Mūs laikam uzskata par stilīgiem. 'Kvadrifrona' aktieri par vecmāmiņām un dzīvi bez minimālās algas

Šobrīd lielākā daļa Latvijas aktieru devusies vasaras atpūtā, bet teātru ēkās tālāk par kases telpu tuvākā mēneša laikā nebūs iespējams tikt. Tomēr pavisam cita sezonas kārtība ir jaunās teātra trupas "Kvadrifrons" aktieriem, kuri jau kopš rudens mājo Rīgas cirkā. Jūnija pēdējā nedēļas nogalē sarunu festivālā "Lampa" pirmizrādi piedzīvos "Kvadrifrona" jaunākā izrāde "Vecmāmiņu valsts", uzreiz pēc tam sāksies darbs pie diviem iestudējumiem īpaši Valmieras vasaras festivālam, bet jūlijā un augstā Rīgas cirka ēkā joprojām būs skatāma izrāde – ekskursija "Brīnuma skartie".

"Kvadrifrons" ar joni ienāca Latvijas kultūrtelpā 2017. gadā, bet īpaši tika pamanīts pagājušā gada "Spēlmaņu nakts" ceremonijā, kur kā daļa no izrādes "Dvēseļu utenis" sastāva kāpa uz skatuves pēc vairākām balvām, tai skaitā galvenās – "Gada izrāde". Īpaši zīmīgi izskanēja "Kvadrifrona" aktiera Reiņa Botera teiktais, balvu saņemot: "Es zinu, ka visus jaunos māksliniekus tirda jautājums: vai ir dzīve bez štata? Ir dzīve bez štata!"

Savulaik uzņemti Latvijas Kultūras akadēmijā bez piesaistes konkrētam valsts teātrim, viņi –četri aktieri Reinis Boters, Klāvs Mellis, Āris Matesovičs, Ance Strazda – pēc absolvēšanas un aktiera diploma saņemšanas savu vietu radījuši sev paši, nodibinot aktieru apvienību "Kvadrifrons". Šobrīd viņiem pievienojusies arī tehniskā komanda, bet mājvieta rasta Rīgas cirkā. Padzirdot par pārmaiņu vēsmām šajā institūcijā un jaunu vadību, viņi uzprasījušies paši un tikuši pie savām mājām pašā Rīgas centrā – ar plašu pagalmu, dažādām neparastām un aktiermākslu izaicinošām telpām, tādām kā cirka arēna un ziloņu stallis, un sajūtas, ka nemaz negribētos būt kāda konkrēta teātra štata aktieriem.

Sarunā piedalās divi no "kvadrifroniešiem" – Klāvs un Ance, bet uz beigām pavisam nedaudz pievienojas arī Reinis. Un, tā kā mūsu tikšanās ir dienu pēc Kultūras akadēmijas izlaiduma, kurā diplomus saņēma jauns Leļļu teātra aktieru kurss, kam īsti vieta Leļļu teātrī nav atradusies, mūsu saruna tik un tā ik pa laikam atgriežas pie tēmas, vai jaunam aktierim ir dzīve bez savas štata vietas teātrī.