Lai gan mājdzīvnieki Latvijas mājsaimniecībās nav retums, joprojām nepieciešama iedzīvotāju izglītošana par dzīvnieku labturību. Tā liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums, kurā tika noskaidrots sabiedrības viedoklis par dažādiem ar mājdzīvniekiem saistītiem jautājumiem. Savās atbildēs iedzīvotāji pauduši pozitīvu attieksmi pret mājdzīvniekiem, kā arī izskanējuši ieteikumi to labklājības un drošības uzlabošanai, jo pamesto dzīvnieku problēma valstī joprojām ir aktuāla.

"Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma, viedokļu un attieksmes pret dažādiem sociāliem, ekonomiskiem u.c. jautājumiem pētījums, kurš ietver arī dažādu sfēru pazīstamu ekspertu vērtējumu un cēloņsakarību analīzi.

Tas tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālākās norises. 2018.gada maijā veiktajā "Baltic International Bank Latvijas barometrs" pētījumā tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā. Respondentiem tika uzdoti dažādi ar dzīvniekiem un ekoloģiju saistīti jautājumi.

Saskaņā ar rezultātiem, gandrīz divām piektdaļām respondentu mājās ir kaķis, turpretim suņi ir aptuveni katram piektajam. Kā trešais populārākais mājdzīvnieks tika atzīta zivtiņa, bet ceturto vietu ieņem dažādi grauzēj – truši, kāmji, jūras cūciņas, dekoratīvās žurkas u.c. Turpretim tikai 0,1 procenti aptaujāto par savu mājas mīluli uzskata kādu rāpuli vai kukaini, piemēram, zirnekli vai pat veselu skudru fermu. Taču 42 procentiem respondentu mājdzīvnieku nav.

Lūgti norādīt savas vai savu ģimenes locekļu darbības vai uzskatus saistībā ar dzīvniekiem, 35 procenti pētījuma dalībnieku atbildēja, ka paši vai viņu radinieki izturas pret dzīvniekiem kā pret ģimenes locekli. Tāpat netrūkst arī cilvēku, kas baro putnus un izliek būrīšus tādi, pēc "Baltic International Bank Latvijas barometra" datiem ir 30 procenti aptaujāto. Savukārt 18 procenti – baro klaiņojošus dzīvniekus, bet tikai četri procenti cenšas tiem atrast mājas. Jāpiemin arī fakts, ka 20 procenti respondentu uzskata – dzīvnieki ir labāki par cilvēkiem.

Taču, neatkarīgi no cilvēku pozitīvās iesaistes, Latvijā vēl aizvien ir aktuāla pamesto dzīvnieku problēma, tāpēc pētījuma dalībnieki bija lūgti sniegt ieteikumus situācijas uzlabošanai. No 1000 respondentiem 24 procenti norādīja, ka ir jāveic klaiņojošu dzīvnieku sterilizācija no valsts un pašvaldību līdzekļiem, 22 procenti – ka ir nepieciešams ieviest stingrākus sodus tiem, kuri nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem. Savukārt 17 procenti aptaujāto norāda, ka, viņuprāt, lai risinātu samilzušo problēmu, jāpiešķir valsts un pašvaldības līdzekļi dzīvnieku patversmēm, kā arī biedrībām, kas nodarbojas ar klaiņojošu dzīvnieku aprūpi. Turklāt septiņi procenti cilvēku uzskata, ka viss ir jāatstāj tā, kā tas ir, un risinājumu šai situācijai neredz.

Dzīvnieku patversmes 'Ulubele' un nodibinājuma 'dzivniekupolicija.lv' vadītājas komentārs

Foto: DELFI Aculiecinieks

Lūk, Ilzes Džonsones, dzīvnieku patversmes "Ulubele" un nodibinājuma "dzivniekupolicija.lv" vadītājas viedoklis par šī pētījuma rezultātiem.

"Izvērtējot "Baltic International Bank Latvijas barometra" jaunāko pētījumu, kā arī pašreizējo situāciju kopumā, var secināt, ka Latvijā attieksme pret mājdzīvniekiem ir mainījusies un turpina mainīties uz pozitīvo pusi – cilvēki arvien rūpīgāk izvērtē savus ieradumus un dzīves apstākļus, pirms pieņem lēmumu par dzīvnieka iegādi. Daudzi izlemj dot mājas kādam dzīvniekam no ielas vai dodas uz patversmēm adoptēt to iemītniekus.

Tomēr pamesto dzīvnieku problēma Latvijā joprojām pastāv – pašlaik oficiāli ir reģistrētas 28 patversmes. Mēs, "Ulubele", esam lielākā patversme Latvijā, kur katru dienu uzturas vismaz 500 iemītnieku – aptuveni 200 suņu un 300 kaķu. Šie skaitļi ir nežēlīgi, un tie ir kā pierādījums, ka sabiedrībai vēl ir ko mācīties un kurp augt.

