Foto: Shutterstock
Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) ierosina samazināt vecumu, no kura suņa īpašniekam ir pienākums veikt suņa apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrēt viņu valsts vienotajā Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzē.

Sākotnēji tika pieņemts uzskats, ka kucēnu īpašnieks tur sevišķi atbildīgi, taču tas sevi nav attaisnojis. LVB priekšsēdētāja Māra Viduža informē, ka nozaudēto dzīvnieku vidū ir pat kucēni, kas vēl aizvien pārtiek no mātes piena.

Normatīvo aktu piemērošana rāda, ka laiku, kuru likumdevējs atvēlējis reģistrācijai līdz sešu mēnešu vecumam suņa saimnieki patreiz neizmanto lietderīgi – viņi atliek reģistrāciju LDC uz pēdējo brīdi un tad par to aizmirst, attopoties tikai tad, kad jau notikusi nelaime un suns ar LDC nereģistrēto čipu ir pazudis.

Veterinārārsti Zemkopības ministrijai piedāvā samazināt vecumu, kurā suņi ir jāreģistrē no sešiem mēnešiem uz dažām nedēļām. Ja veterinārārsts suni apzīmēs ar mikročipu līdz 12 nedēļu vecumam, tas sakrīt ar to laiku, kad sunim ir jāsaņem arī trakumsērgas vakcinācija un pase. Vairāk par suņa un kaķa vakcināciju uzzināsi šajā rakstā.

Optimālais vecums kucēna apzīmēšanai ir līdz ar pirmo vakcināciju, kas tiek veikta sešu līdz astoņu nedēļu vecumā. Tiklīdz sunim ir čips viņu būs jāreģistrē LDC, jo šīs abas darbības ir nesaraujami saistītas, atgādina LVB. Ja suns nav LDC reģistrā, nozaudētā suņa saimnieku identificēt nav iespējams un suns parasti tiek nogādāts patversmē, skaidro Viduža.

Turpinājumā – vairāki raksti no "Mans Draugs" arhīva par suņu reģistrāciju un čipēšanu, kuros atradīsi visu, sākot ar dzīvnieka čipēšas cenām un beidzot ar atbildi uz jautājumu, kāpēc tas ir nepieciešams. Tāpat rakstu apkopojumā ir iekļauti arī vetārstu un nozaru speciālistu viedokļi par šo tēmu.

10 lietas, kas jāzina par obligāto suņu čipēšanu un reģistrēšanu

Foto: Shutterstock

Tuvojoties termiņam, kad visiem Latvijas suņiem būs jābūt "saskaitītiem" un reģistrētiem vienotā valsts datu bāzē, publiskajā telpā izskan aizvien vairāk informācijas un diskusiju par šo jautājumu. Kas tad īsti ir čipēšana, kāpēc tā vajadzīga un kas jādara suņu saimniekiem, lai godam sagaidītu 2017. gada 1. janvāri, kad spēkā stāsies noteikumi par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju? Lūk, atbildes uz desmit biežāk uzdotajiem jautājumiem par suņu čipēšanu un reģistrēšanu!

Lasīt vairāk

ZM: čipēšana atvieglos suņa meklēšanu un atrašanu

Foto: Shutterstock

Lai arī no 2017. gada 1. janvāra visiem suņiem, kuri ir sasnieguši sešu mēnešu vecumu, jābūt čipētiem un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē, joprojām ir suņu saimnieki, kuri šai procedūrai nesaskata jēgu. Tāpēc ar jautājumiem, kuri satrauc suņu saimniekus, "MansDraugs" vērsās Zemkopības ministrijā (ZM).

Jautāta par pamatojumu, kāpēc čipēšana un reģistrēšana nepieciešama, ZM pārstāve Inga Kronenberga pastāstīja: "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija valsts vienotā datubāzē nodrošinās dzīvnieku uzskaiti un izsekojamību valstī, dzīvnieka īpašniekam atvieglos sava dzīvnieka meklēšanu un atrašanu, ja tas pazudis. Valsts un pašvaldības policijai palīdzēs nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību. Kontrolējošām iestādēm dos iespēju efektīvāk reaģēt uz cietsirdības gadījumiem pret dzīvniekiem un tādiem pārkāpumiem, kurus izdarījis nepieskatīts suns (piemēram, uzbrukumi lauksaimniecības un savvaļas dzīvniekiem). Uzlabos pašvaldības noteiktās nodevas iekasēšanu par dzīvnieku turēšanu un kontroli, kā arī un sekmēs klaiņojošo dzīvnieku skaita samazināšanu." Savukārt par tiešiem saimnieka ieguvumiem, čipējot un reģistrējot savu četrkājaino draugu, speciāliste skaidroja, ka tas "dzīvnieka īpašniekam atvieglos sava dzīvnieka meklēšanu un atrašanu, ja tas pazudis".

Lasīt vairāk

Maksājums reizi mūžā: veterinārārste atklāti par čipēšanas jēgu

Foto: Shutterstock

Kopš 1. janvāra visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, jābūt čipētiem jeb apzīmētiem ar grauda lieluma mikroshēmu un reģistrētiem vienotā datu bāzē. Arī pēc noteikumu stāšanās spēkā sabiedrībā aizvien valda neziņa un neizpratne, kāpēc suns jāčipē. Tāpēc Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore sniedz savu redzējumu par katra saimnieka pienākumu. Viņa atgādina – par šo prasību bija zināms jau pirms pieciem gadiem. Turpinājumā speciālistes viedoklis.

Lasīt vairāk

Bez izņēmumiem: pazīmes, kas liecina – esi atbildīgs suņa saimnieks

Foto: Shutterstock

Suņuks uz tevi lūkojas kā uz ģimenes galvu un saimnieku, kas noteikti jāklausa ik uz vārda. Taču arī šī paklausība ir jāiemāca, gluži kā jārūpējas, lai sunītis būtu tik vesels, ka spētu tevi paklausīt. Un tas viss noved pie paša, paša sākuma, proti, domas, vai esi spējīgs uzņemties rūpes par suni pilnībā, ņemot vērā visas darbības, kas būs jāveic jau pēc tam, kad četrkājainais draugs būs ienācis ģimenē. Vai zini, kas liecina par atbildīgu saimnieku?

"Dogs.About" speciālistu komanda izvērtējusi faktorus, kas par suņa saimnieku liecina to labāko. Protams, būs saimnieki, kas teiks, ka suni nevajag kastrēt vai sterilizēt un arī apmācība ir lieka, par čipēšanu vispār nerunājot, taču piemēri no dzīves vairākkārt apstiprina, ka četrkājainā drauga dzīves kvalitātes uzlabošanas labad ir vērts pildīt visas minētās darbības. Tā, piemēram, patversmes Friča veiksmes stāstā lasāms, kā saimnieku iepriekšējais suns pilnīgi nejauši izkļuva no mājas un nebija čipēts. Mīluļa zaudēšana sagādāja ne mazumu raižu, taču, iespējams, suņa mikročips palīdzētu mīluli ātrāk atrast.

Ielūkojies šajā sarakstā! Viss šķiet pašsaprotami, vai ne? Taču reizēm gan cilvēki nepadomā par apkārtējiem un palaiž suni no pavadas brīžos, kad to darīt nevajadzētu, vai nedomā, ka vajadzētu savākt sava suņa izkārnījumus. Veterinārārsta vizīte? To taču var izlaist, bet apmācība – gan jau tā nāks pati no sevis. Atceries, ka jūs (tu un tavs mīlulis) neesat vienīgie šajā pasaulē, tāpēc pacenties ievērot vismaz šos nosacījumus, lai kļūtu par labu suņa saimnieku. Taču tiem, kas katram apgalvojumam var māt ar galvu un minēt iemeslus, kāpēc tie jāpilda, gan nav jāuztraucas – atbildība jums nav sveša!

Lasīt vairāk

Suns nav baltmaize. Kāpēc čipēšanu pārceļ un ko gūst saimnieki

Foto: Shutterstock

2016. gada 1. jūlijs jau pirms pieciem gadiem tika noteikta kā diena, no kuras visiem sešu mēnešu vecumu sasniegušajiem suņiem jābūt implantētai mikroshēmai jeb grauda lieluma mikročipam, kā arī reģistrētiem vienotā datubāzē, kur norādīti suņa un saimnieka dati. 28. jūnija Ministru kabineta sēdē tika nolemts par noteikumu pārcelšanu uz 2017. gada 1. janvāri, čipēšanā iesaistot arī citus speciālistus, piemēram, Pārtikas un veterināro dienestu.

Lasīt vairāk

Vai čipēšana var kaitēt sunim, kuram ir veselības problēmas?

Foto: Shutterstock

Lasītāja Inese suņu obligāto čipēšanu un reģistrēšanu, kas līdz nākamā gada 1. jūlijam jāveic visiem ķepaiņiem, uzskata par labu domu, jo tā ļaus likumsargiem ātri vien noskaidrot saimniekus, kuri pret saviem mīluļiem izturas nolaidīgi un cietsirdīgi vai pat pamet. Tomēr sieviete ir noraizējusies, vai mikročipa ievadīšana nevar kaitēt viņas solīda vecuma suņukam, kura ķermeni aizvien vairāk sāk pārņemt audzēji. Jautāju viedokli diviem veterinārārstiem – Jānim Beinertam un Ingum Balandinam.

Lasīt vairāk

Aktuāli jautājumi un atbildes par obligāto suņu čipēšanu un reģistrēšanu

Foto: Shutterstock

Kāpēc čipēšana un reģistrēšana vajadzīga? Kas no tā iegūs? Kas veido izmaksas? Šie un citi jautājumi par to, kā un kāpēc līdz 2017. gada 1. janvārim visiem sešu mēnešu vecumu sasniegušajiem suņiem jābūt čipētiem un reģistrētiem datu bāzē, bieži tiek uzdoti speciālistiem. Tāpēc nodibinājuma "Dzīvnieku policija" vadītāja Ilze Džonsone sniedz atbildes, skaidrojot čipēšanas nozīmi un noteikumu iespējamos uzlabojumus un pamatojot, kāpēc, viņasprāt, veterinārārsti paši neesot ieinteresēti čipēšanā un kāpēc to vajadzētu atļaut darīt ne tikai šiem speciālistiem.

Lasīt vairāk

Patversmes direktore: mums nav jāsponsorē saimnieku suņu čipēšana

Foto: Shutterstock

"Katrs nodarbosies ar to, ar ko tam jānodarbojas," par noraidītajiem grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja paplašināt suņu čipētāju loku, raksta dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa. Viņa arī neuzskata, ka patversmei būtu jānodarbojas ar to suņu čipēšanu, kuriem ir saimnieki. Turpinājumā vadītājas pārdomas.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!