Foto: Publicitātes foto
Skandalozā aktrise Kristīne Belicka, latviešu spēlfilmas "Mona" un savulaik vairāku Dž.Dž.Džilindžera izrāžu zvaigzne, pēc vairāk nekā sešu gadu pārtraukuma atsākusi piedalīties kinoprojektos un atgriezusies Dailes teātrī. Savulaik aktrises karjeras augšupeju pārrāva ieilgusī bohēma un aizraušanās ar alkoholu, bet tagad viņa ir atgriezusies.

"Es esmu veca aktrise. Es jau nebiju tik populāra, lai mani kāds atcerētos, izņemot manu dzeršanu un skandālus," Belicka ironiski atzīst, uzzinot, ka preses relīzē par gaidāmo filmu "Svingeri'' viņa nodēvēta par "jauno aktrisi''.

Atgriešanās Dailes teātrī Kristīnei neesot bijis viegls lēmums. "Īstenībā, tad, kad man piezvanīja un piedāvāja, es ļoti, ļoti ilgi domāju par to, vai man to vajag, un par to, kā mani uzņems. Protams, sākumā lomas ir diezgan maziņas, taču bija tā sajūta – ja nu es atgriežos un izblamējos? Tad sanāktu, ka pati sevi esmu pametusi zem tanka." Tomēr Kristīne piekrita.

Pirmos gadus bez skatuves viņa raksturo kā emocionāli smagu periodu, kad neesot spējusi lasīt, dzirdēt vai skatīties jebkādu informāciju, kas bijusi saistīta ar teātri. "Es to uztvēru ļoti personīgi. Un tas laiks, kamēr nebiju teātrī, bija diezgan liels – seši, gandrīz septiņi gadi. Man tas bija ļoti sāpīgi."

Prombūtnes laikā Kristīne paguva arī padzīvot Lielbritānijā, Menas salā, apprecēties un laist pasaulē dēliņu. Iespēju atgriezties vecajā profesijā piespēlēja kāds maģistrantūras students, kurš šī gada pavasarī Belicku uzaicināja filmēties paša režisētā īsfilmā.

"Pirms gada vispār nevarēju iedomāties, ka viss izvērtīsies tā, kā ir tagad. Toreiz es sēdēju un domāju, ka kaut kas ir jādara, kaut kas jāmācās vai jāstrādā. Un tad nāca šis piedāvājums filmēties. Es atkal sajutos kā dzīva. Tas bija tik kaifīgi. Režisors, kamera, gaismas, teksts, partneris... Tas bija kā dvēselisks klikšķis pēc visiem tiem gadiem. Es sapratu, ka neko citu neprotu, kā tikai spēlēt. Un, ja godīgi, nekas cits man arī tā neinteresē."

Pēc atgriešanās apritē Kristīne saņēmusi vairāku kino projektu piedāvājumus. Nākamajā sezonā aktrisi redzēsim populārajā latviešu seriālā "Viņas melo labāk", un jau šonedēļ kinoteātros nonāks Andreja Ēķa pikantā komēdija "Svingeri".

Filmā, kas pieteikta kā seksa komēdija, Belicka tēlo sievieti, kura esot "ne īsti attapīga, bet pietiekami mērķtiecīga".

"Sievieti, kura tiecas sastapt savu mīlestību, radīt bērnus, alkst līdzināties savām draudzenēm, taču viņai neveicas. Vismaz sākumā," stāsta aktrise.

Filmā Belicka saspēlēsies ar Ģirtu Ķesteri, kurš bija viņas pirmais skatuves partneris, kad viņa sevi spilgti pieteicas Dailes teātra izrādē "Nekrofils'' (2008) Dž. Dž. Džilindžera režijā.

Iespaidīga bija arī aktrises performance tā paša režisora izrādē "Psihs'' – aktrise vairākas minūtes uz skatuves atradās pilnīgi kaila un izpildīja dramatisma piesātinātu monologu. "Tas bija nenormāli grūti priekš manis. Nenormāli,'' atceras Kristīne.

Jāatzīmē, ka tā gan nebija pirmā reize, kad Belicka mākslas vārdā šķīrās no savām drēbēm. Vēl pirms tam, būdama vien divdesmit gadus veca, aktrise piekrita lomai latviešu erotiskajā Ināras Kolmanes režisētajā spēlfilmā "Mona''. Finansiālu apsvērumu dēļ kino projekts skatītāju vērtējumam tika nodots septiņus gadus vēlāk, 2012. gadā, kad aktrise jau bija pametusi Dailes teātri un uzsākusi dzīvi Lielbritānijā.

Uz "Monas'' galveno lomu toreiz pretendēja kupls skaits jauno aktrišu, taču laimīgā loze izkrita tieši Kristīnei Belickai. Mākslas filmā aktrise bija redzama vairākos kailskatos un erotiskās mīlas ainās. Pēc filmas iznākšanas daudzi slavēja aktrises dabisko skaistumu un iekšējo seksapīlu. Pati Monas lomas atveidotāja savu sniegumu otrpus ekrānam gan vērojusi nelabprāt.

"Uz sevi es nevaru paskatīties. "Monu" noskatījos tikai desmit gadus pēc filmas tapšanas, un tad arī... (aktrise aizklāj seju ar rokām). Vienmēr, kad filmējos un kāds saka "Tā, šis kadrs ir nofilmēts", daudzi aktieri iet un paskatās kamerā, kā ir sanācis. Es nevaru, ja redzēšu, tas mani izsitīs vispār ārā."

