Foto: Privātais arhīvs

Kāds ņaud, taču – kas? Dodoties savās dienas gaitās, Ineta Kraukle saklausīja kāda kaķīša balstiņu un nepalika vienaldzīga, sazvanīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), un kopīgiem spēkiem izdevās skaisto peļu junkuriņu izglābt. Nu mīlulei tiek meklēts jauns saimnieks, bet VUGD norādīja – visbiežāk nelaimēs iekuļas tieši kaķi, nevis suņi.

Patversmē "MansDraugs" uzzināja, ka Ineta jau reiz adoptēja divus kaķīšus, tāpēc saskarsme ar "Labajām mājām" un peļu junkuriņiem viņai nav pirmo reizi. Savukārt pati Ineta atklāja, kā pamanījusi kaķenīti un kā mīlule, kas nosaukta par Ifiju, veicas šobrīd.

Lūk, Inetas stāsts: "Šī gada 16. jūnija rītā, kad steidzos ar kolēģi uz darbu, mūsu steigu un čalas pārtrauca ņaudiens. Skaļš, sāpīgs ņaudiens. Mēs sastingām un saskatījāmies. Instinktīvi sākām meklēt šo klaigu cēloni. Tālu nebija jāiet, kāda auto aizmugurējā kreisās puses ritens daļā bija redzamas divas ačteles. Viņas lūdzās, lai palīdzam. Aši sapratām, ka pašas galā netiksim, zvanījām 112 cerībā, ka mums ja ne atbrauks palīdzēt, tad vismaz pateiks, kā labāk rīkoties. Taču dispečere piefiksēja visu nepieciešamo informāciju un sacīja, ka VUGD ir jau ceļā un 5-7 minūšu laikā būs klāt. Viņa nemānījās – pieci braši vīri pilnā ekipējumā bija klāt Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, nekavējoties metās zemē mazo iesprūdēju pestīt ārā. Pēc riktīgas ņemšanās mazā bija laukā. Darbinieki to atdeva mūsu rokās. Mēs bijām tik apmulsušas no piedzīvotā, ka pienācīgi nepaguvām pateikties un apvaicāties, no kura depo viņi bija atbraukuši. Mums tā ir mīkla vēl šodien, mēs esam ļoti pateicīgas par palīdzību."

Foto: Privātais arhīvs

VUGD "MansDraugs" uzzināja, ka šāds izsaukums tik tiešām ir noticis. Dienesta pārstāve Inta Šaboha skaidroja: "16. jūnijā pulksten 9.37 VUGD saņēma izsaukumu uz Kronvalda bulvāri, kur mazs kaķēns atradās zem automašīnas. Ierodoties glābējiem, kaķēns no automašīnas izlīda laukā saviem spēkiem un tika nodots saimniekiem. Notikuma vietā strādāja VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 9. daļas ugunsdzēsēji glābēji (kopumā seši cilvēki)."

Taču līdz ar izglābšanu no automašīnas vien Ifijas stāsts nebeidzās, paskaidroja Ineta: "Mēs ar mazo kaķa bērnu devāmies uz darbu, kur to ievietojām pietiekoši lielā kastē. Sazinājāmies ar Juglas patversmi "Labās mājas", kur mūs konsultēja Lolita Roze. Zinājām, ka patversme ir pilna, tādēļ vienojāmies, ka mazais būs pie manis pagaidu aprūpē. Pēc ieteikuma pēcpusdienā devos ar mazo čīkstuli kastē uz veterināro klīniku. Mazā varētu būt operdziedone, jo no centra līdz veterinārajai klīnikai nepagurstot skaļi klaigāja, piesaistot visu apkārtējo uzmanību, neviens gan mani neuzrunāja, lai noskaidrotu, ko es kastē vedu."

Klīnikā Ifijas glābēja uzzināja, ka kaķenīte ir četras līdz sešas nedēļas veca trīskrāsaina mīlule. Tā kā Ineta viņu paņēma savā paspārnē uz laiku, Ifijai tiek meklēts jauns saimnieks: "Nu jau būs gandrīz mēnesis, pagaidām ar māju meklēšanu nav rezultātu. Mazā ir klasiska nebēdne, prot gan murrāt un mīlināties, gan aizrautīgi dauzīties pa māju. Mana kaķene Lote mazajai iemācīja iet uz kaķu podiņa un plēst nagus paredzētajā kaķu nagu iekārtā. Mēdz viņai piemirsties, ka uz virtuves galda virsmas nav brīv' kāpt, aizmirstas, ka aizkaru plēst nedrīkst, bet, ja stingrāk piesaka vārdu Ifa, viss mazajai ir skaidrs."

Patversmes darbinieki ir ļoti priecīgi par Inetas atsaucību un reālas palīdzības sniegšanu nelaimē nonākušajai kaķenītei. Tāpat "MansDraugs" uzzināja, ka Ifijas adopcija notiks caur patversmi, kur jaunus saimniekus gaida vēl daudzi četrkājainie draugi.

Foto: Privātais arhīvs

Palīdzēšana dzīvniekiem VUGD ikdienā nav nekas neparasts, norādīja Šaboha: "Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas uz vairāk nekā 500 glābšanas darbiem, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu dzīvniekiem. Visbiežāk palīdzība nepieciešama bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem, bet palīdzība ir bijusi nepieciešama arī savvaļas dzīvniekiem un putniem, kā arī mājputniem un mājlopiem." Savukārt no mājdzīvniekiem visbiežāk ķezās iekuļas tieši kaķi, kuri uzrāpjas kokā un nevar saviem spēkiem tikt lejā, ielien caurulēs vai iekrīt ventilācijas šahtās un akās. "Otrajā vietā ierindojas putni – baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni," teica VUGD pārstāve. Putni mēdz ielidot ventilācijas šahtās un nespēt paši izkļūt ārā, kā arī, piemēram, sapīties makšķernieku auklās. Turpretim izsaukumi, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu sunim, būtu ierindojami trešajā vietā.

Tiesa, ne vienmēr glābēju spēkos ir palīdzēt nelaimē nonākušam cilvēkam, skaidroja Šaboha: "Piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvotu aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar."

Dienestā atgādina, ka pašiem iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. "Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime. Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!