Uzvedības problēmas un emocionālā nestabilitāte. Kādu ietekmi uz bērniem atstāj vecāku stress

Bērnu un pieaugušo psihoterapeite Keitija Herlija portālā "Health" atklāj, ka mazie pacienti bieži vien paziņo, – viņu vecāki ikdienā piedzīvo stresu, ko neizbēgami uz savas ādas izjūt arī paši bērni. "Dažkārt bērni stāsta par stresu, ko vecāki izjūt no rīta, kā rezultātā diena iesākta steigā un ar bļaušanu. Bet citreiz viņi atklāj situācijas, kad vecāki piedzīvo stresu tieši vakaros un ātri iekarst, ja atvase kavē treniņu, nav pabeigusi uzdoto skolā utt.," stāsta psihoterapeite.

Neatkarīgi no tā, vai vecāki izpauž stresu ikdienā, kliedzot uz bērnu, vai atvase izjūt mājas valdošo spriedzi, mammas un tēta stress nenoliedzami atstāj iespaidu arī uz bērniem.

Ir pierādīts, ka vecāku stress bērnus ietekmē jau no ieņemšanas brīža. 2006. gadā veiktajā pētījumā, kas publicēts "Early Human Development", tika atklāts, ka mazuļi, kuru māte grūtniecības laikā piedzīvo pastiprinātu stresu, pirmajos sešos dzīves mēnešos ir daudz raudulīgāki un jutīgāki pret apkārtējo pasauli.

Arī pēcāk vecāku stresam var būt nopietnas sekas bērna turpmākajā dzīvē. Piemēram, Harvardas universitātes pētnieku grupa 2004. gadā atklāja, ka bērniem, kuru vecāki ikdienā pakļauti augstam stresa līmenim, ir divreiz lielāks risks saslimt ar astmu vai alerģijām.

Arī pēcāk, turpinot pētījumus, Hārvardas universitātes zinātnieki atklāja sakarības starp vecāku stresa pilno ikdienu un bērnu emocionālajām problēmām, piemēram, depresiju. To, kādi ir depresijas simptomi un kā bērnam palīdzēt ar to cīnīties, lasi šajā rakstā.

Tāpat stress ģimenē var rezultēties atkarībā. Piemēram, portālā "Behavior" minēts, ka dāņu zinātnieki, pētot aptuveni 65 000 bērnu, pierādīja, ka vecāku stress var rezultēties atvases liekā svara problēmās. Tāpat atvasēm, kas augušas šādā ģimenē, ir lielāks risks pusaudžu gados saskarties ar alkohola, narkotisko vielu, cigarešu vai cita veida atkarībām. Nav izslēgta arī iespējamība, ka vecāku stress var novest bērnu līdz ēšanas traucējumiem, arī emocionālo ēšanu.

Vecākiem ir dabiska vēlme pasargāt bērnu no visa negatīvā, tāpēc nereti viņi cenšas noslēpt saspringumu ģimenē, savu neapmierinātību ar darbu vai ko citu. Taču, kā portālā "Health" skaidro psihoterapeite, – bērni jūt, ja kaut kas nav kārtībā, un var darīt visu iespējamo, lai noskaidrotu, vai viņu sajūtas atbilst īstenībai.

Lai pasargātu sevi un bērnus no stresa ietekmes, to ir nepieciešams pamanīt jau laikus. Lūk, simptomi, kas liecina par stresu!

Fiziskies simptomi: galvassāpes, sāpes krūškurvī, gremošanas problēmas, bieža vai ilgstoša saaukstēšanās, reiboņi.

Kognitīvie simptomi: atmiņas traucējumi un grūtības koncentrēties.

Emocionālās simptomi: nemitīgs satraukums, izolētības sajūta, viegla aizkaitināmība, nepamatots satraukums.

Uzvedības izmaiņas, kas var liecināt par stresu: mainīti ēšanas paradumi, traucēts miegs, vēlme izvairīties no jebkāda veida kontakta ar citiem.

Kad vecāki ikdienā izjūt augstu stresa līmeni, neizbēgami tas kādā brīdī iespaidos arī bērnus. Izjūtot miega traucējumus, vieglu aizkaitinātību un citas stresa pazīmes, ir grūti nesakliegt uz atvasi un būt tādam vecākam, kāds vēlies. Tāpēc, ja tevi māc aizdomas, ka stresa pilnā ikdiena atstāj negatīvu ietekmi uz atvasēm, Andersone aicina vērsties pēc palīdzības pie terapeita. Speciālists palīdzēs atrast viedus, kā samazināt ikdienā piedzīvoto stresu, kas uzlabos ne tikai tavu, bet arī bērna dzīvi. Tāpat stresa mazināšanai vari izmēģināt kādu no šiem portāla "Health" ieteiktajiem veidiem:

Šie ir tikai daži no ieteikumiem, kas ļaus atbrīvoties no stresa. Iespējams, vari nākt klajā ar vēl kādu. Lai arī kas tev palīdzētu novelt šo smago akmeni no saviem pleciem, dari to un iemācies izbaudīt dzīvi bez stresa.