Belicka secina, ka savas profesijas ietvaros esot vairāk filmējusies, nekā spēlējusi teātrī. Tomēr Dailes teātris viņai arvien ir tuvs. Pēc ilgās pauzes un iemeslu kopuma, kuru dēļ Belicka teātri pameta, atgriešanās un sevis atkal pierādīšana notiek pamazām.

Šosezon viesrežisora Genādija Ostrovska iestudējumā "Mīļākais" Kristīne iejūtas vairākās epizodiskās lomās.

Foto: Jānis Deinats, 'Fotocentrs'
"Tās lomiņas bija tik maziņas, ka man to starplaikā daudz nācās gaidīt, līdz es atkal tikšu uz skatuves. Un tā es sēžu, nīkstu un nīkstu, un man liekas, ka visa diena jau pagājusi. Bet tiklīdz izdzirdu "Kristķina, davaj!" un es tieku uz skatuves, viss, uzreiz atveras čakras, parādās enerģija. Sajūta, ka tu gribi radīt un gribi pavilkt citus tajā visā sev līdzi. Tā ir kaut kāda atkarība. Grūti jau aiziet no tā teātra un nespēlēt."

Belicka vairās izteikt tālākas prognozes par savu nākotni attiecībā uz teātri, taču uzsver, ka "būt aktrisei" neesot viņas dzīves galvenais uzdevums.

"Katram ir sava misija. Mana misija nav teātris. Es negribētu pazust teātrī. Es zinu, kā tas ir, kad tu ieej tur no rīta un iznāc tikai naktī, un tev liekas, ka tu kaut ko zini par dzīvi, bet tu jau īsti neko nezini. Dailes teātrī esmu ārštata aktrise, es varu izvēlēties, cik daudz un ko es gribu strādāt. Kā būs tālāk, nezinu. Es vispār nemēdzu neko plānot."

Belickas vārds savulaik tika saistīts arī ar politiķa, kādreizējā Latvijas Nacionālā teātra aktiera Artusa Kaimiņa vārdu. Starp abiem jaunajiem talantiem izveidojās romantiskas attiecības, un savu kaisli viņi neslēpa, liekot daudziem trīt mēles. Tomēr pēc pāris publiskiem skandāliem, aktrises atkarību problēmām un, galu galā, atstādināšanas no darba Dailes teātrī, abi aktieri aizgāja katrs savu ceļu.

Foto: F64
Bijušo mīļoto Belicka neesot satikusi vairākus gadus, taču redzēt viņu politiķa amatā esot mazliet uzjautrinoši. ''Nu... viņš ir aktieris,'' Kristīne saka un atminas kādu zīmīgu gadījumu no abu kopā būšanas laikiem. "Vienreiz braucām mašīnā, un Artuss man kaut ko ļoti centās iestāstīt, bet es smejoties atteicu "Klausies, tev ir jāiet politikā!''"

Belicka stāsta, ka bieži cenšas savā prātā izmainīt skatījumu uz dažādiem notikumiem, domās pie tiem atgriežoties un pārveidojot to atrisinājumus sev vēlamā gultnē.

"Bet tas ir nenormāli grūti. Problēma ir tajā, ka mēs esam vāji un slinki. Vienkāršāk ir pateikt: es par to negribu domāt, es par to negribu runāt. Tas ir vieglāk, nekā stundu dienā veltīt tai sevis izzināšanas meditācijai, pārcilājot notikušo. Mēs taču esam tikai marionetes paši savā galvā. Es arī to nevaru. Godīgi sakot, bieži vien es izvēlos bēgt no tādām lietām. Visas tās jogas – šmogas... Katrā ziņā, mūsu domām ir milzīgs spēks. Varbūt jākļūst viedākai, gudrākai. Bet tas skan tik šausmīgi banāli, ka vemt gribas."

Piedzimstot dēliņam Sebastianam, ar kura tēvu Kristīne Belicka ir šķīrusies, aktrise beidzot uzzinājusi, kas ir īsta mīlestība.

Foto: Publicitātes foto
"Kad dzīvē ienāk bērns, pilnīgi viss mainās. Pēc Sebastiana piedzimšanas kļuvu mobilizētāka, mierīgāka. Viņš man iemācīja to, kas ir tāda bezpretenzioza mīlestība, jo, ja pirms tam man likās, ka es vispār neprotu mīlēt nevienu un nekad, tad pēkšņi bija tāds kā opā. Pirms nebija šis mazais cilvēks, man bija svarīgas tikai savas sirdslietas. Bet tad, kad tu pats kļūsti par pasauli kādam, tad tu vairs neprasi neko no citas pasaules. Audzinu viņu par riktīgu džeku, nevis memļaku," apņēmības pilna ir Kristīne.

Pauze, pēc kuras viņa atkal atgriezusies uz skatuves un kameru priekšā, aktrisei likusi daudz pārdomāt notikušo.

"Galvenais nebērt sev pelnus uz galvas. Es nevienu nenosodu, katram ir sava dzīve. Ja man kāds prasa, vai es gribētu ko mainīt, tad jāatzīstas, ka esmu daudz domājusi par to, kāda būtu mana dzīve, ja es būtu pieņēmusi pavisam citus lēmumus. Man patīk pafantazēt. Bet es neko nemainītu. Es nožēloju ļoti daudz lietu savā dzīvē. Goda vārds. Tā, ka patiešām. Bet diemžēl es nevaru laiku pagriezt atpakaļ."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!