Man, atklāti sakot, ir pārsteigums, ka tikai 10 procenti pētījuma dalībnieku norādījuši, ka nepieciešams iedzīvotājus izglītot par mājdzīvnieku turēšanas jautājumiem. Izglītojošais darbs par dzīvnieku labturību bērniem, skolēniem un pieaugušajiem – ikvienam potenciālajam saimniekam, ir būtisks priekšnoteikums, lai uzlabotu attieksmi pret dzīvniekiem kopumā.

Prieks, ka mums izdodas izglītot arī citus un arvien vairāk patversmju, tāpat kā "Ulubele", ir par humānu attieksmi pret dzīvniekiem, izvēloties "no-kill shelter" statusu jeb kļūstot par patversmi, kur dzīvniekus neiemidzina. "Ulubelē" jau 2 gadus vasarās darbojas cilvēcības skoliņa bērniem no sešu līdz 13 gadiem. Patversme lepojas ar 101 skoliņas absolventu, kuri noteikti nekad nedarīs pāri dzīvniekiem, jo gan teorētiski, gan skoliņas praktiskajās nodarbībās ir apguvuši labturības pamatus un izkopuši emocionālo inteliģenci.

Lai gan likums joprojām atļauj, pozitīvi, ka arvien mazāk cilvēku izvēlas turēt suni pie ķēdes. Bieži ķēde bija kā risinājums, lai rūpētos par drošību – gan par savas ģimenes un īpašuma, gan par kaimiņu un citu apkārtējo, tomēr 21. gadsimtā ir citi drošības risinājumi, kas ir sunim krietni draudzīgāki. Cilvēka labākais draugs nav jātur pie ķēdes – suns drīzāk ir ģimenes loceklis un prieks, un tam piekrīt 30 procenti "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījuma respondentu. Šis ir pozitīvs piemērs par suņu turēšanas paradumu izmaiņām, ko ikdienā iespējams novērot arvien biežāk.

Jāmin, ka ļoti daudz ir bezsaimnieka ielas kaķu koloniju, kuras pašvaldības savā teritorijā dzīvojamo māju tuvumā atļauj veidot un uzturēt, ja kaķi tiek sterilizēti un ievērota tīrība un kārtība. Arī šeit vērojama atbildības uzņemšanās gan no pašvaldību, gan iedzīvotāju puses, kas jau ir solis tuvāk četrkājaiņu labākai nākotnei.

Tiem, kas nonāk patversmēs, bieži vien pakaļ tā arī neatbrauc. Iemesli var būt dažādi, piemēram, saimnieks nezina, kur mājdzīvnieku meklēt, vai arī apzināti negrib par to vairs rūpēties. Būtiski ir mazināt pārkāpumus pret dzīvniekiem, taču bieži nav iespējams atrast vainīgo dzīvnieka pametēju.

Lai mainītu sabiedrības attieksmi un lai līdzcilvēki iesaistītos un ziņotu par pārkāpumiem pret dzīvniekiem, ir svarīgi nodrošināt soda neizbēgamību vainīgajiem pārkāpējiem. Pētījuma dati liecina, ka man piekrīt 22 proceti iedzīvotāju – nepieciešams ieviest stingrākus sodus tiem, kuri nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem. Pašlaik atbildīgās institūcijas diezgan neprasmīgi izmeklē pārkāpumus pret dzīvniekiem – vāji tiek vākti pierādījumi, un ļoti lēni tiek izmeklēti klaji cietsirdības gadījumi pret dzīvniekiem. Izmaiņas normatīvos ir nepieciešamas.

Pozitīvi, ka kopš 2017. gada ir ieviesta obligātā suņu čipēšana un reģistrēšana valsts reģistrā, taču diemžēl šo noteikumu daudzi joprojām neievēro. Tikai 12 procenti respondentu uzskata, ka tam jāpievērš lielāka uzmanība. Čips mājdzīvniekam ir kā drošības un aizsardzības garants, lai ikviens uzraugošais dienests varētu ātri iegūt ziņas par saimnieku, dzīvnieka turēšanas vietu un noskaidrot patieso situāciju. Ikvienam, kurš iegādājas suni, ir jāzina un jāsaprot, ka neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvnieku pērk pie audzētāja, adoptē patversmē vai saņem dāvanā no kaimiņa, sunim iegādes brīdī jābūt legālam - visi, kuri iegādājas suni bez reģistrēta čipa, ir tādi paši likumpārkāpēji, kā tie, kuri tos nereģistrētus pārdod vai atdod. Ļoti ceru, ka dažu gadu laikā kā obligāta tiks ieviesta arī kaķu čipēšana un reģistrēšana.

Iespējams, Latvijas Civillikuma norma, ka dzīvnieks ir manta, ir tikpat novecojusi kā norma, ka suni drīkst turēt pie ķēdes. Dzīvnieks ir just spējīga būtne, kam arī jābūt tiesībām tikt pasargātam no nelīdzsvarota vai ļauna saimnieka izdarībām. Progresīvus soļus attieksmē pret dzīvniekiem un to tiesībām pieņem daudzviet Eiropā, īpaši izceļas Šveice – atliek vien izpētīt un ieviest cilvēcīgāku praksi arī Latvijā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!