauno paaudzi vada tikai auksts aprēķins. Par Kārļa Sebra Indrānu tēva un Veltas Līnes Indrānu mātes tēlu smalko niansētību un dvēseļu vibrāciju noteikti varēja teikt to pašu, ko Rūdolfa Blaumaņa laikā par pirmatveidotājiem Jēkabu Duburu, Aleksi Mierlauku un Bertu Rūmnieci – tikai izdzīvotus 80. gadu teātra mākslas valodā," raksta Rita Melnace.

Lilijas Dzenes liecība ,šos "Indrānus" vērtējot, ir kā sava veida pravietojums: "Kārļa Sebra Indrānu tēvs nāk uz skatuves nesdams līdzi šodienas lauku posta ainu. Kas ir noticis ar "Indrāniem"? Ceplis ir uzcelts, kūpēdams un smirdēdams tas saindē gaisu, mājas ir sabrukušas, ieaugušas nātrēs un krūmos, krusti nolauzti kā vecā Indrāna, tā Edvarta kapu vietās. Ar visu savu vareno un patētisko aktiera spēku šis Indrāntēvs sauc no kapiem senču garu, lai tas nestu zemei jaunu svētību, lai atjaunotos lietu kārtība."

Arī Mihails Kublinskis ārkārtīgi lielu vērību ir piegriezis precīzi izrunātam autora vārdam, tieši tā, kā tas ir Blaumanim. Un, protams, lietām - rekvizītiem personāžu rokās. Tas zāģis, kuru izrādē asina Noliņš , un kuru malā nolikt pavēl Indrānu tēvs, bija Sebra tēva zāģis. Dvielītis uz gultiņas gala ar padzisušajiem izšūtajiem iniciāļiem – tā, ka varēja nojaust, ka tas ir Indrānu mātes - aktiera mātes roku darbs...

Pārējās lomas izrādē tika iestudētas turpat vai divos sastāvos. Edvarts - Juris Kaminskis vai Ģirts Jakovļevs, Ieva – Astrīda Kairiša vai Rasma Garne, Zelmiņa -Inese Ķirsone vai Zane Jančevska, Līze – Irīna Tomsone vai Lolita Cauka, Guste - Helga Dancberga vai Maiga Sika, Noliņš - Juris Lisners vai Ivars Puga. Izņēmums bija Kaukēns – Alfreda Jaunušana atveidojumā, loma, kurā pēc ļoti ilga pārtraukunma atkal varēja šo izcilo režisoru redzēt kā aktieri.

Mihaila Kublinska sastrādātais tēlu savstarpējo attiecību režģojums tā aizrāva kino režisoru Gunāru Cilinski, ka izcilais veco Indrānu pāris un vēl vairāki tēlotāji no izrādes pārceļoja Brīvdabas muzejā uzņemtajā spēlfilmā. Tā saglabājot laikā un telpā gaistošos aktierdarbus vismaz teātra vēsturei kā sava laika izcilus aktiermākslas paraugus.

Tags

Ainārs Ančevskis Arnolds Liniņš Astrīda Kairiša Ģirts Jakovļevs Latvijas Nacionālais teātris Lolita Cauka Rūdolfs Blaumanis Valters Sīlis Velta Līne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form