Foto: Privātais arhīvs
"Neviens suns nepiedzimst par agresīvu un ļaunu," tā savā publikācijā "Facebook" par suņu šķirni, kuras pārstāvjus mēdz uzskatīt par bīstamiem, 25. martā rakstījis Ferras saimnieks Andris Vīksne. Viņš paskaidrojis, ka, nonākot nepareizo cilvēku rokās, amerikāņu Stafordšīras terjers tik tiešām varētu būt bīstams, taču tas noteikti neraksturojot Ferru. Portālam "MansDraugs" Andris atklāj, kāpēc nolēmis publicēt šādu ziņojumu un ar ko patiesībā jārēķinās "staffa" saimniekam.

Lūk, Andra publicētais ziņojums "Facebook": "Kādu laiku jau esmu gribējis šo uzrakstīt. Esmu saimnieks sunim, kurš pieder šķirnei, ko cilvēki pieskaita pie bīstamajiem suņiem. Apkārt klīst dažādi termini, asinssuns, cīņu suns, suns-slepkava u.c., bet šie apzīmējumi nevarētu būt tālāk no patiesības. Jā, šie suņi ir prasīgi, jā, tie var būt bīstami nepareizo cilvēku rokās. Tie ir 30 kilogramīgi muskuļu kamoli, kas spēj vairāk, nekā daudzi varētu iedomāties, bet no tiem noteikti nav jābaidās. Jābaidās ir no cilvēkiem, kas nepadomā, par ko uzņemas atbildību. Mēs, cilvēki, esam bīstami, nerēķināmies ar to, ko pieradinām, pametam visu, kas kļūst par grūtu. Neviens suns nepiedzimst par agresīvu un ļaunu, vienalga, vai tas ir pūdelis vai pitbulls. Ferrai šobrīd tuvojas trīs gadu vecums. Viņa ir briesmīgais amerikāņu Stafordšīras terjers, kas ēd nost cilvēkus vai tā vismaz domā milzīga daļa mūsu populācijas. Viņa ir mīļākais un lojālākais dzīvnieks, ko jebkad esmu sastapis."

Sarunā ar "MansDraugs" Ferras saimnieks Andris atklāj, ka sākotnēji mīlule patiesībā piederējusi viņa māsai, taču suņa labklājības jautājumi regulāri nonākuši viņa un mātes rokās. "Nu jau krietnu laiciņu Ferra ir mans suns, mana meita, kā es viņu dēvēju visiem, kas mani pazīst," saka Andris, piebilstot, ka allaž vēlējies tieši šīs šķirnes suni, un pērnā gada septembrī Ferra apstākļu sakritības dēļ nonākusi viņa paspārnē.

Foto: Privātais arhīvs

Kopā ar Ferru mājoklī mītot arī Andra draudzenes Katrīnas čivava Bentlijs. Par spīti krasajai augumu atšķirībai, "abi ir kolosāls duets", saka saimnieks. "Ar savu brālīti Bentliju Ferrai nav problēmu jau no pirmās dienas. Tā kā Bentlijs esošajā miteklī bija pirmais (viņam tagad ir septiņi gadi) un dzīvoja kopā ar manu draudzeni, tad Ferra bija jaunpienācēja. Iespējams, ka konflikti nerodas atšķirīgo dzimumu dēļ, vecumu starpība arī noteikti spēlē savu lomu."Četrkājaino draugu starpā gan neesot izticis bez ķildām, atzīst abu saimnieks: "Protams, gadās situācijas, kad Bentlijs māsu pakaitina, bet neko vairāk par brīdinājuma rūkoņu savā virzienā viņš nav saņēmis. Ejot kopā ārā, Ferra vienmēr pieskata savu brāli, jo, kaut arī vecāks, izmēra ziņā stipri piekāpjas māsai. Rotaļāties arī abi prot bez konfliktiem, Ferra ņem vērā to, ka Bentlijs ir stipri mazāks, un ir piesardzīga. Kopumā ņemot, neredzu iemeslu "staffiem" nesadzīvot ar citiem, mazākiem suņiem, ja vien abi psihiski ir līdzsvaroti un pareizi audzināti, uzmanība sadalīta uz abiem līdzvērtīgi."

