Jūtu neticamu vīrišķības vilni. Saruna ar aktieri Andri Keišu

Ar karu Ukrainā zināmā mērā saistīts izrādījies arī Andra Keiša jaunākais darbs kino – filma "Ūdens garša", kas uzņemta pagājušajā vasarā. Andra varonis ir viens vairākus miljonus vērtā projekta "Ūdens māja" dalībniekiem – tā ir noslēpumaina organizācija/sekta, ko vada kāds Meistars. Tirgojot "strukturēto ūdeni", kas it kā spēj izārstēt no jebkuras garīgas un fiziskas likstas, Meistars ar saukļiem par "citu viedokli", "pilnīgu brīvību" un "savu patiesību" iebaro cilvēkiem melus. Ar "jauno patiesību" pārņemtie sekotāji ir gatavi akli izpildīt katru līdera vēlmi, pat doties nāvē.

Kā jums, kas tik ģeniāli nospēlēja Ostapu Benderu, šķiet, cik viegli ir manipulēt ar cilvēkiem?

Ar katru tas ir atšķirīgi. Apkārt ir tik daudz informācijas, bet kara laikā tā ir arī galēji emocionāla rakstura informācija – cilvēku tā burtiski pārklāj. Ja runa ir par mani, esmu ne tik daudz intelekta, cik emociju cilvēks, tāpēc vienmēr cenšos turēties pie faktiem – tad es nezaudēju sevi. Tiklīdz redzu raudošu bērnu, zaudēju spēju analizēt, kļūstu nikns, burtiski vēlos nogalināt visus pāridarītājus. Respektīvi, uz mani var iedarboties ar emocionālu informāciju. Ar analītiskā "gala" cilvēkiem, kuriem matemātikā bija "desmit", var manipulēt ar nepatiesu faktu palīdzību.

Kādi avoti jums šodien palīdz orientēties?

Es lasu portālu "Meduza" un skatos "YouTube" kanālu "Zhivoi gvozdj", ko veido "Eho Moskvi" žurnālisti. Lasu arī latviešu ziņu portālus, jo man ir svarīgi redzēt manas valsts pozīciju.

Daudziem latviešiem notikumi Ukrainā atgādina viņu pieredzi Otrajā pasaules karā.

Tieši tā! Mēs redzam, ka Krievijas armija ir iebrukusi svešā teritorijā un pilnībā ar to identificējamies. Mēs paši jūtamies kā nokļuvuši zem tankiem. Noskaties reportāžu no pagraba Mariupolē – un vairs nespēj dzīvot kā agrāk. Kādreiz man patika sociālajos tīklos publicēt priecīgas fotogrāfijas.