Kā zināms, piektā un pēdējā masu izmiršana notikusi pirms 65 miljoniem gadu, kad izzuda dinozauri. Tagad zinātnieki pieļauj – tuvojas sestā masu izmiršana, kuras riska grupā ir dzīvnieki ar lielākām smadzenēm, ziņo News.Stanford.edu.
Sestās masu izmiršanas iemesli nav tālu meklējami: dabas piesārņojums, klimata pārmaiņas, medniecība, sadrumstalota apdzīvotība, kas neveicina sugu vairošanos un attīstību.
Taču kā vienu no potenciālajiem izmiršanas veicinātājiem zinātnieki ir noteikuši dzīvnieku smadzeņu izmēru. Lai arī pašlaik cēloņi un sekas ir pārāk neskaidras, atklājums varētu palīdzēt noteikt efektīvākas sugu saglabāšanas, aizsardzības un vairošanas stratēģijas, kā arī noteikt tās sugas, kuru pārstāvji ir izmiršanas riska grupā.
Arī agrāk ir veikti līdzīgi pētījumi, kuros noskaidrots, vai dzīvnieku smadzeņu izmērs ietekmē kognitīvās spējas un prasmi rīkoties konkrētā situācijā. MansDraugs.lv jau vēstīja par pētījumu, kura rezultāti liecina – dzīvnieki ar lielākām smadzenēm ir gudrāki.
Lai iegūtu datus, Abelsons muzejos pētījis un analizējis vairāk nekā 1650 dzīvnieku paraugu no 160 dažādām sugām. Viņš mērījis gan dzīvnieku galvaskausu, gan ķermeņa izmērus. Ziņots, ka jūras dzīvniekus Abelsons pētījumā nav analizējis.
Aktuālā pētījuma autors, Stenfordas Universitātes profesors Ēriks Abelsons par piemēru min bargus laikapstākļus un salu. "Ja apkārtne kļūst aukstāka, dzīvnieks var nespēt uzaudzēt biežāku kažoku, taču spēj risināt aukstuma problēmu. Dzīvnieki var izmantot kognitīvās spējas, lai pārcietu aukstumu, uzbūvējot siltu migu gulēšanai vai izvēloties pavadīt vairāk laika saulē," skaidro pētnieks.
Turklāt dzīvniekiem tādos laikapstākļos ir daudz vairāk jāēd un mazāk jāpavada laiks, darot ko citu un tērējot enerģiju. Tiesa, ne vienmēr dzīvnieka varā ir apstākļus mainīt vai padarīt sev tīkamus. Piemēram, jūras dzīvniekam, kuram ir salīdzinoši lielas smadzenes, tās var nelīdzēt, ja dzīvnieks uzturas piesārņotā ūdenī.
Pētījuma autors pieļauj, ka šis atklājums ir tikai sākums turpmākiem pētījumiem, lai noskaidrotu, kāda ir smadzeņu izmēra loma apdraudēto sugu izmiršanā. Tāpat vajadzētu veikt pētījumu, lai labāk izprastu korelāciju starp smadzeņu izmēru un izmiršanas risku.
"Pagaidām pētījums varētu dot labumu dzīvnieku aizsardzības jomā, paredzot, kuri dzīvnieki nākotnē varētu tikt apdraudēti," stāsta Abelsons. Viņš vēlreiz uzsver, ka jāsaprot smadzeņu izmēra loma apdraudēto sugu attīstībā.
Raksturojot atklājumus mazāko izmēru sugu vidū, Abelsons skaidro, ka aina ir citāda, taču viņš to plāno pētīt turpmāk.
Profesora veiktā pētījuma rezultāti papildina zinātnieku pieņēmumu, ka tuvojas sestā masu izmiršana. Pēdējā masu izmiršana notikusi pirms 65 miljoniem gadu, kad izzuda dinozauri.
Kā vēsta Phys.org, koraļļu rifi, kur dzīvo teju ceturtdaļa visu jūras iemītnieku, varētu izzust ap 2050. gadu, bet nedaudz vairāk par 25 procentiem zīdītāju varētu izzust pavisam.
Pētījums pieejams šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
