Lai godinātu 1919.gada rudenī cīņās par Latvijas brīvību dzīvību atdevušos Francijas un Lielbritānijas kara jūrniekus, 10.novembrī Jūras spēki (JS) pie pieminekļa kritušajiem sabiedroto karavīriem Rīgā, Daugavgrīvā, plāno rīkot atceres pasākumu.
Paredzēts, ka pēc piemiņas brīža pasākuma viesi ar JS štāba kuģi "Virsaitis" izbrauks jūrā, kur ūdenī svinīgi nolaidīs vainagus, informēja JS preses sekretāre Iveta Skurstene.

Plānots, ka pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots, Lielbritānijas un Francijas militārie atašeji, abu valstu vēstniecību pārstāvji, JS komandieris Ilmārs Lešinskis un JS kuģu krustmātes.

1918.gada novembrī īsi pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Lielbritānijas un Francijas valdības apņēmās sniegt militāru palīdzību Latvijas armijas formēšanā - apgādē un apbruņošanā, tostarp arī piedaloties militārajās operācijās. Īpaši nozīmīga sabiedroto palīdzība bija 1919.gada oktobrī un novembrī, kad jaunajai Latvijai draudēja vācu un krievu karapūļi Bermonta-Avalova vadībā.

Šajā laikā Daugavgrīvas rajonā atradās britu un franču karakuģu eskadra. 15.oktobrī, kad ar desanta izsēdināšanu Daugavgrīvas un Bolderājas rajonā sākās Latvijas armijas pretuzbrukums, sabiedroto eskadra to atbalstīja. 11.novembrī cīņas par Rīgu beidzās, bet neiztika arī bez upuriem. Sabiedroto flotē - kreisera "Dragon" apkalpē - bija deviņi kritušie un četri ievainoti karavīri, bet iznīcinātāja "Venturous" apkalpē - divi ievainotie.

Bojā gājušo franču un britu kara jūrnieku atceres pasākumi notiek kopš 1997.gada.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit