Foto: Unsplash
Bēdīgi slavenie sērijveida slepkavas kā Džeks Uzšķērdējs, Deniss Raders vai Teds Bandijs un viņiem līdzīgie ir kļuvuši par popkultūras ikonām, jeb kā kriminologs Skots Bonns dēvē – "slavenībām-monstriem". Kāpēc cilvēkus viņi un viņu stāsti intriģē, pat ja šī interese šķiet tikpat slimīga kā skatīties traģiskas autoavārijas un katastrofas?

Kriminologs un grāmatas "Why We Love Serial Killers: The Curious Appeal of the World's Savage Murderers" autors Skots Bonns meklē atbildes uz jautājumiem, kāpēc cilvēkus aizrauj krimināla rakstura seriālu, šovu skatīšanās un kāpēc sērijveida slepkavas cilvēku acīs kļūst par slavenībam.

"Uzskatu, ka sērijveida slepkavu tēli pieaugušo apziņā daudzējādā ziņā ir tādi pat kā šausmu un briesmoņu filmās bērniem. Tas ir – jautri! Sērijveida slepkavu pievilcība nodrošina līdzīgu, eiforisku adrenalīna pieplūdumu. Līdz ar to viņu zvērību stāsti rada gandrīz vai atkarību. Tomēr baudu, ko pieaugušais ar to saņem, var būt netīkami atzīt un pat kauns. Mans pētījums par šo tēmu ir atklājis, ka daudzi cilvēki, kuri ar sērijveida slepkavu stāstiem ir aizrāvušies, savu interesi dēvē par "kauna baudu" ("guilty pleasure")," izdevumā "Psychology Today" skaidro Bonns.

Vidusmēra cilvēkam, kurš ciena dzīvību un izjūt mīlestību, kaunu, žēlumu, nožēlu, ir grūti aptvert patoloģiska prāta darbību, kas liek laupīt, spīdzināt, izvarot, nogalināt un tā tālāk. Tā ir kā vēlme apjēgt neizprotamo sērijveida slepkavu uzvedību.

Pēc būtības, sērijveida slepkavas apelē pie cilvēka vienkāršākā un spēcīgākā instinkta, kas ir izdzīvošana. Nevērība pret dzīvību un citu ciešanām, ko demonstrē šie noziedznieki, šokē un liek apšaubīt savu drošību un spēju izdzīvot.

Kriminologa izpēte ir atklājusi, ka sabiedrība aizraujas ar sērijveida slepkavām vairāku, savstarpēji saistītu iemeslu dēļ.

  • Pirmkārt, viņi ir reti sastopami. Šie slepkavas un viņu noziegumi ir "eksotiski", viņi savā brutalitātē ir tik ekstrēmi, ka šķiet nedabiski un cilvēku ziņkārībai tas ir spēcīgs kairinājums.
  • Otrkārt, sērijveida slepkavas parasti nogalina nejauši. Upuru izvēle tiek veikta, pamatojoties uz personīgo pievilcību vai nejaušām iespējām, sakritībām. Šis faktors ikvienu padara par potenciālu upuri, pat ja reālā iespēja "uzrauties" ir līdzvērtīga baltās haizivs uzbrukuma draudiem.
  • Treškārt, viņi ir ražīgi un negausīgi, vairāku gadu laikā nonāvē daudzus cilvēkus un nevis tikai vienu un vienā impulsīvā darbībā (kas būtu tipiski šajā "nozarē").
  • Ceturtkārt, sabiedrības aizraušanās ir saistīta ar vēlmi saprast – kāpēc kāds ar nevainīgiem cilvēkiem nodara tik šausminošas lietas. Iespējams, ka zemapziņas līmenī cilvēki uzskata, ka viņi tādējādi spēs saprast noziedznieka motivāciju, vēlmi un tad šie tipāži vairs nešķitīs tik biedējoši.
  • Piektkārt, sērijveida slepkavas it kā sniedz sabiedrībai iespēju ieskatīties spogulī un redzēt draudīgu domu, fantāziju un vēlmju realizāciju dzīvē. Autors to salīdzina ar naidā izteiktiem vārdiem un nāves novēlējumu – kamēr tie ir vien niknumā izmesti nepārdomāti vārdi, sērijveida slepkavas to reāli izpilda dzīvē.


"Lai gan sērijveida slepkavu pievilcība ir sarežģīta un daudzšķautņaina, uzskatu, ka cilvēkiem ir tendence identificēties un pat just līdzi visam – gan labajam, gan sliktajam –, tostarp sadistiskiem, neko nenožēlojošiem sērijveida slepkavām," secina autors.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!