Kā Lieldienas svin Latvijā populāri cilvēki  (157)

Latvijā labi pazīstamais panks Peksis (īstajā vārdā Andris Aleksējevs) Lieldienas vienmēr uzskatījis par svarīgiem svētkiem, bet svētku mielasts vienmēr ir atkarīgs no finansiālā stāvokļa - citkārt svētki norit pie bagātīgi klāta galda, bet ir reizes, kad nākas tos svinēt arī pieticīgāk.

Taču olu krāsošanai Peksis aktīvi pievēršas ik gadu. "Kā nu vispār bez olu krāsošanas - tā ir viena no svarīgākajām svētku sastāvdaļām", uzskata pieredzējušais panks, kurš. savā virtuvē izmanto visdažādākos dabas materiālus, lai olas būtu īpaši skaistas.

Lieldienas Peksis iesaka svinēt Brīvdabas muzejā, jo tur esot papilnam visdažādāko aktivitāšu - olu ripināšana, šūpošanās, viss notiek īsteni latviskās tradīcijās, kas Peksim īpaši iet pie sirds.

"Arī šogad tur ar draugiem dosimies. Lieldienās jāsitas ar olām un tās jāpavada draugu lokā. Pēcāk jau redzēs, kur vakars aizvedīs", savus plānus atklāj panks.

Dziedātāja Jenny May jeb Maija Stuģe atzīst, ka pāris gadus Lieldienu svinēšanai nav pievērsusi īpašu vērību, taču kopš meitas Sāras ienākšanas ģimenē tas ir mainījies, un tagad šiem svētkiem tiek pievērsta īpaša uzmanība.

"Šonedēļ Sāras bērnudārzā tika rīkots Lieldienu pasākums, tāpēc laikus izrotājām māju ar pūpoliem un kopā krāsojām olas", stāsta dziedātāja.

Arī viņa olu krāsošanai izmanto visdažādākās dabas veltes. "Mūsu ģimene Lieldienas svin tradicionāli kristīgā garā, dosimies arī uz baznīcu. Neticam pagānu tradīcijām", stāsta dziedātāja.

Īpaša Lieldienu tradīcija Maijas ģimenē ir brauciens uz Krimuldas pagasta ģimenes radību māju Harmonija, kur dzimusi meita Sāra.

"Ikvienam šajā mājā dzimušajam bērniņam par godu dārzā tiek iestādīts rožu krūms, tā nu Lieldienu laikā mēs braucam apraudzīt Sāras rožu krūmu. Tas ir skaists notikums", priecājas dziedātāja.

Mūziķis un pasākumu vadītājs Kašers šogad ir aizņemts ar Lieldienu pasākuma vadīšanu Rīgas Centrāltirgū, taču atzīst, ka šie svētki viņam ir divējādi uztverami. "Viena lieta ir izklaidēt cilvēkus, bet tikpat svarīga ir arī garīgā puse", stāsta Kašers.

"Lieldienās vienmēr dodos uz baznīcu, tas man ir svarīgi. Arī šogad to darīšu. Katru gadu izpētu ticējumus, paražas un to, kas latvju dainās atrodams par šiem svētkiem," savas tradīcijas izpauž Kašers.

Tāpat dziedātājs iesaka Lieldienās sekot tradīcijām - ēst olas ar sāli, lai nemelotu, un augstu šūpoties, lai odi nekož vasarā.

Bijušais politiķis Kārlis Leiškalns Lieldienas latviskā un pagāniskā noskaņā svin kopš sešdesmito gadu nogales, neskatoties uz to, ka, dzīvojot Padomju Savienībā, šie svētki īpaši netika atzīti.

"Reiz krievu laikos Lieldienas sakrita ar Vladimira Iļjiča Ļenina dzimšanas dienu [22. aprīlī]. Mēs svinējām Lieldienas, bet varējām skaļi gavilēt", atmiņās dalās Leiškalns.