Lūgts raksturot, kāda ir ikdiena ar amerikāņu Stafordšīras terjeru jeb "staffiņu" līdzās, Ferras saimnieks atbild: "Kopā pavadītais laiks ir bijis lielisks. Stafordšīras terjeriem izteikta iezīme ir izpatikt un būt labākajiem saviem saimniekiem. Tajos nav valdonības, dažādu untumu un, ja kāds teiktu, ka ir, tad pavisam droši varu atbildēt, ka neesmu ar tiem saskāries. Jūtu, kā Ferra mūs mīl, kā novērtē. Tas izpaužas visās viņas darbībās." Mīlules ikdienā pastāvot, kā teic Andris, "divi režīmi". "Mājās viņa var stundām ilgi laiskoties, gulēt un, brīžam pat šķiet, ka nekustēties vispār, bet ārā pastaigās un treniņos viņa ir pavisam cits suns, kuru nevar nogurdināt. Veiktspēja šiem suņiem ir fenomenāla un tie mīl izaicinājumus. Bez pietiekamām fiziskajām aktivitātēm var rasties problēmas," skaidro saimnieks.

Andra publicētajā ziņojumā "Facebook" dalījušies vairāk nekā 750 tūkstoši lietotāju, komentāros raisot diskusiju par Ferras saimnieka spriedumu un ļaužu viedokli sabiedrībā kopumā. Jautāts, kā viņš nolēmis publicēt savus uzskatus un kā vērtētu atsaucību par sevis publicētajiem vārdiem, Andris saka: "Ziņu uzrakstīju pēc tam, kad biju palasījis komentārus pie citas ziņas par to, kā amerikāņu pitbulterjers Krievijā līdz nāvei sakodis takša šķirnes sunīti. Gadījums traģisks, protams, bet, nezinot notikušā apstākļus, komentāros cilvēki izteicās ļoti negatīvi, aicināja piemērot aizliegumus vai suņus vispār likvidēt un liegt audzēt. Šādas lietas mani mēdz izvest no pacietības, jo, esot tiešā saskarē ar šķietami "bīstamo" suni gandrīz 24/7, saprotu to, cik neizprasti viņi ir. Esmu gatavs ikvienam šo suņu nīdējam mēģināt pierādīt pretējo. Redzot, kāda atsauksme ir uz manu ierakstu, saprotu, ka neesmu vienīgais, kuru šis jautājums uztrauc, un tas iepriecina. Ja kaut viens cilvēks aizdomāsies par saviem uzskatiem attiecībā uz šiem suņiem mana ieraksta dēļ, tad es savu misiju būšu izpildījis. Stereotipi ir jālauž, savādāk cilvēki sev liedz iespēju iepazīties ar kolosāliem dzīvniekiem."

Foto: Privātais arhīvs

Tiesa, Ferra jau ārēji vien piesaistot cilvēku uzmanību. Kad Andris ar savu mīluli dodas pastaigā, apkārtējo cilvēku reakcija ir dažāda, viņš teic: "Ir cilvēki, kas ļoti baidās par savu un savu suņu drošību mums blakus, pat iet pāri ceļam uz pretējo ietvi, ja ejam pretī, bet ļoti daudz ir arī tādu, kas ar lielāko prieku Ferru vēlēsies paglaudīt. Regulāri dzirdam pozitīvus vārdus no garāmgājējiem, katrā ziņā vienaldzīgo nav. Ferra ir ļoti komunikabls un draudzīgs suns. Viņa jebkuru savu nīdēju pārvērstu par draugu pāris minūtēs, ja būtu iespēja."

Arī blēņu darbi Ferrai neesot raksturīgi: "Nemelojot varu teikt, ka nekā trakāka par kāda sadzīves priekšmeta izpostīšanu vai miskastes maisa izvandīšanu nav bijis. Ferra ir ļoti mierīgs un raksturā stabils suns, esam iztikuši bez nopietnām nebēdnībām." Saviem saimniekiem viņa sagādājot pa kādam amizantam mirklim: "Katru dienu ir kāda spilgta epizode, kaut vai pavērojot, kādas pozīcijas viņa ieņem guļot, kad spēlējas ar brālīti Bentliju, kuru reiz, starp citu, ķēra un neļāva aizmukt. Ferra ir ļoti spilgta personība, runāju ar viņu tāpat, kā runātu ar jebkuru cilvēku."

Stafordšīras terjeru Andris ieteiktu atbildīgam saimniekam, kas būs spējīgs suni pareizi trenēt un nodrošināt mīlulim fiziskās aktivitātes, to viņš īpaši min kā būtisku faktoru. "Neizpaliek fakts, ka "staffi" nav lēti uzturēšanā, tāpēc saimniekam jābūt finansiāli nodrošinātam. Barot "staffu", ar ko pagadās, galīgi nav prāta darbs, un piecu minūšu pastaigas divas reizes dienā arī nenovedīs pie pozitīva rezultāta. Amerikāņu Stafordšīras terjeri ir enerģijas pilni, muskuļoti suņi, kuru potenciālu nepieciešams realizēt. Garlaicība, dzīve bez pietiekamas iespējas izkustēties un mīlestības šiem suņiem ir posts. Jābūt gatavībai ieguldīt daudz laika un līdzekļu suņa labklājībai."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!