Tā kā melno stārķu ligzdā Zemgalē ir atgriezies putnu pāris, ligzdā jau norit cīniņš par savstarpējo uzmanību. Tiešraidē novērots arī kāds trešais "liekais", proti, stārķu mātīte, kura gandrīz iekarojusi tēviņa uzmanību.

Ievietotajā video redzams, kā melno stārķu ligzdā Zemgalē, kas aprīkota ar tiešraides kameru, novēroti vienlaikus trīs stārķi. Līdz šim gan ligzdā novēroti divi melnie stārķi, no kuriem pirmais, domājams, tēviņš atgriezies 26. martā, taču otrs melnais stārķis atgriezies 7. aprīlī.

Portāla Dabasdati.lv forumā dalībnieki aktīvi diskutē par to, vai ligzdā ir atgriezušies pērnā gada ligzdotāji, melno stārķu pāris Ozols un Zīle, taču skaidra apstiprinājuma tam nav. Arī ornitologs Māris Strazds izvairīgi vērtē to, ka stārķus varētu atpazīt pēc ārējām pazīmēm, ņemot vērā pērnā gada fotogrāfijas, turklāt stārķi nav arī gredzenoti, kas atvieglotu putnu identificēšanu.

Foto: Publicitātes foto
Foruma dalībnieki publicējuši arī ornitologa Strazda ziņojumu: "Tā kā putni ar iepazīšanos nenodarbojās un pat īpaši daudz nesarunājās, ir diezgan (būtībā jau pilnīgi) droši, ka viņi viens otru pazīst, un tā kā arī mamma ligzdā ieradās kā savās mājās, nevis piesardzīgi kaut ko izpētot, ar lielu ticamību varam domāt, ka abi ir pērnie vecāki - Ozols un Zīle. Arī pērn no mammas atlidošanas līdz pirmajai pārošanās reizei pagāja mazāk nekā pusstunda. Šoreiz tās bija mazāk nekā 20 minūtes (18, bet pirmo reizi papucis mēģināja "piebraukt" mammai un pierunāt viņu uz "vienu fikso" jau 13:03... Pēc trim minūtēm viņa "padevās").

Tas, kas atšķiras no pērnā gada, ir laika starpība starp abu ierašanos un tētukaprāt jau vajadzētu domāt par dēšanu, ko visticamāk nozīmē viņa gulšanās ligzdā. Tagad vērotājiem atliek "mesties bildē" un censties piefiksēt un iegaumēt visādus smalkumus. Mammu šobrīd ir viegli atšķirt - viņai un labās kājas ir balts traips (tas gan var ātri pazust) un kreisais spārns ir drusku sapluinīts - uz muguras atstāv pāris spalvas, kas varētu būt aizlauztas. Iespējams, pa ceļam putnam ir bijis kāds konflikts (ar plēsēju), bet iemesli tam var būt visādi. Kavēšanās iemesls gan visdrīzāk ir laika apstākļi, kas pēc lieldienu jaukā laika bija izteikti nelabvēlīgi lidošanai.

Foto: Publicitātes foto
Tie ļoti agrie putni, kas paspēja pirms tam, bija klāt, bet pēc tam vairāk kā nedēļu nekas nenotika un ne tikai šajā ligzdā. Pirms divām dienām apmeklējām 7 ligzdas, no kurām apmēram pusē putniem būtu bijis jābūt. Bija tikai divās un, spriežot pēc mēslu daudzuma (mazuma) zem ligzdām, arī tikai pa vienam putnam. Tātad, salīdzinot ar pērno gadu, atgriešanās šogad ir vēlāka."

Savukārt par ligzdas "trešo lieko" melno stārķi, kas no ligzdas tika izdzīts, ornitologs skaidro tā: "Piesaku, ka nekas nav beidzies un šādas trijotnes eksistēšana arī var novest pie ligzdošanas izjukšanas - ja jaunā partnere vēlāk tomēr mēģinās atgriezties."

Tiešraide no melno stārķu ligzdas Zemgalē skatāma šeit.

Piedalīties Dabasdati.lv izveidotajā forumā un lasīt citu dalībnieku atsauksmes var šeit.

Vienlaicīgi vērot visas trīs ar kamerām aprīkotās putnu ligzdas (jūras ērgļus, vistu vanagus un melnos stārķus) var šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!