Kā negatīvu tendenci Latvijas dzīvnieku patversmes šogad iezīmē lielo kaķēnu pieplūdumu, kas skaidrojams ar cilvēku nevēlēšanos sterilizēt savus dzīvniekus un pēc tam uzņemties atbildību par neplānoti "atskrējušiem" mazuļiem. Bet, vai kopumā Latvijas iedzīvotāji kļūst apzinīgāki un pamesto dzīvnieku kļūst mazāk, uz patversmi "Labās mājas" bija devies noskaidrot "LTV1" raidījums "Ķepa uz sirds".

Nesterilizēts runcis piecu gadu laikā var būt atbildīgs pat par pieciem tūkstošiem pēcnācēju. Pieaugusi kaķene var dzemdēt līdz pat trīs reizēm gadā, katrā metienā laižot pasaulē līdz pat sešiem septiņiem kaķēniem.

Patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa atklāja, ka patversmē līdz šim vēl nekad nav bijis tik liels kaķu skaits. Pašreizējais rekords – 110 pieaugušu kaķu un 40 kaķēnu patversmē vienlaikus. Jāpiebilst, ka patversmē "Labās mājas" oficiāli ir paredzētas vietas 40 kaķiem. "Neskatoties uz to, no 10 līdz 15 reizēm katru dienu mēs atteicām cilvēkiem, kuri ar asarām acīs lūdzās, lai mēs paņemam vēl kaķēnus, jo viņi nevar noskatīties, ka kāpņutelpā kaste ar tiem nolikta."

Patversmes vadītāja kopā ar raidījuma "Ķepa uz sirds" komandu atskatījās uz šo vasaru un secināja, ka bijis neierasti daudz skaļu gadījumu, kas saistīti ar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.

Dramatiskākie notikumi risinājās Rīgā, kad sieviete pēc pašas suņa uzbrukuma ļoti smagā stāvoklī nonāca slimnīcā. Tikai vēlāk atklājās, ka uzbrukuma vaininiece ir saimniece pati, jo pret suni izturējusies nežēlīgi – turējusi badā un šaurā sprostā (piesietu metru garā siksnā pamestā dārza mājiņā). Savukārt Siguldā jūlijā tika atrasti desmit, uz ielas izmesti, tikko dzimuši kucēni. No Balvu puses uz patversmi tika atvesti 11 antisanitāros apstākļos turēti suņi, kuriem ar cilvēkiem ir bijis minimāls kontakts.

"Saimnieks viņiem aiznesa kaut ko ēst, pie tam no viņa stāstītā varēja saprast, ka barība bijusi diezgan nabadzīga. Viņi ir stipri nesocializēti, tāpēc, ka viena ģimene nespēja izsterilizēt pirmo kucīti, kura tad viņus visus "savairoja" aritmētiskā progresijā. Tas ir noziegums," sacīja Astrīda Kārkliņa.

Lai gan patversmē pēdējā laikā ir novērojams dzīvnieku skaita pieaugums, pēc patversmes vadītājas domām, tas tomēr neliecina, ka cilvēki suņus un kaķus pamet biežāk. Gluži otrādi – cilvēki ir kļuvuši dzirdīgāki, atsaucīgāki pret nelaimē nonākušiem dzīvniekiem un par šādiem gadījumiem biežāk ziņo.

Raidījuma "Ķepa uz sirds" sagatavotā video sižeta noslēgumā skatītājiem ir iespēja ielūkoties Ķekavas dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" rīkotajā ikgadējā Latvijas patversmju un adoptēto dzīvnieku salidojumā.

Jautāta, kādēļ piedalās salidojumā, no patversmes adoptētās kucītes Čadas saimniece Dace teica: "Man gribas atbraukt un parādīt, kāds tas suns ir izaudzis pa gadu, cik gudrs kļuvis, pateikt paldies, turklāt pateikt paldies arī iepriekšējiem saimniekiem, kuri viņu izmeta no mājas, jo bez viņu "palīdzības" mēs nebūtu tikuši pie tik laba suņa."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!