Lieldienas viņš gan uzskata par svētkiem, kuri vairāk piemēroti bērniem. "Bērniem šie svētki patīk, jo tajos ir viņiem piemērotas aktivitātes: olu krāsošana, sišanās ar olām, olu ripināšana, šūpošanās. Svarīgākais ir nepazaudēt tradīcijas. Ja spējām šos svētkus izdzīvot cauri padomju laikiem, tad nedrīkstam tos pazaudēt tagad," uzskata Leiškalns.

Jautāts par olu ēšanas paradumiem, Leiškalns atklāj, ka īpaši tuva viņam ir olu diēta. "Vēlējos nomest pāris kilogramus, tāpēc jau nedēļu pirms Lieldienām uzsāku šo diētu, un jāatzīst, ka olas man ļoti garšo," neslēpj politiķis.

Neskatoties uz to, ka Lieldienu laikā mūziķim un grupas Titāniks līderim Sandim Kiopam ir jāizklaidē publika dažādās ballēs, viņš kā ticīgs cilvēks atzīst arī šo svētku garīgo pusi: "Lieldienas man ir gan kā garīgi svētki, gan arī kā mūziķim darbs".

Tā kā Lieldienas mēdz dēvēt arī par "Olu svētkiem", neiztikt, protams, bez divdomīgiem jokiem par šo tēmu. Tā nu kādā ballē bijis izsludināts konkurss, kura uzvarētājam tiktu piešķirta privilēģija ķerties pie muzikantu "dārgumu" izdaiļošanas.

Sākotnēji tas tika uztverts vien kā joks, bet pēcāk konkursā uzvarējusī meitene izrādījusi interesi par vinnesta īstenošanu. Tas gan noritējis daudz pieklājīgāk, un izdaiļotas tikušas vien mūziķa apakšbikses.

Pašlaik šis apģērba gabals glabājās Kiopa "relikviju stūrītī", taču notikums vēl arvien ir svaigā atmiņā.

Arī populārā aktiera Leona Krivāna ģimenē Lieldienas tiek svinētas plašā ģimenes lokā. "Svētkus svinam tradicionāli, nepiekopjam nekādas īpašas Lieldienu tradīcijas", sarunā ar DELFI Izklaide stāsta aktieris.

Olu krāsošana, pēc Krivāna vārdiem, ir viena no svarīgākajām šo svētku sastāvdaļām. "Izmantojam ne tikai dažādas dabas veltes - sīpolu mizas, zālītes, graudus, bet arī mākslīgās olu krāsas. Tagad jau iespēju ir daudz, var glīti ar otiņu veidot visdažādākos zīmējumus", priecājas aktieris.

Sena tradīcija Krivānu ģimenē ir olu slēpšana. Slēpņi mēdz būt visdažādākie: čībās, mēteļu kabatās, kaut vai dārzā zem krūma. Tagad gan arī mazbērni ir izauguši, taču šī tradīcija tiek vēl arvien ievērota.

Latvijas Universitātes profesore un latvisko tradīciju kopēja Janīna Kursīte-Pakule iesaka Lieldienās piekopt dažādus rituālus un senās paražas, jo šis laiks, pēc viņas vārdiem, ir īpašs un nes veiksmi nākotnē.

Galvenais - Lieldienu rītā agri celties. Ja nu nekādi nevar piecelties pirms saules lēkta, tad tik un tā laikus jākāpj no gultas laukā.

"Lieldienu rītā vienmēr jāceļas agri, tad nākamajā gadā veiksme pavadīs. Ja grib, lai būtu daudz naudas, tad pirms saules lēkta jāiet skaidas lasīt - cik skaidu salasīsi, tik daudz arī naudas būs. Pilsētniekiem gan mēbeles lauzt nevajag, šī paraža vairāk domāta lauciniekiem", joko profesore.

"Pilsētnieki Lieldienu rītā var veikt "laimes noredzēšanas rituālu". Saulei lecot, jāņem zaļa zīda drēbe, jo, caur to skatoties, var savu laimi redzēt," zina stāstīt Kursīte.